Dzimis lauksaimnieku ģimenē, kurā bez viņa auga arī vecākais brālis Jānis. 1932.–1937. gadā mācījās Malnavas lauksaimniecības vidusskolā un darbojās organizācijā “Latvijas Vanagi”. 1938.–1940. gadā R. Rubenis dienēja Latvijas armijas 7. Siguldas, vēlāk Autotanku pulkā. Pēc virsnieku vietnieku kursu beigšanas paaugstināts par seržantu, vēlāk par virsnieka vietnieku. Pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotās Latvijas okupācijas 17.06.1940. R. Rubenis turpināja dienestu Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas izlūku bataljonā.
Vācu okupācijas laikā R. Rubenis saimniekoja tēva mājās, strādāja par cukurbiešu inspektoru un bija Latvju Jaunatnes organizācijas Jēkabpils apriņķa nodaļas vadītājs. 15.05.1943. Krustpils evanģēliski luteriskajā baznīcā salaulājās ar Ainu Jaunzemu. 30.03.1944. Ābeļu pagastā piedzima viņu meita Laima (mira pēc sešiem mēnešiem no difterijas Ropažos ceļā uz Kurzemi), bet 01.05.1945. Usmas pagastā (piecus mēnešus pēc R. Rubeņa nāves) piedzima dēls Jānis.
13.03.1944. R. Rubeni mobilizēja Latviešu leģionā, kur viņš kā leitnants nonāca 15. latviešu ieroču SS grenadieru apmācību un papildinājumu brigādes 1. štāba rotā. 1944. gada pavasarī un vasarā kā 15. divīzijas 34. grenadieru pulka rotas komandieris piedalījās kaujās pie Veļikajas upes, bet vēlāk ar savu vienību atkāpās uz Kudeveras pozīcijām.
