Bebru pagasts ir pagasts Vidzemē, Aizkraukles novada centrālajā daļā. Pagasts robežojas ar Aizkraukles novada Iršu, Klintaines, Kokneses un Vietalvas pagastu, kā arī Ogres novada Krapes, Madlienas pagastu un Meņģeles pagastu.

Bebru pagastā atrodas deviņas apdzīvotas vietas: Vecbebri (pagasta centrs, lielciems, novada nozīmes attīstības centrs), Blankas (skrajciems), Brencēni (mazciems), Gaidupes (mazciems), Jaunbebri (skrajciems), Ozoli (mazciems), Tupiešēni (mazciems), Vēži (skrajciems), Zutēni (mazciems).

Bebru pagastā atrodas Aizkraukles novada pašvaldības Bebru pagasta pakalpojumu centrs.

Bebru pagasta kopējā platība ir 120,3 km². Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 961. 

Pagasts izveidojies vēsturiskās Vecbebru muižas (vācu Alt-Bewershof) un Jaunbebru muižas (vācu Neu-Bewershof) teritorijā, no kā arī izveidojies pagasta nosaukums.

Bebru pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Lielu daļu pagasta teritorijas aizņem meži. Pagasta reljefu veido vairāki  nelieli pauguri – Brencēnu kalns, Cūkkalns, Mitrukalns, Plepu kalns.

Cauri pagastam plūst vairākas upes – Bebrupe, Lobe, Lokmene, Pērse, Recija, kā arī Bebrupes un Pērses pietekas. Lielākā upe ir Bebrupe, kura ietek Lobes ezerā.

Bebru pagastā atrodas Recijas dzirnavezers un Rožkalnu dīķis, bet pagasta rietumos pie pagasta robežas Ogres novada Krapes pagastā atrodas Lobes ezers.

Pagastā atrodas vairāki purvi, no kuriem lielākais ir dabas liegums “Šķibu purvs” pagasta rietumu daļā – augstais purvs, kura teritorijā sastopamas vairākas aizsargājamas putnu sugas. Mazāki purvi – Dzērvēnu purvs un Garais purvs.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls

Iedzīvotāju blīvums Bebru pagastā ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Visvairāk iedzīvotāju dzīvo pagasta centrā – Vecbebru ciemā. Bebru pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti pagasta centrā, kā arī lielākajās Aizkraukles novada pilsētās – Aizkrauklē, Koknesē, Pļaviņās.

Uz Bebru pagastu var nokļūt, braucot virzienā no Rīgas pa autoceļu P80 (Tīnūži–Koknese), apļveida krustojumā nogriežoties uz reģionālo autoceļu P79 (Koknese–Ērgļi). Tāpat pagastu šķērso vairāki vietējie autoceļi, piemēram, autoceļš V916 (Jaunbebri–Odziena–Vietalva–Indrāni), autoceļš V921 (Vecbebri–Ozoli), autoceļš V964 (Taurupe–Vecbebri).

Pasažieru pārvadājumus nodrošina a/s “Liepājas autobusu parks” sabiedriskais transports maršrutos Nr. 6103 Aizkraukle–Vecbebri, Nr. 6113 Aizkraukle–Koknese–Vecbebri–Ozoli, Nr. 6096 Aizkraukle–Irši–Zemieši–Aizkraukle, Nr. 5981 Aizkraukle–Zemieši–Ērgļi, Nr. 6425 Aizkraukle–Vecbebri–Irši. Autobusu pieturas atrodas Vecbebros, Ozolos un Tupiešēnos, kā arī maršrutā uz Ērgļiem pie Blankām pieturā “Zemieši” un aiz Jaunbebriem – “Odzienas pagrieziens”. Mazāk apdzīvotajos ciemos sabiedriskā transporta pakalpojumi ir ierobežoti vai nav pieejami.

Bebru pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums. Bebru pagastā pakalpojumus nodrošina Bebru pagasta pārvaldes komunālā nodaļa.

Bebru pagastā nav lielu ražošanas uzņēmumu. Pagasta teritorijā atrodas nelieli ražotāji un pakalpojumu sniedzēji (mazumtirdzniecības veikali, frizētava, viesu nami).

Vecbebros atrodas degvielas uzpildes stacija “Virši”.

Vecbebros ir aptieka, bet tuvākās veselības aizsardzības iestādes atrodas Aizkrauklē, Pļaviņās un Koknesē.

Pamatizglītību pagastā iespējams iegūt Bebru pamatskolā Vecbebros, skola dibināta 1975. gadā. Vecbebros netālu no pamatskolas ir stadions un skeitparks.

Vecbebros atrodas pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte” (dibināta 1981. gadā) un Ogres tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta Vecbebros (profesionālā pilnveide), kas dibināta 1922. gadā kā Vecbebru Biškopības un dārzkopības skola. 1944. gadā to pārdēvēja par Vecbebru biškopības tehnikumu, bet 1972. gadā reorganizēja par Vecbebru sovhoztehnikumu. Līdz 1982. gadam tehnikums atradās Vecbebebru muižā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iestāde turpināja darbu kā Vecbebru tehnikums, bet 2013. gadā tika reorganizēta par Vecberu Profesionālo vidusskolu, savukārt 2017. gadā iestāde tika slēgta, funkcijas pārņemot Ogres tehnikumam. Iestāde mūsdienās piedāvā apgūt zināšanas biškopībā, lauksaimniecībā, mežu atjaunošanā, ainavu arhitektūrā.

Bebru pagastā kultūras dzīvi koordinē Kokneses novada Kokneses kultūras nama Bebru pagasta kultūras darba organizators. Bebru pagastā nav sava kultūras nama, bet tajā atrodas brīvdabas estrāde.

Vecbebros atrodas Bebru pagasta bibliotēka, kas dibināta 1946. gadā.

1976. gadā Bebru pagasta Galdiņos tika dibināta tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālā māja; tajā apskatāmas vairāk nekā 50 tēlnieka veidotas skulptūras.

Latvijas Biškopības vēstures muzejs dibināts 1984. gadā kādreizējās Biškopības izmēģinājumu stacijas ēkā. Muzejā apskatāmi priekšmeti, kas saistīti ar vēsturisko skolu, kā arī dažādi ar biškopību saistīti priekšmeti un produkti.

Bebru pagasts tika izveidots 19. gs. beigās. Līdz tam pagasta teritorija piederēja pie Kokneses draudzes, bet pašā pagasta teritorijā luterāņu baznīca nebija uzcelta. Apdzīvotā vieta veidojās ap Vecbebru un Jaunbebru muižu, netālu atradās arī Blankas (vācu Blanke) pusmuiža. 

1841. gadā Jaunbebru muižā un apkārtējos pagastos notika zemnieku nemieri, kas ieguva nosaukumu “Bebru kartupeļu dumpis” (vācu Kartoffelaufstand in Bewershof). Lai gan Vidzemē dzimtbūšana tika atcelta 1819. gadā, zemnieku stāvoklis joprojām bija smags. 1840. gadā cerībā uz stāvokļa uzlabošanos daļa zemnieku pārgāja pareizticībā, bet 1841. gadā, dzirdot baumas, ka Krievijas Impērijas dienvidos (mūsdienās Ukrainas teritorijā) zemniekiem par brīvu tiek dota zeme, masveidā devās uz Rīgu, lai iegūtu atļauju izceļot. Atļaujas vietā zemnieki tika aizturēti, nopērti un sūtīti atpakaļ.

1841. gada 8. septembrī Jaunbebru muižā no Rīgas ieradās adjutants A. fon Tranzē (A. von Transehe) kopā ar 10 kareivjiem, lai arestēt Āpškalnu saimnieku Viļumu Preisu, kurš esot aģitējis novadniekus pāriet pareizticībā. Tā kā V. Preisa nebija mājās, soda ekspedīcija devās uz Jaunbebru muižu, kurā zemnieki vāca kartupeļus. Redzot notiekošo, aptuveni 50 zemnieku ar dakšām uzsāka pretošanos, kuras rezultātā aizsākās nemieri tuvākajā apkārtnē, tostarp Kokneses, Meņģeles un Aderkašu pagastā. Ar Baltijas ģenerālgubernatora Karla Magnusa fon der Pālena (Carl Magnus Freiherr von der Pahlen) pavēli sākās nemieru apspiešana, kas noslēdzās ar eksekūcijām 1841. gada decembrī. Tika notiesāti 108 zemnieki, tostarp viena sieviete, sodot ar miesas sodiem un izsūtīšanu uz Sibīriju. Sodīto dumpinieku pēršana tiek vērtēta kā viena no nežēlīgākajām pret vietējiem iedzīvotājiem vērstajām soda akcijām Vidzemes vēsturē.

Agrārās reformas laikā Bebru pagasta muižu zeme tika sadalīta. Apkārtnē tika izveidotas vairākas jaunsaimniecības. Pagasta valde atradās Vecbebros. Nozīmīgs notikums Vecbebru attīstībā bija Vecbebru Biškopības un dārzkopības skolas izveide 1922. gadā. Padomju okupācijas laikā skola tika pārveidota par Vecbebru tehnikumu, bet vēlāk – par sovhoztehnikumu.

Padomju okupācijas laikā apkārtnē tika izveidoti kolhozi “Bebri”, “Komunārs” un “Rosme”, kas vēlāk apvienoti ar Vecbebru sovhoztehnikumu. 1945. gadā tika izveidoti Bebru ciems un Jaunbebru ciems, bet Bebru pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Bebru ciemam pievienots Vērenes ciems, bet 1960. gadā daļa no Bebru ciema tika iekļauta Plāteres ciemā. Jaunbebru ciems 1954. gadā tika pievienots Ratnicēnu ciemam, bet 1962. gadā daļa Ratnicēnu ciema pievienota Bebru ciemam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā tika atjaunots Bebru pagasts. Bebru ciems tika pārdēvēts par Vecbebriem.

2008. gadā uz vienas no Vecbebru muižas saimniecības ēkas pamatiem tika uzcelts katoļu dievnams – Vecbebru svētās ģimenes Romas katoļu baznīca.

2009. gadā Bebru pagasts tika iekļauts Kokneses novadā, bet pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Bebru pagasts iekļauts Aizkraukles novadā.

Vecbebru muiža ir saglabājusies līdz mūsdienām. Muiža celta 19. gs. sākumā, bet 1905. gadā nodedzināta. Ēka atjaunota pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (Wilhelm Bockslaff) projekta. Vecbebru muižas kungu māja, muižas apbūve ar parku, klēts, stallis un pagrabs ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

Mūsdienās Jaunbebru muižas parka malā atrodama soda priede un sarkanā šķūņa drupas, pie kurām 2006. gadā atklāja piemiņas plāksni “Bebru kartupeļu dumpī” cietušajiem. 

Latviešu tēlnieks Voldemārs Jākobsons dzimis Vecbebros. Strādāja par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, Beķeres ģimnāzijā Rīgā, Bebru astoņgadīgajā skolā (no 1944. līdz 1968. gadam). Apbedīts Zutēnu kapsētā Bebru pagastā..