Kokneses pagasts atrodas Vidzemē, Aizkraukles novada ziemeļu daļā, 100 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 20 km attālumā no novada centra Aizkraukles pilsētas. Tas robežojas ar sava novada Kokneses pilsētu, Bebru, Klintaines un Aizkraukles pagastu, kā arī pa Daugavu ar Seces pagastu un Ogres novada Krapes pagastu. Pagasta administratīvais centrs atrodas ārpus pagasta teritorijas – Koknesē –, kuru pārvalda Aizkraukles novada pašvaldības Kokneses apvienības (Kokneses, Bebru un Iršu pagasts) pārvalde.

Kokneses pagasta platība ir 170,6 km². Iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 985.

Pagastā ir 16 apdzīvotas vietas: Atradze (mazciems), Auliciems (mazciems), Austrumi (mazciems), Bilstiņi (mazciems), Birznieki (skrajciems), Bormaņi (vidējciems), Kalnakrogs (mazciems), Kaplava (mazciems), Lipši (mazciems), Ratnicēni (skrajciems), Reiņi (mazciems), Spriņģi (mazciems), Upeslīči (mazciems), Ūsiņi (mazciems), Viskāļi (skrajciems), Žagatas (skrajciems).

Kokneses pagasts veidojies ap 13. gadsimtā celto Kokneses viduslaiku pili. Pagasts oficiāli tika izveidots pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas.

Kokneses pagastam ir savs ģerbonis – purpura laukā sudraba pusmēness, virs tā labās spāres virzienā liktu zelta atslēgu krusto sudraba bīskapa zizlis. Ģerbonis reģistrēts 2002. gadā, tā autori ir Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.

Kokneses pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma austrumu malā un Lejasdaugavas senlejā, Daugavas labajā krastā. Pagasta reljefs ir viegli viļņots, augstākajā punktā nesasniedz 100 metrus virs jūras līmeņa.

Pretī Koknesei pēc tam, kad tika izveidota ūdenskrātuve uz vēsturiskajiem Daugavas stāvkrastiem, to augstākajā punktā Krievkalnā izveidojās Krievkalna sala, kurā atrodas Likteņdārzs.

Gandrīz pusi pagasta teritorijas aizņem meži. Pagastā ir vairāki dižkoki: Avotiņu ozols, Jaunbirznieku ozols, Jaunzemju ozols, Krieviņu ozols, Mežāku ozols, Pērses ozols un Velnozols. Kokneses pagastā atrodas arī aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese–Odziena”, lai aizsargātu plataušu dzīvotnes un saglabātu citas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopus.

Pagastā uz ziemeļaustrumiem no Rīteru karjera atrodas aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis – Rīteru sausgultne un karsta kritenes. To glaciālā līdzenumā veido daļēji pārveidota strauta gultne, kuras lejasgalā atrodas kritene – ūdensrijējs, kas mazūdens periodā uzņem strauta ūdeņus. Ārpus gultnes mežā atrodas vēl divas nelielas kritenes. Plūdu un palu laikā ūdeņi plūst arī strauta gultnes lejasgalā un veido ūdenskritumu pāri nelielam dolomītu atsegumam Rīteru karjera malā.

Pagasta teritorijas lielākās upes ir Daugava un Pērse (Daugavas labā krasta pieteka). Tāpat teritorijā plūst vairākas mazas upes, piemēram, Pērses labā krasta pietekas – Atradze, Paskule un Recija –, Pērses kreisā krasta pieteka Pelve (arī Pelave), Lobes ezera pieteka Bebrupe un Bedrupes pietekas – Galdupe un Lantupīte.

Pie pagasta robežas atrodas Lobes ezers, Ragāļu ezers (Ragāļu purvā) un Rīteru karjers.

Pagasta rietumu daļā atrodas lielais Aizkraukles jeb Aklais purvs, starp Galdupi un Lantupīti atrodas Ragāļu purvs, uz ziemeļiem no Kokneses – Spruļu purvs.

Pagastā atrodas dolomīta atradnes.

Datu avots: Tautas skaitīšanas, Centrālās statistikas portāls

Iedzīvotāju blīvums pagastā – 6 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Lielākā apdzīvotā vieta pagastā ir Bormaņi – tajā 2023. gadā dzīvoja 145 iedzīvotāji.

Bezdarba līmenis pagastā ir salīdzinoši augsts – 8%. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Koknesē un novada centrā Aizkrauklē.

Uz pagastu var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu virzienā no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki)), kā arī pa autoceļu P80 (Tīnūži–Koknese). Pagasta teritoriju šķērso arī autoceļš P79 (Koknese–Ērgļi), V920 (Koknese–Vērene–Madliena–Suntaži), V939 (Ratnicēni–Bormaņi) un V915 (Koknese–Odziena–Jāņukalns–Bērzaune).

Pagastu šķērso dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils ar dzelzceļa staciju Koknesē, pasažieru pārvadājumus nodrošina a/s “Pasažieru vilciens” maršrutos Rīga–Daugavpils, Rīga–Krustpils, Rīga–Madona un Rīga–Zilupe.

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina SIA “Norma-A” starppilsētu autobusi maršrutos Nr. 7989 Rīga–Pļaviņas–Madona, Nr. 7693 Rīga–Aizkraukle–Pļaviņas–Madona, Nr. 7997 Rīga–Aizkraukle–Madona–Rēzekne, Nr. 7992 Rīga–Jēkabpils–Varakļāni–Rēzekne un SIA “Tukuma auto” autobusi maršrutā Nr. 7010 Rīga–Jēkabpils, Nr. 7899 Rīga–Jēkabpils (Kurzemes iela)–Preiļi–Aglona–Preiļi. Autobusi galvenokārt pietur Koknesē un Rīteros.

Mazāk apdzīvotajās vietās pagastā sabiedriskais transports nav pieejams.

Pagasta teritorijā pieejami telefona sakari un internets.

Pagasta teritorijā darbojas vairāki uzņēmumi, no tiem zināmākie: SIA “Kūdras enerģija” (kūdras ieguve, izveidots 1996. gadā), SIA “Hanza elektro” (energoapgāde, izveidots 2008. gadā), SIA “Kokneses Komunālie pakalpojumi” (izveidots 1992. gadā), SIA “KZ Rogas” (kokapstrādes, izveidots 2018. gadā), SIA “SINDA & V R” (mežizstrāde, izveidots 1995. gadā), SIA “Amber-A” (automobiļu apkope un remonts, izveidots 2020. gadā). Tāpat pagastā darbojas lauksaimniecības uzņēmumi, piemēram “Sietiņi” (lopkopība, izveidots 1992. gadā), “Spīdolas” (medniecība, izveidots 2000. gadā), SIA “Jaunholandes piens” (piena lopkopība, izveidots 2009. gadā), paipalu ferma “Rīta putni” (izveidots 2020. gadā).

Tuvākie mazumtirdzniecības objekti, nelieli ēdināšanas uzņēmumi, kā arī naktsmītnes atrodas Koknesē.

Kokneses pagastā atrodas degvielas uzpildes stacija.

Pagasta teritorijas bērni izglītību iegūst izglītības iestādēs Koknesē: Kokneses pirmsskolas izglītības iestādē “Gundega” (izveidota 1996. gadā), Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā (izveidota 1951. gadā), Kokneses pamatskolā–attīstības centrā (izveidots 1964. gadā). Koknesē ir arī mūzikas skola.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Kokneses kultūras centrs (dibināts 1956. gadā). Kokneses kultūras centra mākslinieciskie kolektīvi: kapela “Aizezeres muzikanti” (dibināta 2017. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Liepavots” (dibināts 1986. gadā), folkloras kopa “Urgas” (dibināta 2005. gadā), amatierteātris (dibināts 1997. gadā).

Koknesē ir bibliotēka, kas dibināta 1923. gada 18. aprīlī kā Kokneses Kultūras biedrības bibliotēka.

Pagasta pirmsākumi saistāmi ar Kokneses viduslaiku pili. 1206. gadā Koknesē bijusi koka pils, kura 1208. gadā nodedzināta. 1209. gadā uzcelta esošā mūra pils, pēdējie nocietinājumi ar 4 metrus biezām ārsienām celti pēc 1625. gada. Par pils stratēģisko nozīmi liecina tai veiktie uzbrukumi Livonijas kara laikā, Poļu-zviedru kara laikā un Lielā ziemeļu kara laikā, kad, tuvojoties zviedru karalim Kārlim XII (Karl XII), 1701. gada 25. jūlijā pils tika uzspridzināta.

16. gs. vidū tika izveidota Kokneses luterāņu draudze. Kokneses pagasta teritorija vēsturiski bija daļa no Kokneses draudzes novada (vācu Kirchspiel Kokenhusen). Līdzīgi kā citos novados, Kokneses draudzes novadā izveidojās vairākas muižas un pusmuižas: Kokneses muiža (Kokenhusen) un Kokneses mācītāja muiža, Atradzes muiža (Attradsen), Bilstiņu muiža (Bilsetinshof), Pasta muiža (Klauenstein, Postmaisterhof), Reiņu pusmuiža (Reine) un citas. Kokneses pagasts dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas, kad 1866. gadā tika pieņemts pagastu pašvaldību likums.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Kokneses pagasta muižas sadalītas vairāk nekā 400 jaunsaimniecībās. Bilstiņu muižas centrā tika izveidota Latvijas Universitātes mācībspēku vasaras kolonija.

1945. gadā pagastā tika izveidotas ciema padomes – Bilstiņu, Kokneses, Pērses un Ratnicēnu –, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Kokneses ciemam tika pievienots Bilstiņu ciems. 1958. gadā Koknese kļuva par pilsētciematu ar ciemu kā tā lauku teritoriju. 1962. gadā Kokneses lauku teritorijai pievienoja daļu Ratnicēnu ciema. 1990. gadā tika atjaunots Kokneses pagasts.

2009. gadā, apvienojot Kokneses pagastu ar Bebru un Iršu pagastu, tika izveidots Kokneses novads. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Koknesei tika piešķirts pilsētas statuss. Kokneses pilsēta un pagasts tika iekļauti Aizkraukles novadā.

Valodnieka Jāņa Endzelīna dzīves vieta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis – vēsturiska notikuma vieta.

Pastmuižas Velna akmens un kulta vieta ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis, vēlais neolīts–senākais dzelzs laikmets. Tas ir viens no plašāk pazīstamajiem mitoloģiskajiem akmeņiem Latvijā. Akmens sastāv no divām daļām: lielākās daļas garums ir 3,5 m, platums ir 3,1 m, bet augstums 0,9–1,9 m. Lai arī objekts ir tradicionāli vienskaitlī, tomēr šeit ir divi dažādi akmeņi, kurus uzskata par vienu. Velnakmens atrodas vecās Rīgas–Daugavpils šosejas malā.

Saglabājusies muižu apbūve: Kokneses muižas mūra klētis, pārvaldnieka māja, vešerienes māja, Kokneses mācītājmuižas mācītāja māja, Bilstiņu muižas kungu māja. 

Kokneses pagasta Vecbirzniekos dzimis latviešu jurists un viens no lielinieku ievērojamākajiem politiskajiem darbiniekiem Pēteris Stučka. J. Endzelīns miris 1961. gadā Kokneses pagasta Nākā. Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Bangerskis dzīvojis Kokneses pagasta Mētrās, viņam piederējušas Bilstiņu dzirnavas.