Madlienas pagasts atrodas Ogres novada ziemeļaustrumu daļā, 80 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 40 km no novada centra Ogres. 

Pagasta teritorija robežojas ar Aizkraukles novada Bebru pagastu un Ogres novada Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Meņģeles un Taurupes pagastu.

Madlienas pagasta teritorijā atrodas septiņas apdzīvotas vietas: Lielāmuiža (mazciems), Madliena (lielciems), Plātere (vidējciems), Silamuiža (mazciems), Vecķeipene (mazciems), Vērene (mazciems) un Zādzene (vidējciems).

Pagasta centrs un arī lielākais ciems pagasta teritorijā ir Madliena, kurā atrodas Ogres novada Madlienas pagasta pārvalde.

Madlienas pagasta teritorijas platība – 168,0 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 1458.

Pagasta vēsturiskais centrs bija Madlienas Lielā muiža (vācu Essenhof), kas mūsdienās atrodas Lielāmuižas ciema teritorijā nedaudz uz dienvidrietumiem no Madlienas ciema centra. Atbilstoši arī pagasta vēsturiskais nosaukums līdz 1925. gadam bija Lielais pagasts, kad pagasta centram Madlienai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas jeb ciema statuss un pagasts tika pārdēvēts par Madlienas pagastu. Madlienas nosaukums, visticamāk, cēlies no 15. gs. celtās Marijas Magdalēnas (Maddaleene) baznīcas.

Pagasta teritorijā bija vairākas vēsturiskās muižas, kuru apkārtnē izveidojās apdzīvotas vietas ar tādiem pašiem nosaukumiem: Plāteres (Weissensee), Vecķeipenes (Alt-Kaipen), Vērenes (Fehren) un Zādzenes (Saadsen).

Madlienas pagastam ir ģerbonis, kas dalīts no sānmalu vidus ševrona veidā – sarkans un zelts. Apakšējā laukā četras krustveidā liktas zaļas ozola lapas. Ģerbonis apstiprināts 2007. gadā.

Madlienas pagasta teritorija atrodas lēzeni viļņotajā Viduslatvijas nolaidenumā. Nepilnu pusi pagasta teritorijas aizņem meži, mežiem bagātākā apkārtne ir pagasta dienvidaustrumu daļa.

Augstākā vieta pagasta teritorijā ir Kuku kalns (140 m virs jūras līmeņa), kam seko Kāpostiņu kalns (125 m) un Zādzenes kalns (120 m).  

Pagasta dienvidaustrumu daļā ir divi dabas liegumi. “Vērenes gobu un vīksnu audze“ dibināts 1977. gadā, platība – 48 hektāri. Liegums veidots, lai aizsargātu un saglabātu reti sastopamās gobu un vīksnu audzes un Ogres upes vecupes. Nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. Pļavās sastopamas daudzas retu augu sugas. Liegums “Vērenes purvi“ dibināts 1999. gadā, platība – 1211,6 hektāri. Tā ir nozīmīga purvu un purvainu mežu aizsardzības teritorija. Liegumā ietilpst trīs augsto purvu teritorijas – Zimaites, Sivenīcas un Jeiskas purvs –, kurus vienu no otra atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jauktu koku meži.

Madlienas pagasta teritorijā atrodami arī vairāki desmiti dižkoku, no kuriem lielākie ir Vecčakaru ozols (apkārtmērs 6,8m), Groziņu ozoli (6,2; 5,0 m un 5,0 m), Mārītes ozols (5,8 m), Vērenes gobu audzes ozols (5,6 m) un Vanagu priede (3,2 m).

Madlienas pagasta dienvidu daļā tek upe Ogre, kuras platums pie Lēdmanes pagasta robežas sasniedz 45 m. Ogres lielākā pieteka pagasta teritorijā ir Skolas upe (saukta arī par Abzīti). Ar Skolas upi saistīta kāda visai reta parādība – sadaloties divās attekās (Skolas upe un Abza), tā sasaista Ogres un Mazās Juglas noteces baseinus.

Pagasta ziemeļaustrumu daļā, netālu no Zādzenes, sākas upe Aviekste (Ogres labā krasta pieteka). Mazākas upes Madlienas pagastā ir Lokmene, Mākulīte un Sise. Lielākais ezers ir Pečoru ezers pie pagasta ziemeļu robežas. Vēl pagastā atrodas Melderīšu dzirnavezers un Plāteres dīķis.

Madlienas pagasts ir ievērojams ar purviem, galvenokārt Vērenes purvu dabas liegumā esošajiem purviem, no kuriem lielākais ir Vērenes purvs – 488 hektāru. Tāpat pagasta teritorijā atrodas daļa no lielākā purva Ogres novadā – Sivenīcas purvs (kopējais purva izmērs – 746 hektāri), Lielais Sūces purvs (323 hektāri), kā arī daļa no Čauļu, Gulbju, Pečoru un Saulrietu purva.

Netālu no Zādzenes atrodas smilts karjers, bet Baltiņsalas purvā ir saldūdens kaļķiežu iegulas.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo pagasta centrā Madlienā un Plāterē.

Iedzīvotāju blīvums pagastā 2024. gadā – 9 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū pagastā 2023. gadā bija 4,4 %.

Madlienas pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti iestādēs un uzņēmumos, kas atrodas Madlienas pagastā, kā arī Ogrē, Ērgļos, Lielvārdē vai citviet Ogres un blakus esošajā Aizkraukles novadā.

Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes reģionālie autoceļi P80 (Tinūži–Koknese) un P32 (Līgatne–Skrīveri), kā arī vietējas nozīmes autoceļi V920 (Koknese–Vērene–Madliena–Suntaži), V972 (Madliena–Lēdmane), V977 (Madliena–Aderkaši), V997 (Plātere–Lakstene) un V993 (Vērene–Dzērves).

Uz pagastu var nokļūt ar a/s “Liepājas autobusu parks” starppilsētu autobusiem maršrutos no novada centra Ogres uz Madlienu vai Meņģeli (Nr. 6139 Ogre–Meņģele, Nr. 6208 Ogre–Glāžšķūnis–Suntaži–Ķeipene–Madliena), no Rīgas caur Lielvārdi (Nr. 7073 Rīga–Lielvārde–Lēdmane–Krape–Madliena), kā arī no Madlienas uz Vēreni (Nr. 5217 Madliena–Vērene–Madliena) un uz Zādzeni (Nr. 5216 Madliena–Zādzene–Rudiņi).

Madlienas pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, un tajās ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Pagasta teritorijā ir salīdzinoši daudz lauksaimniecības zemju, tajā atrodas vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Birznieki” (koku un krūmu augļu un riekstu audzēšana, izveidota 1999. gadā), “Eglēni” (piena lopkopība, izveidota 1995. gadā), “Ezerēni” (dažādi pakalpojumi, tostarp lauksaimniecības produkcijas ražošana, mežizstrāde, kokapstrāde, tirdzniecība, izveidota 1994. gadā), “Jauntamuļi” (ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, izveidota 1994. gadā), “Krasti” (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, izveidota 1996. gadā), “Līgotņi” (graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, izveidota 1999. gadā), “Pētersili” (aitu un kazu audzēšana, izveidota 2020. gadā), “Šalkones” (jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība), izveidota 1999. gadā) un citas.

Madlienā atrodas vispārēja tipa pansionāts “Madliena” (dibināts 1995. gadā), ir pieejams ģimenes ārsts, pārtikas veikals, kafejnīcas, kā arī darbojas vairāki nelieli uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji.

Madlienas vidusskolas celtniecība tika sākta 1970. gadā, bet mācībām iestāde tika atvērta 1972. gada 1. septembrī. 1973. gada rudenī ekspluatācijā tika nodota sporta zāle ar tribīnēm un palīgtelpām, 1974. gadā – stadions ar futbola laukumu, skrejceļiem, vieglatlētikas sektoriem, kā arī diviem volejbola, vienu basketbola un vienu hokeja laukumu. 1977. gadā uzbūvēta šautuve, kura ziemā tika izmantota kā sporta manēža, savukārt 1978. gadā pie skolas tika uzbūvēta piebūve, kurā atradās baseins ar 25 m gariem celiņiem. Tāpat darbojās brīvdabas peldbaseins uz Abzas upītes. 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē skola saskārās ar nopietnām finansiālām grūtībām, tādēļ tika pārtraukta baseinu un šautuves darbība. Mūsdienās Madlienas vidusskolā tiek īstenotas pamatizglītības, speciālās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola darbojas kopš 1989. gada 1. septembra. 1996. gada 1. septembrī skola nosaukta novadnieka komponista Kārļa Kažociņa vārdā, bet pēc tam, kad 1998. gada 1. septembrī tika atvērta mākslas nodaļa, skolas pilnais nosaukums ir Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola. Skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes izglītības (vizuāli plastiskā māksla, klavieru spēle, vijoles spēle, flautas spēle, saksofona spēle, sitaminstrumentu spēle), gan interešu izglītības programmas.

Kultūras dzīvi pagastā īsteno Ogres novada pašvaldības struktūrvienība Madlienas kultūras nams (dibināts 1965. gadā).

Kultūras namā darbojas vairākas amatiermākslas grupas: jauktais koris “Madliena” (izveidots 1874. gadā), senioru jauktais vokālais ansamblis “Tik un tā”, pūtēju orķestris “Madliena” (izveidots 1957. gadā), jauniešu deju kopa “Daina” (izveidota 1949. gadā, nosaukums “Daina” no 2003. gada), vidējās paaudzes deju kopa “Made” (izveidota 1982. gadā), līnijdeju grupa, pirmsskolas bērnu deju kopa “Lienīte” (dibināta 2001. gadā) un amatierteātris “Madliena”.

Pagastā darbojas arī Madlienas pagasta bibliotēka (dibināta 1945. gadā).

Senākās vēsturiskās liecības pagasta teritorijā datējamas ar agro un vidējo dzelzs laikmetu – tie ir atradumi Ūsiņu senkapos (uzkalniņu senkapi, datējami ar 2.–6. gadsimtu), savukārt Plāteres pilskalna savrupatradumi datējami ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu.

Blakus pilskalnam atradās Plāteres muiža, kuras īpašnieks barons Eduards fon Tīzenhauzens (Eduard Caspar von Tiesenhausen) ap 1860. gadu pilskalnā licis uzbūvēt mākslīgas pilsdrupas. Vienā no drupu akmeņiem iekalts skaitlis “1206”. Pētnieki uzskata, ka tas darīts, lai romantizētu savas muižas apkārtni. Nozīmīgi arheoloģijas pieminekļi ir arī Uženu pilskalns, Kalnozolu un Robežnieku senkapi.

Tiek pieļauts, ka Madlienas luterāņu baznīca ir viena no senākajām Latvijas teritorijā, uz ko norāda gan vēsturiskie dokumenti, gan dievnama biezās mūra sienas. Pirmās baznīcas ēka celta 13. gs. Madlienas un Meņģeles evaņģēliski luteriskā draudze vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 15. gs. sākumā, bet pastorāts jeb mācītāja muiža – 16. gs. Šajā laikā izveidojās Madlienas draudzes novads (Kirchspiel Sissegal), bet baznīcai piešķirts Marijas Magdalēnas nosaukums.

Draudze piedzīvoja grūtības Lielā Ziemeļu kara (1700–1721) laikā, kad baznīca netika uzturēta un baznīcai uz laiku nav bijis sava draudzes mācītāja. Līdz ar Madlienas brāļu draudzes sludinātāja Dāvida Baloža pāriešanu pareizticībā 1845. gadā aizsākās Vidzemes zemnieku masveida pāreja pareizticībā, Madlienas un Meņģeles draudzes locekļiem galvenokārt pievienojoties Aderkašu pareizticīgo draudzei.

Vidzemes guberņas Madlienas draudzes novada teritorijā agrāk atradās Ķeipenes, Plāteres, Sila, Lielās, Zādzenes, Lauberes, Vērenes, Meņģeles, Aderkašu, Taurupes, Lakstenes muižu, daļēji arī Suntažu muižas un Ozolmuižas zemes. 18. gs. uz Lielās muižas zemes tika izveidots Lielais pagasts, kuram 1897. gadā pievienoti Zādzenes un Vērenes muižu pagasti.

Pēc agrārās reformas tika sadalīta muižu zeme. 1925. gadā Lielais pagasts tika pārdēvēts par Madlienas pagastu. 1945. gadā Madlienas pagastā tika izveidotas Madlienas, Vērenes un Zādzenes ciema padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts.

Madlienas ciemam 1951. gadā tika pievienots Jaunķeipenes ciems, 1954. gadā – Zādzenes ciems, 1977. gadā – daļa no Plāteres ciema. No 1947. līdz 1949. gadam Madlienas ciems ietilpa Ogres apriņķī, no 1949. līdz 2009. gadam – Ogres rajonā.

1947. un 1948. gadā tika izveidoti kolhozi “Jaunā vaga”, “Censonis”, “21. jūlijs”, “7. novembris” un “Sverdlova kolhozs” Madlienā, kuri 1950. gadā apvienoti kolhozā “Padomju Latvija”. 1948. gadā dibināti kolhozi “Pumpurs”, “Drošais pamats” un “Brīvā Ogre” Zādzenē, kuri 1950. gadā apvienoti A. Pumpura kolhozā. Tajā pašā laikā Plāterē dibināti kolhozi “Nākotne” un “Boļševiks”, bet Vērenē – “Darba karogs”, kuri 20. gs. 50. gados apvienoti vienā kolhozā “Nākotne”. 1957. gadā, apvienojot kolhozu “Padomju Latvija” un A. Pumpura kolhozu, tika izveidota padomju saimniecību “Madliena”, kurai 1975. gadā pievienots kolhozs “Nākotne”.

1992. gadā padomju saimniecība “Madliena” tika pārveidota par paju sabiedrību. Padomju saimniecības daļa 2000. gadā likvidēta, bet paju sabiedrības daļa, kas pārformēta par SIA “Madliena 2”, pastāv arī mūsdienās.

 2009. gadā Madlienas pagasts tika iekļauts Ogres novadā.

Kalnozolu, Šķebiņu un Ūsiņu senkapi ir reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis. Robežnieku senkapi ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Plāteres pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Līdz kalna plakumam, pārrokot senos aizsargvaļņus, uzbūvēts ceļš. 20. gs. 70. gados Plāteres pilskalns tika postīts ar plašas estrādes izbūvi pilskalna plakumā. Kalna apkārtnē aug divi dižozoli. Uženu pilskalns ir reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis. 

Kultūras nams “Austrums” ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Nams tika uzcelts uz barona E. fon Tīzenhauzena dāvātās zemes. Šajā vietā vistuvāk saiet triju pagastu – Meņģeles, Plāteres un Taurupes – robežas. Ēka tika atklāta 1911. gada 11. novembrī. 1944. gadā, tuvojoties frontes līnijai, nama skatuves iekārtojums tika demontēts, bet to izdevās saglabāt, un pēc Otrā pasaules kara viss tika atjaunot. Darbs kultūras namā tika pārtraukts 1975. gadā, mūsdienās ēka ir privātīpašums.

Lielās muižas apbūve ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Pieminekļu statuss ir gan apbūvei (18. gs.), gan divām putnu mājām (1898. gads), klētij (19. gs.) un muižas kungu namam (1912. gads). Vērenes muižas apbūve (19. gs.) ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Klēts un vagara māja celtas 18. gs. Kungu māja celta 1860. gadā. Pieminekļa statuss ir arī parkam, kurš tapis 19. gs. – tajā atrodami vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumi un apmēram 4 km gara ozolu aleja, kurai arī ir noteikta valsts aizsardzība.

Madlienas baznīcas viduslaiku kapsēta ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.

Madlienas luterāņu baznīca ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1740. gadā. Baznīcas altāra iekārtas veidojis Kārlis Hūns, altārgleznas veidojis Georgs Rūdolfs Karings 1844. gadā. 1932. gadā baznīcas ēkai piešķirts valsts nozīmes pieminekļa statuss, kā arī veikts remonts.

Madlienas pagastā atrodas vairāki pieminekļi: piemineklis Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem (atklāts 1937. gadā, tēlnieks Pēteris Banders), piemiņas plāksne 1905. gadā nošautajiem revolucionāriem, Lielajā muižā atrodas piemineklis totalitāro režīmu terora upuriem, pie Madlienas kapsētas atrodas Otrā pasaules kara sarkanarmiešu un vācu karavīru brāļu kapi.

Madlienas novadpētniecības muzejs “Bet tā bija” atrodas netālu no Taurupes pagasta robežas esošajā vecās skolas ēkā. Pirmā mūra skola celta 1867. gadā. Šajā skolā strādājis uzņēmējs un žurnālists Antons Benjamiņš un komponists K. Kažociņš. Muzejs ēkā izveidots 1979. gadā kā padomju saimniecības “Madliena” muzejs, bet pēc tam, kad padomju saimniecība tika pārveidota par paju sabiedrību, muzejs tika pārveidots par privātu muzeju.

Vērenes uguns novērošanas tornis ir 33 m augsts, celts 1974. gadā. Tas ir vienīgais uguns novērošanas tornis Latvijā ar plēstu koka skaidu jeb lubiņu apdari. Ap to aug Latvijas lielākā gobu un vīksnu audze. Tornis ir sliktā stāvoklī, tam vajadzīgi remontdarbi, tādēļ tas apskatāms tikai no ārpuses.

Pagastā atrodas dabas objekts “Vadoņa birzs”, kas stādīta 1936. gadā.

Madlienā dzimis latviešu gleznotājs K. Hūns, kura tēvs Kārlis Frīdrihs Hūns bija Madlienas draudzes skolas skolotājs, baznīcas ērģelnieks un ērģeļmeistars. Madlienā dzimis latviešu uzņēmējs un žurnālists, laikrakstu “Jaunākās Ziņas” un žurnāla “Atpūta” izdevējs Antons Benjamiņš. Madlienas pagastā dzimis latviešu gleznotājs, vitrāžas žanra pamatlicējs, glezniecības tehnikas un vecmeistaru tehnoloģijas pētnieks un pedagogs Kārlis Brencēns, kurš bija gleznotāja Eduarda Brencēna brālēns. E. Brencēns dzimis Madlienas pagasta Kalna Silēnos.