Meņģeles pagasts atrodas Vidzemē, Ogres novadā, pie Ogres upes. Tas atrodas 98 km uz austrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 60 km uz austrumiem no novada centra Ogres. Meņģeles pagasts robežojas ar Aizkraukles novada Bebru pagastu un Iršu pagastu, Madonas novada Sausnējas pagastu un Ogres novada Madlienas pagastu, Taurupes pagastu un Mazozolu pagastu.

Pagastā ir trīs apdzīvotas vietas: Gnēžas (mazciems), Meņģeles muiža (mazciems) un Meņģele (vidējciems, pagasta centrs).

Meņģeles pagasta teritorijas platība – 89,7 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 489.

Pagasts izveidojies uz vēsturiskās Meņģeles muižas (vācu Altenivoga) zemes, no kā arī ieguvis savu nosaukumu.

Meņģeles pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļaustrumu malā, bet pagasta ziemeļaustrumu daļa – Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā. Pagasta reljefs ir paugurains, augstākie pauguri pagastā ir Zvirgzdiņu kalns (143 m virs jūras līmeņa), Lazdiņu kalns (14 m virs jūras līmeņa) un Caunēnu kalni (132 m virs jūras līmeņa).

Pagasta teritorijā ir viens purvs – Čaulu purvs 107 ha platībā, kā arī lielu teritoriju aizņem meži. Dižkoki: Branderu ozols (apkārtmērs 6,1 m), Silmaču goba (4,5 m), Amūras korķa koks Meņģeles parkā (2,0 m).

Lielākās upe pagastā ir Ogre un tās pieteka Sumulda. Ir arī vairākas mazākas upes: Kangarupīte, Klemšķupīte un Lokmene (Lobes pieteka). Lielākā ūdenstilpe ir Zvanezers (Zibina dzirnavezers) Kangarupītē.

Ogres ielejā Meņģeles pagastā ir konstatēti vairāki aizsargājami biotopi, kā arī aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Iedzīvotāju blīvums pagastā 2024. gadā – 5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū pagastā 2023. gadā bija 9 %. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbināti vietējās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī Ogrē un apkārtnē.

Uz pagastu var nokļūt ar personīgo vai sabiedrisko transportu, braucot no Rīgas pa reģionālajiem autoceļiem P5 (Ulbroka–Ogre) un P80 (Tīnūži–Koknese), turpinot ceļu pa vietējas nozīmes autoceļiem V977 (Madliena–Aderkaši) un V964 (Taurupe–Vecbebri).

Pagasta teritoriju šķērso arī vietējas nozīmes autoceļš V885 (Meņģele–Liepkalne–Vestiena).

Pasažieru pārvadājumus nodrošina a/s “Liepājas autobusu parks” starppilsētu autobuss no novada centra Ogres maršrutā Nr. 6139 Ogre–Meņģele.

Pagasta centrā Meņģelē ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, pārējā pagasta teritorijā sakaru un pakalpojumu pieejamība ir ierobežota.

Meņģeles pagastā nav lielu uzņēmumu, bet ir vairāki salīdzinoši nelieli uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji un zemnieku saimniecības. Vēsturiski svarīgas nozares pagastā ir lauksaimniecība un lopkopība.

Pazīstamākie uzņēmumi: SIA “A.N. Siltumprojekti” (cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana, dibināts 2015. gadā), SIA “Adriānas bitītes” (biškopība, dibināts 2022. gadā), individuālais komersants “Aura veils” (apģērbu ražošana, dibināts 2022. gadā), individuālais uzņēmums “Ceders” (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, dibināts 2000. gadā), SIA “Domus EM” (grīdas un sienu apdare, dibināts 2013. gadā), SIA “Fexer Ou” (plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpnieku darbība, dibināts 2019. gadā), SIA “Luuker” (graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, dibināts 2011. gadā), SIA “MarMadMāre” (restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, dibināts 2023. gadā), SIA “Valdagro” (graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, dibināts 2014. gadā).

Zemnieku saimniecības galvenokārt nodarbojas ar piena lopkopību, dārzeņu un graudaugu audzēšanu, piemēram, “Aveni” (piena lopkopība, dibināta 1992. gadā), “Avotiņi” (jauktā lauksaimniecība, dibināta 1992. gadā), “Lielcaunēni” (lauksaimnieciskā ražošana, dibināta 1992. gadā), “Plītes” (piena lopkopība, dibināta 1992. gadā), “Rogas” (dārzeņu audzēšana, dibināta 1992. gadā), “Zviedrēni” (mazumtirdzniecība, dibināta 1992. gadā).

Meņģelē atrodas arī pārtikas veikals, viesu nams un komplekss pasākumiem.

Pagastā ir pieejams ģimenes ārsts.

Meņģeles pagastā atrodas viena izglītības iestāde – Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāle, kurā ietilpst pirmsskolas izglītības grupas un sākumskola.

Skola dibināta 1868. gadā kā Meņģeles pagasta skola. Pagasta robežās pastāvēja arī Aderkašu draudzes pareizticīgo skola, kurai 1910. gadā tika uzcelta skolas ēka. Starpkaru Latvijā pagasta skola kļuva par Meņģeles pamatskolu (1938. gadā uzbūvēta jauna ēka). Padomju otrreizējās okupācijas laikā tā bija Meņģeles septiņgadīgā, pēc tam astoņgadīgā skola, pēc neatkarības atjaunošanas – Meņģeles pamatskola.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Meņģeles Tautas nams, kurš tika atklāts 1932. gada janvārī (nama uzbūvi īstenoja Meņģeles Kultūras biedrība). Tautas nams visvairāk cietis Otrā pasaules kara laikā, kad tur darbojās kara hospitālis. 2009. gadā nams tika renovēts. Iekārtota un sakopta arī Tautas nama apkārtne.

Meņģeles Tautas namā darbojas vairāki kolektīvi: bērnu vokālais ansamblis, sieviešu vokālais ansamblis “Gamma”, senioru deju kolektīvs “Sumulda”, līnijdeju grupa “Dancing Flames”, bērnu deju kolektīvs, amatierteātris, mākslas pulciņš, senioru kopa “Ogreslīči”.

Meņģeles pagasta bibliotēka dibināta 1907. gadā. Lasītājiem tiek piedāvāts plašs novadpētniecības materiālu klāsts. Regulāri tiek rīkoti dažādi pasākumi un konkursi bērniem.

Meņģeles pagasta teritorija 12. gs. nogalē piederējusi Jersikas zemes teritorijai tās ziemeļu malā, bet 13. gs. bijusi pie Rīgas arhibīskapijas.

Pagasta teritorija minēta 15. gs. īpašumu dokumentos, kad Meņģeles muiža nonāca Rīgas arhibīskapa vasaļa Engelbrehta no Mengdenas (Engelbrecht von Mengden) īpašumā. 1788. gadā muiža nonāca majora Daniela fon Šeinfogela (Daniel von Scheinvogel) īpašumā. Muižas attīstība veicināja arī apdzīvotās vietas attīstību, darbojās vairākas fabrikas un dzirnavas.

Pagasta teritorijā atradās arī Jaunāmuiža (Neuhof), Katrīnas (Cathrinen) pusmuiža, Sīmaņu (Simon) pusmuiža un Vilkapirts (Wilkpirtz) pusmuiža.

1795. gadā par muižas līdzekļiem tika uzbūvēta Meņģeles luterāņu baznīca, kura izveidojās par vēlākā ciema centru. 1868. gadā tika uzcelta skola. 1903. gadā tika uzcelta pagasta māja.

1905. gada revolūcijas notikumos soda ekspedīcija nošāvusi piecus revolucionārus, savukārt 1919. gadā lielinieki nošāvuši septiņus Meņģeles pagasta zemniekus.

Otrā pasaules kara laikā pagasta teritorija tika smagi izpostīta.

1945. gadā, padomju okupācijas laikā, tika izveidots Meņģeles ciems, bet Meņģeles pagasts 1949. gadā likvidēts. 1954. gadā tika likvidēts Meņģeles ciems, to pievienojot Ogreslīču ciemam.

1949. gadā tika izveidoti vairāki kolhozi: “Arājs”, “Kopsolis”, “Ogre”, “Ogreslīči”, “Strauts”, “Ļeņins” un “Vorošilovs”. Mazākie kolhozi tika apvienoti, līdz 1962. gadā, apvienojot kolhozus “Meņģele” un “Ogreslīči”, pastāvēja tikai kolhozs “Meņģele”.

1990. gadā Ogreslīču ciems tika pārdēvēts par Meņģeles pagastu, kurš bija Ogres rajona teritoriālā vienība.

2009. gadā Meņģeles pagasts tika iekļauts Ogres novadā.

Meņģeles evaņģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Draudze pirmo reizi vēsturiskajos dokumentos minēta 15. gs. Esošā dievnama celtniecība pabeigta 1795. gadā. Baznīcas altāri rotā mākslinieka Georga Rūdolfa Kāringa (George Rudolph Karing) altārglezna “Golgāta” (Golgatha, 1846. gads).

1999. gadā, Eiropas Savienības kultūras dienās, baznīcai tika pasniegts Eiropas Savienības karogs.

Meņģeles viduslaiku kapsēta ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis, datējums – vidējais dzelzs laikmets–jaunie laiki.

Meņģeles kapsētas vārtu kapliča ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis, celts 18. gs. beigas.

Ģērķu Dievu (Upuru) kalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, datējums – jaunie laiki. Atrodas pie Ģērķu mājām. Dievu kalns ir reljefā labi ieraugāms uzkalniņš, kas apaudzis lieliem lapu kokiem – ozoliem un liepām. Par šo uzkalniņu saglabājušies dažādi nostāsti, tiek pieļauts, ka tas tika izmantots kā svētvieta.

Meņģeles pagastā atrodas arī vairākas piemiņas vietas, piemēram, piemineklis Sudrabu Edžum (1984. gads, autors Vilis Titāns) un Dullā Daukas birzs; piemineklis pie Meņģeles Tautas nama padomju represiju upuriem (1998. gads, tēlnieks A. Andersons-Barons); piemiņas plāksne pie bijušā bērnudārza ēkas 1905. gada revolucionāriem; piemiņas akmens Tiesas kalnā 1919. gadā lielinieku nošautajiem iedzīvotājiem; Sarkanās armijas brāļu kapi.

Pagastā atrodas Meņģeles skatu tornis dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā, netālu no Dullā Daukas birzs, un skatu platforma uz Ogres upi pagasta ziemeļu daļā.

Latviešu pedagogs un rakstnieks Sudrabu Edžus dzimis Meņģeles pagasta Siliņos.