Īsastes vicastaiņu pirmsākumi meklējami akmeņogļu perioda Pangejas tropu apgabalos. Vecākās zināmās šizomīdu fosilijas ir no krīta perioda Birmas dzintara Mjanmā. Tie ir dzimtas Hubbardiidae pārstāvji. Krīta periodā notikusi šizomīdu dalīšanās. Calcitronidae dzimtas šizomīdas atrastas Arizonas pavalstī (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV) pliocēna nogulumos.
Īsastes vicastaiņi nav lielāki par 10 mm, ir ar garām I pāra kājām un īsu asti. Tiem ir mīksti ķermeņa apvalki. Galvkrūtis veido trīs nodalījumi. Vēders sastāv no 12 segmentiem, un pēdējam segmentam ir aste (vica). Mātītēm astei ir četri segmenti, tēviņiem – viens. Īsastes vicastaiņi kā ejkājas izmanto trīs kāju pārus, bet I pāra kājas ir sajūtu orgāni. Īsastes vicastaiņi var ātri pārvietoties īsās distancēs. Pakaļējās kājas ir labi attīstītas un pielāgotas lēkšanai. Īsastes vicastaiņiem ir labi attīstītas pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ar lielām spīlēm. Tie elpo ar pāra lapveida plaušām, kas atrodas otrā vēdera segmenta līmenī. Īsastes vicastaiņiem nav acu, bet dažām sugām ir gaismas jutīgi laukumi. Īsastes vicastaiņi ir aktīvi plēsēji; tie medī bezmugurkaulniekus. Īsastes vicastaiņiem raksturīga ārējā gremošana. Ar pedipalpām tie satver laupījumu, pārplēš tā apvalkus un ievada gremošanas fermentus. Bez barības var izdzīvot piecus mēnešus.
Pārošanās laikā mātīte satver tēviņa asti ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris). Tēviņš novieto spermatoforu (paciņas ar sēklas šķidrumu) uz substrāta un atkāpjas, līdz mātīte to uztver ar dzimumatveri. Pirms olu dēšanas mātīte augsnē veido kameru un sargā olas. Pēc izšķilšanās mazuļi uzsāk patstāvīgu dzīvi.
Īsastes vicastaiņu bioloģija ir pētīta maz. Nebrīvē tie dzīvo vairākus mēnešus.
Pasaulē zināmas aptuveni 300 Schizomida (Petrunkevitch, 1945) sugas.
| Dzimta | Ģints |
| Calcitronidae (Petrunkevitch, 1945; 2 ģintis, izmiruši) | |
| Hubbardiidae (Cook, 1899) | Adisomus (Cokendolpher, Reddell, 2000; 1 suga) |
| Afrozomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Ambulantactus (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2019; 3 sugas) | |
| Anepsiozomus (Harvey, 2001; 2 sugas) | |
| Antillostenochrus (Armas, Teruel, 2002; 13 sugas) | |
| Apozomus (Harvey, 1992; 19 sugas) | |
| Artacarus (Cook, 1899; 1 suga) | |
| Attenuizomus (Harvey, 2000; 4 sugas) | |
| Baalrog (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2019; 4 sugas) | |
| Bamazomus (Harvey, 1992; 11 sugas) | |
| Belicenochrus (Armas, Víquez, 2010; 2 sugas) | |
| Brignolizomus (Harvey, 2000; 3 sugas) | |
| Bucinozomus (Armas, Rehfeldt, 2015; 1 suga) | |
| Burmezomus (Bastawade, 2004; 2 sugas) | |
| Calima (Moreno-González, Villarreal, 2012; 4 sugas) | |
| Cangazomus (Pinto-da-Rocha, Andrade, Moreno-González, 2016; (?)) | |
| Caribezomus (Armas, 2011; 1 suga) | |
| Clavizomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Cokendolpherius (Armas, 2002; 2 sugas) | |
| Colombiazomus (Armas, Delgado-Santa, 2012; 2 sugas) | |
| Cubacanthozomus (Teruel, 2007; 1 suga) | |
| Cubazomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 2 sugas) | |
| Draculoides (Harvey, 1992; 31 suga) | |
| Dumitrescoella (Teruel, 2017; 1 suga) | |
| Enigmazomus (Harvey, 2006; 2 sugas) | |
| Gravelyzomus (Kulkarni, 2012; 1 suga) | |
| Guanazomus (Teruel, Armas, 2002; 1 suga) | |
| Hansenochrus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 17 sugas) | |
| Harveyus (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2019; 3 sugas) | |
| Heterocubazomus (Teruel, 2007; 1 suga) | |
| Heteroschizomus (Rowland, 1973; 4 sugas) | |
| Hubbardia (Cook, 1899; 9 sugas) | |
| Javazomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Julattenius (Harvey, 1992; 2 sugas) | |
| Kenyazomus (Armas, 2014; 1 suga) | |
| Lawrencezomus (Armas, 2014; 2 sugas) | |
| Luisarmasius (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Mahezomus (Harvey, 2001; 1 suga) | |
| Mayazomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 8 sugas) | |
| Megaschizomus (Lawrence, 1969; 2 sugas) | |
| Naderiore (Pinto-da-Rocha, Andrade, Moreno-González, 2016; 1 suga) | |
| Nahual (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2019; 4 sugas) | |
| Neozomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Notozomus (Harvey, 1992; 17 sugas) | |
| Oculozomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Olmecazomus (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2017; 3 sugas) | |
| Orientzomus (Cokendolpher, Tsurusaki, 1994; 3 sugas) | |
| Ovozomus (Harvey, 2001; 2 sugas) | |
| Pacal (Reddell, Cokendolpher, 1995; 3 sugas) | |
| Piaroa (Villarreal, Giupponi, Tourinho, 2008; 9 sugas) | |
| Pinero (Teruel, 2018; 1 suga) | |
| Reddellzomus (Armas, 2002; 1 suga) | |
| Rowlandius (Reddell, Cokendolpher, 1995; 62 sugas) | |
| Schizomus (Cook, 1899; 24 sugas) | |
| Schizophyxia (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2019; 2 sugas) | |
| Secozomus (Harvey, 2001; 1 suga) | |
| Siguanesiotes (Teruel, 2018; 1 suga) | |
| Sotanostenochrus (Reddell, Cokendolpher, 1991; 2 sugas) | |
| Stenochrus (Chamberlin, 1922; 10 sugas) | |
| Stenoschizomus (González-Sponga, 1997; 1 suga) | |
| Stewartpeckius (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Surazomus (Reddell, Cokendolpher, 1991; 28 sugas) | |
| Tayos (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Trithyreus (Kraepelin, 1899; 2 sugas) | |
| Troglocubazomus (Teruel, 2003; 1 suga) | |
| Troglostenochrus (Monjaraz-Ruedas, Prendini, Francke, 2019; 2 sugas) | |
| Vinabayesius (Teruel, Rodriguez-Cabrera, 2021; 3 sugas) | |
| Wayuuzomus (Armas, Colmenares, 2006; 1 suga) | |
| Zomus (Reddell, Cokendolpher, 1995; 1 suga) | |
| Annazomus (De Francesco Magnussen, Müller, 2022; 1 suga, izmirusi) | |
| Calcoschizomus (Pierce, 1951; 1 suga, izmirusi) | |
| Cretaceozomus (De Francesco Magnussen, Müller, 2022; 2 sugas, izmirušas) | |
| Groehnizomus (De Francesco Magnussen, Müller, 2022; 2 sugas, izmirušas) | |
| Mesozomus (De Francesco Magnussen, Müller, 2022; 1 suga, izmirusi) | |
| Muellerizomus (De Francesco Magnussen, Müller, 2022; 2 sugas, izmirušas) | |
| Onychothelyphonus (De Francesco Magnussen, Müller, 2022; 1 suga, izmirusi) | |
| Protoschizomidae (Rowland, 1975) | Agastoschizomus (Rowland, 1971; 8 sugas) |
| Protoschizomus (Rowland, 1973; 8 sugas) |
Calcitronidae dzimta ir maz pētīta, sistemātiskais novietojums ir neskaidrs. 2016. gada fosilo zirnekļveidīgo katalogā tā ir izdalīta atsevišķi no šizomīdām.
Tabulā sniegti dzimtu un ģinšu latīniskie nosaukumi. Atklājēju vārdi un atklāšanas gads ievietoti iekavās. Latīņu valodas nosaukumi, kā arī atklājēju vārdi (atšķirībā no starptautiski pieņemtās pieraksta sistēmas bioloģijā, bet saskaņā ar latviešu valodas pieraksta noteikumiem) ir slīpināti.
Dzimta Hubbardiidae izplatīta visā pasaulē tropu un subtropu apgabalos, bet Protoschizomidae ir sastopama tikai Meksikā un Teksasas pavalstī (ASV). Ģintis Pacal, Mayazomus un Sotanostenochrus ir endēmiskas Meksikas faunā, Draculoides, Julattenius, Notozomus, Attenuizomus un Brignolizomus ir endēmiskas Austrālijā. Īsastes vicastaiņi apdzīvo mitrus biotopus, zemsedzi, uzturas zem akmeņiem, koku stumbriem un alās. Dažas sugas sezonāli applūstošos mežos periodiski pārvietojas uz dzīvi kokos. Draculoides vinei dabisko biotopu iznīcināšanas dēļ apdzīvo mitras alas. Afrozomus machadoi dzīvo termītu mītnēs, Stenochrus portoricensis – skudru pūžņos. Hubbardia briggsi sastopama ziemas laikā sniegotos apvidos. Eiropā īsastes vicastaiņi ir ievesti ar augsni un sastopami botānisko dārzu siltumnīcās.
Latvijā īsastes vicastaiņi nav sastopami.
Īsastes vicastaiņu kā plēsēju loma ir pētīta maz. Nozīme nav zināma.