Viens no endoskopijas pamatlicējiem pasaulē un cistoskopa (uretroskopa) izgudrotājiem (1862).
Augusts fon Hākens
vācbaltiešu ārsts un urologs
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Izcelsme
A. fon Hākens piedzima Rīgā zemes komisāra Eduarda Vilhelma Hākena (Eduard Wilhelm Haken) un viņa sievas Sofijas Katrīnas, dzimušas Orovas (Sophie Katharina Orrow), ģimenē. Hākeniem bija septiņi bērni; Augusts bija vidējais jeb ceturtais. Hākeni Latvijā dzīvojuši vairākās paaudzēs no 17. gs. (tēvs dzimis Rīgā, vectēvs un vecvectēvs – Ventspilī). A. fon Hākena dēls Valters Augusts (Eduard Heinrich August Walter) publicēja dzimtas ģenealoģiju, ko iepriekš bija apkopojis tēvs (Genealogische Stammtafel der Familie Haken in Kurland, Livland und Estland: 1560–1900; Riga, 1902).
Izglītība
A. fon Hākens mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā, studēja zooloģiju un medicīnu Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool; 1855–1859), tad bija universitātes Tiesu medicīnas institūta asistents. Studiju laikā pievienojās studentu korporācijai “Fraternitas Rigensis”, kas šajā laikā apvienoja studentus no Rīgas. 04.1861. aizstāvēja Dr. med. disertāciju “Vispārējas piezīmes par trūcēm un laparotomiju ar zarnu implantāciju” (Allgemeine Bemerkungen zu den Hernien und Laparotomie mit Darmimplantation). Pēc tam devās papildstudiju ceļojumā uz Berlīni, Vīni un Prāgu (1862–1863).
Profesionālā darbība
1863. gadā A. fon Hākens tika aicināts par Harkovas Universitātes (Императорский Харьковский университет, mūsdienās V. N. Karazina vārdā nosauktā Harkivas Nacionālā universitāte, Харківський національний університет імені В. Н. Каразіна) ārkārtējo profesoru ķirurģijā, taču atteicās no piedāvātā amata un atgriezās Rīgā, kur bija ārsts no 1863. līdz 1888. gadam un pildīja vairākus amatus: no 1866. gada bija kamerālvaldes (Kameralhof) ārsts, krievu un turku kara laikā (1877–1878) – Rīgā izvietotā Krievijas Sarkanā Krusta hospitāļa virsārsts, 1879. gadā – Sarkanā Krusta kuratorijas viceprezidents, no 1887. gada – Nespējnieku mājas aprūpes institūcijas (Hausarmenpflege) direktors. Viens no iemesliem, kāpēc A. fon Hākens pēkšņi atgriezās Rīgā, bija laulības ar Sv. Pētera draudzes mācītāja meitu Annu Katarīnu Elizabeti Šarloti fon Hēdenštrēmu (Anna Catharina Elisabeth Charlotte von Hedenström).
A. fon Hākens kā ārsts strādāja līdz pat mūža galam. 1881. gadā viņš kļuva par valsts padomnieku un saņēma titulu “fon”.
Nozīmīgākie darbi
Strādams Vīnē, A. fon Hākens izgudroja un aprakstīja “Urīnizvadkanāla paplašinātāju uretroskopijai” un rezultātus publicēja medicīnas žurnālā Wiener medizinischer Wochenschrift 1862. gada 12. numurā, kas zinātniskās publikācijās tiek citēti vēl 21. gs. Numurā sniegts jaunizgudrotā instrumenta apraksts un zīmējums.
A. fon Hākena izgudrojumu augstu novērtēja viņa pēctecis – vācu urologs Maksimiliāns Karls Frīdrihs Nice (Maximilian Carl-Friedrich Nitze), kurš 1877. gadā izgudroja un praksē ieviesa cistoskopu ar elektrisko apgaismojumu. A. fon Hākens bija pirmais, kurš veica urīnizvadkanāla endoskopiju sievietēm. Oficiāli medicīniskajā literatūrā par endoskopijas pamatlicēju min franču ārstu Antonēnu Žanu Dezormo (Antonin Jean Desormeaux), kurš 07.1853. Parīzē pirmoreiz demonstrēja uretroskopu un sarakstīja mācību grāmatu endoskopijā (De l’endoscope). Tā popularizēja jauno izmeklēšanas metodi.
A. fon Hākena uretroskopa darbības princips bija saistīts ar to, ka, instrumentu ievadot urīnizvadkanālā, tas paplašinās. Veidojas telpa, pa kuru plūst spogulīša reflektora atstarotais gaismas stars. Tas ārstam ļauj apskatīt urīnizvadkanāla gļotādu vīriešiem, bet sievietēm arī urīnpūšļa gļotādu.
Sabiedrības novērtējums un piemiņa
A. fon Hākens mira 55 gadu vecumā un tika izvadīts no Rīgas Sv. Pētera baznīcas. Apbedīts Torņakalna kapos dzimtas kapa vietā (blakus abiem vecākiem, vectēvam un brāļiem) zem pamatīga akmens krusta, kas stāv vēl mūsdienās. Dažas dienas pēc A. fon Hākena bērēm avīzes Rigasche Zeitung (14.12.1888.) pirmajā lapā tika publicēts mācītāja Vilhelma Kellera (Friedrich Heinrich Wilhelm Keller) episks dzejolis “Pie kapa” (Am Grabe von Dr. August v. Haken), kura izjustie atvadu vārdi pauda dziļu cieņu Rīgas ārstam.
A. fon Hākena pēcnācēji 1939. gada nogalē izceļoja uz Vāciju.
Godinot A. fon Hākenu, 1896. gadā Sarkanā Krusta kuratorija izveidoja viņa vārdā nosauktu bērnu ambulanci (Dr. Aug. v. Hakensche Kinder-Ambulanz) Rīgā, Ģertrūdes ielā 5.