19. gs. 60. gados Rigasche Zeitung pieslējās Eiropas liberālajam politiskajam strāvojumam. Izteikti novērojams tas bija no 1860. līdz 1869. gadam, kad Rigasche Zeitung vadīja divi liberāli noskaņoti publicisti Jūliuss fon Ekarts (Julius Wilhelm Albert von Eckardt) un Džons Bērenss (John Baerens). 19. gs. pēdējā trešdaļā Rigasche Zeitung deklaratīvi atbalstīja politiski un ekonomiski progresīvas pārvērtības un jūsmoja par laikmetīgām norisēm mākslā un zinātnē. Vienlaicīgi avīze sāka konsekventi iestāties par vienotas “baltiešu sabiedrības” izveidi (konsolidāciju) Krievijas Impērijas Baltijas provincēs un neatbalstīja latviešu un igauņu nacionālos un pašnoteikšanās centienus.
Iekšpolitiskās situācijas saspīlējums saistībā ar Baltijas kulturālās un tiesiskās autonomijas jautājumu 19. gs. pēdējā trešdaļā padarīja Rigasche Zeitung saturu izteikti konservatīvu. Rigasche Zeitung kļuva par nozīmīgu pretinieku slavofiliem un Krievijas Impērijas centrālās varas politikai, kuras mērķis bija likvidēt Baltijas autonomiju un aristokrātijas privilēģijas. Īpaši spilgti šīs iezīmes kļuva novērojamas 19. gs. 70. gadu beigās, kad Vidzemes landtāga konservatīvās aprindas piespieda no Rigasche Zeitung galvenā redaktora amata atkāpties liberāli noskaņoto, latviešiem un igauņiem draudzīgāko redaktoru, žurnālistu un gleznotāju Leopoldu fon Pecoldu (Leopold Dietrich Ernst von Pezold), kas avīzi bija vadījis no 1869. līdz 1879. gadam. Turpmākā galvenā redaktora Aleksandra Buhholca (Alexander Buchholtz) laikā (1880–1889) avīzes redakcija pretojās rusifikācijas tendencēm un vienlaicīgi kļuva par asu ideoloģisku oponentu jaunlatviešu kustībai. Krievu šovinistisko aprindu draudu un kūdīšanas rezultātā redakciju slēdza, un 01.1889. Rigasche Zeitung vairs neiznāca, A. Buhholcs devās emigrācijā uz Vācu Impēriju. Iespēja atjaunot Rigasche Zeitung radās tikai pēc 1905. gada revolūcijas radītajām politiskajām pārmaiņām Krievijas Impērijā, kuru rezultātā Krievijas Impērijas konservatīvās aprindas konsolidējās pret kreiso revolucionāru un anarhistu kustību.
Pēc kārtējās darbības atjaunošanas Pirmā pasaules kara laikā, 10.1917., Rigasche Zeitung turpināja paust konservatīvas idejas, atbalstīja Baltijas teritorijas aneksiju – iekļaušanu Vācu Impērijā. 1918. gada vasarā un rudenī Rigasche Zeitung propagandēja vācu iecerētās apvienotās Baltijas valsts (Baltenland) izveides iniciatīvu, publicēja vācu okupācijas varas organizēto Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un tās salu tautas pārstāvniecību sēžu protokolus un lēmumus. No Rigasche Zeitung publikācijām secināms, ka tā neatbalstīja uz vairākuma demokrātijas principu balstītas Latvijas neatkarības ideju. Tā baidījās, ka tādējādi no politikas tiks atstumta vācbaltiešu kopiena, īpaši – politikā pieredzējusī muižniecība, kas iepriekš bija vadījusi politikas procesu Baltijas provincēs.
Avīzes pastāvēšanas noslēdzošo posmu no 11.1918. iespaidoja plaši pazīstamā un konservatīvajās aprindās respektētā Rigasche Zeitung galvenā redaktora (bijušā Rigaer Tageblatt galvenā redaktora), vēsturnieka un žurnālista Ernesta Serafima (August Ernst Wilhelm Seraphim) uzskati. Viņš iestājās par tūlītēju un neatliekamu vācbaltiešu kopienas dažādu kārtu un grupu politiskās apvienošanas nepieciešamību, kā rezultātā izveidojās Baltiešu vācu nacionālā komiteja (Der Baltische Deutsche Nationalausschuß). Neatkarīgas Latvijas Republikas izveide Rigasche Zeitung nešķita atraktīva, bet tā nepārprotami izrādīja vēlmi līdzdarboties un ietekmēt šīs jaunās valsts attīstību. Līdzīgi kā daudzi citi vācbaltiešu intelektuālās elites pārstāvji, E. Serafims bija cietis lielinieku represijās un uzskatīja lieliniekus par civilizētās pasaules bīstamākajiem ienaidniekiem. Nākamajā dienā pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem (23.05.1919.) Rigasche Zeitung redakcija atjaunoja darbu un atbalstīja Baltiešu vācu nacionālās komitejas virzīto nozīmīgo iniciatīvu lielinieku pilnīgai sakāvei Baltijas teritorijā.
Strazdumuižas pamiera rezultātā 03.07.1919. Rigasche Zeitung konservatīvās vācbaltiešu aprindas piedzīvoja norietu, tostarp galvenā redaktora amatu steidzīgi pameta E. Serafims. Rigasche Zeitung redakcija pārtrauca darbu 08.1919., tās pēdējais numurs iznāca 05.08.1919. Turpmākajos gados Rigasche Zeitung ieņemto galvenās vācu avīzes nišu un daļēji tās uzturēto redakcijas infrastruktūru Vecrīgā pārņēma liberāli demokrātiski noskaņotā avīze Rigasche Rundschau (“Rīgas Apskats”).