Zvaigznes raibērces (lone star ticks) nosaukums veidojies no šīs sugas mātītēm raksturīgās pazīmes – sudrabaini balta plankuma skutuma (muguras vairoga) vidusdaļā. Tēviņiem attiecīgās krāsas svītras vai plankumi atrodas gar muguras vairoga malām. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) rietumu pavalstīs tās sauc par tītaru raibērcēm (turkey ticks), jo nepieaugušās stadijas parazitē uz savvaļas tītariem Meleagris gallopavo (Phasanidae).

Zvaigznes raibērču uzbūve ir tipiska raibērču Amblyomma ģintij. Pieaugušas Amblyomma americanum (Linnaeus, 1758) ir brūnā krāsā un ar četriem kāju pāriem. Nepaēdušas tās ir aptuveni 6–7 mm garas. Ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) zvaigznes raibērces caurdur saimniekorganisma ādu. Piestiprināšanos pie saimniekorganisma nodrošina cauruļveida hipostoms (mutes orgāns, kas ļauj noturēties pie saimniekorganisma asins sūkšanas laikā) un cementveida viela, kas izdalās kopā ar ērces siekalām.

Zvaigznes raibērcēm raksturīgs agresīvs barošanās veids. Tām nav specifisku saimniekorganismu. Nimfas un pieaugušās ērces parazitē uz vidēja un liela izmēra zīdītājiem. Nimfas sastopamas arī uz putniem, retumis uz sīkajiem zīdītājiem. Kāpuri parazitē uz sīkajiem zīdītājiem un putniem. Viens no galvenajiem saimniekorganismiem ir baltastes jeb Virdžīnijas briedis Odocoileus virginianus (Cervidae). Zvaigznes raibērces uzrāpjas krūmājā vai uz garas zāles, kur gaida garāmejošos dzīvniekus un cilvēkus. Tās izvietojas uz lapu plātņu malām un izstiepj savas I pāra kājas uz priekšu. Ar Hallera orgānu un citām sajūtu struktūrām tās uztver gaisa sastāva izmaiņas, siltuma izmaiņas un vibrācijas. Zvaigznes raibērces piestiprinās pie garām ejošajiem organismiem un brīvi pārvietojas pa tiem labākas barošanās vietas meklējumos. Jebkura no zvaigznes raibērču attīstības stadijām var baroties uz cilvēka.

Zvaigznes raibērces kodums parasti ir nesāpīgs, tāpēc tās bieži vien netiek pamanītas.

Raibērču ienaidnieki ir skudras (Formicidae), vaboles (Coleoptera), zirnekļi (Araneae), dažu sugu putni.

Zvaigznes raibērcēm ir raksturīgas attīstības stadijas – ola, kāpurs, nimfa un imago – un trīs saimnieku attīstības cikls. Dažas dienas pēc paēdušās mātītes nokrišanas no saimniekorganisma tā dēj olas uz augsnes, lapu nobirās, mulčā – mitrā, pasargātā vietā. Pēc inkubācijas perioda no olām izšķiļas kāpuri un kādu laiku atrodas miera stāvoklī. Tie ir 0,5–1 mm gari, ar sešām kājām. Kāpuri uz augsnes vai uz veģetācijas gaida saimniekorganismu. Tie parasti barojas 2–9 dienas. Paēduši nokrīt no saimniekorganisma un augsnē novelkas (nomaina ķermeņa apvalku). Jaunais organisms ir zvaigznes raibērču nimfa, 1,5–2,5 mm gara un ar astoņām kājām. Nimfa uz augsnes vai veģetācijas gaida saimniekorganismu. Tā iziet līdzīgu procesu kā kāpurs, bet barojas 4–8 dienas. Paēdušas nimfas nokrīt no saimniekorganisma un augsnē novelkas. Zvaigznes raibērcēm ir viena nimfu stadija. Jaunais organisms ir pieaugusi mātīte vai tēviņš. Mātītes gaida saimniekorganismu un barojas uz tā 8–20 dienas. Kad mātītes ir paēdušas, tās nokrīt uz augsnes un dēj olas. Olas ir ovālas, brūnas, spīdīgas. Mātītes izdēj aptuveni 5000 olu un iet bojā. Zvaigznes raibērču tēviņi barojas atkārtoti neilgu laiku un atrodas uz saimniekorganisma, lai pārotos ar mātītēm.

Saimniekorganismu gaidīšanas laiks un laiks, kas nepieciešams, lai novilktos, vienai ērcei ir aptuveni 6–18 mēneši. Attīstības cikls parasti ir garāks, jo ērcēm sezonālu laikapstākļu izmaiņu ietekmē iestājas diapauzes. Dabiskos apstākļos attīstība aizņem vismaz divus gadus. Imago bez barošanās var izdzīvot līdz diviem gadiem. Izdzīvošanu negatīvi ietekmē liels karstums, sausums un nespēja atrast saimniekorganismu.

Amblyomma americanum ir plaši izplatīta ASV austrumu, dienvidaustrumu un vidējo rietumu pavalstīs un Meksikas ziemeļaustrumu pavalstīs. Tās atrastas arī Kanādā. Zvaigznes raibērces apdzīvo mežainus biotopus (īpaši mežus ar blīvu pamežu) un jaunaudzes, kur bieži uzturas baltastes briedis. Tās sastopamas arī pārejas zonās starp dažādiem biotopiem, piemēram, starp mežu un pļavu.

Zvaigznes raibērces pārnēsā riketsiozes (izraisītājs Rickettsia amblyommii), tularēmijas (izraisītājs Francisella tularensis) un ērlihiozes izraisītājus. Ehrlichia chaffeensis izraisa cilvēku ērlihiozi, un Ehrlichia ewingii izraisa cilvēku un suņu granulocitāro ērlihiozi. Zvaigznes raibērcēs atrastas baktērijas Coxiella burnetti, kas izraisa Q drudzi. Borelia lonestari izraisa ērču izsitumu tīfu. Laimas slimības izraisītājas Borrelia burgdorferi reizēm ir atrastas zvaigznes raibērču siekalās. Uzskata, ka šo ērču siekalas baktērijas padara neaktīvas. Zvaigznes raibērces kodiena rezultātā saimniekorganisma asinīs nonāk ērces siekalas, kas satur ērču paralīzi izraisošus neirotoksīnus. Zināmi gadījumi, kad Amblyomma americanum sakostiem cilvēkiem izveidojusies alerģija pret sarkano gaļu. Šī alerģija attīstās 2–3 mēnešus pēc ērces koduma. Zvaigznes raibērču siekalās atrodas ogļhidrāts, kas sastopams zīdītāju (bet ne putnu un zivju) gaļā un izraisa cilvēka organisma alerģisko reakciju uz apēsto zīdītāju gaļu. Alerģija izpaužas kā anafilaktiska reakcija, kas iestājas 3–6 stundas pēc gaļas apēšanas.