Kajennas raibērču uzbūve ir tipiska raibērču Amblyomma ģintij. To ķermenis ir brūni raibs, ovāls. Mātītes ir ievērojami lielākas par tēviņiem. Nepaēdušas tās ir 2–6 mm garas, tumši brūnā krāsā un ar gaišāku muguras vairogu. Paēdusi mātīte var svērt 0,6–1 gramu. Kajennas raibērcēm ir attīstītas acis, tomēr to redze ir vāja un galvenokārt uztver gaismas izmaiņas. Kajennas raibērcēm ir attīstīti mutes orgāni (lielākie no Amblyomma ērcēm) un labi attīstīti siekalu dziedzeri. Līdzīgi kā citas ganību ērču dzimtas ērces, tās ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu (mutes orgāns, kas ļauj noturēties pie saimniekorganisma asins sūkšanas laikā) brūcē. Brūcē nonāk ērces siekalas un tajās esošie slimību izraisītāji. Siekalās ir asins sarecēšanu kavējoši un asins plūsmu uz ērces koduma vietu veicinoši fermenti. Arī ērču tēviņi barojoties ievada saimniekorganismā vielas – galvenokārt olbaltumvielas. Dažādo savienojumu kopums izraisa saimniekorganisma imūnsistēmas reakcijas, saslimšanas, iekaisumus, paralīzi.

Līdzīgi kā citas Amblyomma ērces, Kajennas raibērces uzturas krūmājā vai uz garas zāles, kur gaida garāmejošos dzīvniekus un cilvēkus. No raibērces attīstības stadijas un iespējamā saimniekorganisma atkarīgs, kādā augstumā uz augāja ērces novietojas. Ar Hallera orgāniem un sajūtu matiņiem uz visa ķermeņa ērces uztver ogļskābās gāzes, mitruma un temperatūras izmaiņas vidē. Kajennas raibērču mātītēm ir porainie apvidi (area porosae). Tie ir poru un kanālu laukumi, kas uztver ķīmiskus kairinājumus. Kajennas raibērces piestiprinās pie garām ejošajiem organismiem.

Pieaugušu Kajennas raibērču galvenie saimniekorganismi ir lielie zālēdāji, īpaši zirgi. Nimfas barojas ar daudzveidīgu barību, sākot no putniem un beidzot pat ar cilvēkiem.

Ar raibērcēm barojas skudras (Formicidae), vaboles (Coleoptera), zirnekļi (Araneae), dažu sugu putni.

Līdz pat 2014. gadam zinātnieki uzskatīja Amblyomma cajennense (Fabricius, 1787) par vienu sugu. 2014. gadā publicēja pētījumu, kurā ar molekulārām metodēm parādīts, ka šī suga patiesībā ir vairāku sugu (Amblyomma mixtum, Amblyomma sculptum, Amblyomma tonelliae, Amblyomma interandinum, Amblyomma patinoi) komplekss (Amblyomma cajennense s.s.). Latīņu valodā s.s. – sensu stricto – nozīmē ‘šaurā izpratnē’.

Kajennas raibērcēm raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls un četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Paēdusi mātīte dēj olas ar veģetāciju bagātos apvidos un pati iet bojā. Kāpuri izšķiļas pēc 5–7 nedēļām. Izšķīlušies kāpuri ir ar sešām kājām un spējīgi baroties. Pēc barošanās tie novelkas (nomaina ķermeņa apvalku), tad veidojas nimfas, kurām ir raksturīgas astoņas kājas. Nimfas pēc barošanās novelkas, un izveidojas pieaugušas Kajennas raibērces. Kajennas raibērču tēviņi izdala feromonus, ar kuriem piesaista mātītes. Pārošanās notiek uz saimniekorganisma. Attīstības ilgumu būtiski ietekmē gaisa temperatūra un saimniekorganismu pieejamība.

Kajennas raibērces sastopmas no Teksasas un Floridas (Amerikas Savienotās Valstis, ASV) līdz Argentīnas ziemeļiem. Tās nav atrastas Urugvajā un Brazīlijas dienvidos. Kajennas raibērces ir pielāgojušās dažādiem dzīves vides apstākļiem. Tās apdzīvo savannas, pļavas, mežus, lietusmežus. Piemēram, ASV un Meksikā tās sastopamas apgabalos, kur gaisa temperatūra ir +13–16 ºC robežās, savukārt Venecuēlā tās apdzīvo apgabalus ar +18–20 ºC temperatūru. Abās teritorijās Kajennas raibērces apdzīvo apgabalus ar bagātīgu veģetāciju. Izplatību kalnainos apvidos Meksikā (Sjerramadres kalni) un Argentīnā (Andu kalni) ierobežo zema relatīvā gaisa temperatūra un sezonālo nokrišņu daudzums. Amblyomma cajennense izplatību tālāk uz dienvidiem vai ziemeļiem no pašreizējā areāla ietekmē zema gaisa temperatūra.

Kajennas raibērces pārnēsā Klinšaino kalnu plankumainā drudža izraisītājas baktērijas Rickettsia rickettsii. Tā kā ērces barojas uz dažādiem saimniekorganismiem, šīm baktērijām ir lielas izplatīšanās iespējas. Kajennas raibērces pārnēsā arī zirgu piroplazmozes izraisītājus Theileria equi.

2009. gadā Brazīlijas zinātnieki Kajennas raibērces siekalās atrada olbaltumvielu, tā saukto X Faktoru (X Factor Active), kas samazina dažu vēža paveidu šūnu augšanu un kavē asins sarecēšanu.