Hatēriju raibērces Amblyomma sphenodonti (Dumbleton, 1943) (=Archaecroton sphenodonti (Dumbleton, 1943) Aponomma sphenodonti (Dumbleton, 1943)) ir endēma Jaunzēlandes suga. Hatēriju raibērču uzbūve ir tipiska raibērču Amblyomma ģintij. Pieaugušas hatēriju raibērces ir 2 mm garas, gandrīz apaļas formas, gaiši brūnas. Tās ir ar smalku, vienmērīgu punktējumu un lielu skaitu īsu matiņu uz visa ķermeņa. Muguras vairogs tām ir dzeltenīgi brūns. Hatēriju raibērču mātītēm muguras vairogs ir sirds formā. Salīdzinot ar ķermeņu garumu, mutes orgāni ir lieli. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir druknas un garas. Hatēriju raibērcēm nav acu. Hatēriju raibērču mātītēm ir porainie apvidi (area porosae). Tie ir poru un kanālu laukumi, kas uztver ķīmiskus ārējās vides kairinājumus.

Hatēriju raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku dzīves cikls un četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Visas kustīgās raibērču attīstības stadijas barojas uz hatērijām. Vienas barošanās ilgums ir 20–150 dienas. Kad katra no stadijām ir pieēdusies asinis, tā nokrīt no saimniekorganisma un novelkas. Novilkšanās var aizņemt līdz pat 74 dienām. Pēc tam hatēriju raibērce uzmeklē jaunu saimniekorganismu – hatēriju. Starp katru attīstības cikla posmu ir miera periods, kad raibērces nebarojas un nepārvietojas. Hatēriju raibērču tēviņi barojas tikai nedaudz (starplaikos starp pārošanos). Hatēriju raibērču pārošanās var notikt, raibērcēm neatrodoties uz saimniekorganisma. Pieaugušās hatēriju raibērces izmanto feromonus, lai partneri cits citu varētu atrast. Raibērču mātītes dēj olas hatēriju alās. Kāpuri izšķiļas 55 dienas pēc olu izdēšanas. Hatēriju raibērces dzīves cikls ilgst 2–3 gadus. Augstāka gaisa temperatūra veicina to ātrāku attīstību. Pieaugušas hatēriju raibērces bez saimniekorganisma var izdzīvot ilgāk par vienu gadu. Hatēriju raibērces uzturas tumšos, mitros vides apstākļos, kādi ir raksturīgi ķirzaku alās.

Hatēriju raibērces ir endēma Jaunzēlandes suga un sastopamas tikai astoņās hatēriju apdzīvotajās salās: Stīvensa, Ziemeļu trio, Vidus trio Mārlboro līcī, Vidējā, Zaļajā salā Merkūrija salās, Ruamahuanui, Ruamahuaiti un Hongiora salās, Oldermena salās netālu no Jaunzēlandes Ziemeļsalas un Dienvidsalas krastiem. Amblyomma sphenodonti parasti sastopamas uz Jaunzēlandē endēmās ķirzaku sugas hatērijām Sphenodon punctatus (Reptilia, Sphenodontidae), bet tās konstatētas arī uz Jaunzēlandes lielākā gekona Hoplodactylus duvaucelii (Reptilia, Diplodactylidae) un uz scinka Cyclodina alani (Reptilia, Scincidae). Hatēriju raibērču pārvietošanās spējas ir ierobežotas. Novērots, ka tās pārvietojas ne tālāk par 20 cm. Šī iemesla dēļ raibērces sastopamas vietās, kur ir salīdzinoši augsts hatēriju blīvums. Hatēriju raibērču skaits ir lielāks mežu biotopos nekā ganībās un zālājos. Šīs raibērces ir aktīvas galvenokārt naktīs. Šajā laikā aktīvas ir hatērijas un raibērcēm, kuras neatrodas uz saimniekorganismiem, ir lielākas iespējas tos atrast. Tāpat nakts laikā ir augstāks gaisa mitrums, kas ir labvēlīgs hatēriju raibērcēm.

Hatērijas un kopā ar tām arī hatēriju raibērces izolēti dzīvo Jaunzēlandē aptuveni 80 miljonus gadu, kopš Jaunzēlande atdalījās no Gondvanas. Hatērijas kādreiz bijušas plašāk izplatītas visā Jaunzēlandē, bet līdz ar cilvēku darbību un zīdītāju, īpaši žurku, introdukciju to apdzīvotie apvidi ir ievērojami sašaurinājušies. Līdz ar tām samazinājusies arī hatēriju raibērču izplatība.

Zināmi atsevišķi gadījumi, kad hatēriju raibērces pārnēsājušas asinīs parazitējošās gregarīnas Hepatozoon tuatarae (Haemogregarina). Hatēriju raibērces parasti ir piestiprinājušās pie ķirzaku muguras vidusdaļas, sāniem un pakaļkāju ādas krokās, bet nekad nav atrastas uz vēdera.