Amblyomma argentinae (Karsch, 1879) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Pieaugušas Amblyomma argentinae raibērces sasniedz 2–5 mm garumu. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Argentīnas raibērču ķermenis ir plati ovāls, ar tumši brūnu krāsojumu. Tēviņiem muguras vairogs nosedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm – aptuveni trešo daļu no tās. Mātītēm muguras vairogs var būt ar gaišākiem rakstiem. Paēdušas Amblyomma argentinae raibērces iegūst pelēku krāsojumu. Argentīnas raibērcēm I–IV kāju pāra gūžas ir ar diviem dzelkņiem. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) pieaugušajām Argentīnas raibērcēm ir garas. Argentīnas raibērcēm raksturīgi festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa aizmugurējo malu). Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma argentinae raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Zinātnieku pētījumi parādījuši, ka Amblyomma argentinae ir primitīvākā raibērču Amblyomma ģints suga.

Amblyomma argentinae raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Tām raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Pēc barošanās mātītes nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas, turpretī tēviņi uz saimniekorganisma uzturas ilgāk, lai pārotos ar vairākām mātītēm.

Laboratorijas apstākļos novērots, ka pie +27 ºC temperatūras un ideāliem apstākļiem šīs raibērces dzīves ciklu var iziet 190 dienās. Laboratorijā audzētās nimfas un pieaugušās Argentīnas raibērces barojas tikai uz rāpuļiem, bet kāpuri varēja baroties arī uz siltasiņu saimniekorganismiem.

Amblyomma argentinae raibērces sastopamas Argentīnā, relatīvi sausos klimatiskajos apstākļos. Daļa publikāciju atsaucas uz Argentīnas raibērču atradnēm arī Čīlē, Peru, Kubā, Surinamā un Venecuēlā. Tomēr Alberto Guglielmone (Alberto Guglielmone) uzskata, ka šīs atradnes attiecināmas uz raibērču sugu Amblyomma testudinis un ka Argentīnas raibērces sastopamas tikai Argentīnas teritorijā. Amblyomma argentinae raibērcēm raksturīga sezonāla aktivitāte, jo to saimniekorganismi ziemas mēnešos ir mazāk aktīvi vai neaktīvi.

Amblyomma argentinae raibērču galvenais saimniekorganisms – Čako bruņurupuči (Chelonoidis chilensis) ir apdraudēta suga, īpaši to izplatības areāla dienvidu daļā, kur ietilpst arī Argentīna. Līdz ar to arī Argentīnas raibērces ir apdraudētas šajā teritorijā.

Latvijā Amblyomma argentinae raibērces nav sastopamas.

Argentīnas raibērces barojas ar rāpuļu (Reptilia) asinīm. Šīs raibērces parazitē uz Čako bruņurupučiem Chelonoidis chilensis (Testudines, Testudinidae), Argentīnas žņaudzējčūskām Boa constrictor occidentalis (Squamata, Boidae), dzeltenajām anakondām Eunectes notaeus (Squamata, Boidae), Dienvidamerikas klaburčūskām Crotalus terrificus (Squamata, Viperidae), odzēm no Bothrops ģints (Squamata, Viperidae), bruņurupučiem no Phrynops ģints (Testudines, Chelidae) un krupjiem no Bufo ģints (Amphibia, Bufonidae).