Amblyomma aureolatum (Pallas, 1772) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir 3–6 mm garas un iegareni ovālas. Tēviņi ir brūni, ar tumšāku vai gaišāku rakstu uz muguras vairoga un izteiktu punktējumu. Mātītes ir tumši brūnas, ar dzeltenbrūnu muguras vairogu, uz kura ir tumšāks raksts. Gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām atrodas festoni (rievām līdzīgas struktūras). Kājas dzeltenajām suņu raibērcēm ir garas, tumši brūnas, ar gaišākām šķērseniskām joslām. Uz I un IV pāra kājām tēviņiem ir divi lieli dzelkņi.

Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma aureolatum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Dzeltenajām suņu raibērcēm raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Amblyomma aureolatum raibērču attīstība ir novērota laboratorijas apstākļos. Mātītes 6–12 dienas pēc pārošanās dēja gaiši dzeltenas olas. Olu dēšana ilga 9–38 dienas, un olu attīstība notika 31–34 dienas. Kāpuru attīstība notika 4–6 dienas, un novilkšanās bija no 19. līdz 22. dienai. Nimfu attīstība notika 5–8 dienas, un novilkšanās un pāreja uz imago stadiju bija no 31. līdz 33. dienai. Pieaugušās raibērces barojās un pārojās 11–15 dienas. Mātītes pēc olu dēšanas nodzīvoja vēl 2–27 dienas. Vidējais vienas mātītes izdēto olu skaits bija 15 000. Laboratorijas apstākļos attīstības cikls ilga 116–168 dienas, bet dabiskos apstākļos tas bija 126–147 dienas.

Amblyomma aureolatum raibērces izplatītas Dienvidamerikas apgabalos: Brazīlijā, Paragvajā, Argentīnā, Kolumbijā, Franču Gviānā, Urugvajā un Surinamā. Tās parasti ir sastopamas mežos ar augstu gaisa temperatūru un mitrumu visa gada garumā. Tomēr dzeltenās suņu raibērces ir atrastas arī Brazīlijas pampās, kur ziemas ir aukstas un vasaras – karstas un sausas. Dzeltenās suņu raibērces bieži vien ir sastopamas 100–700 m virs jūras līmeņa. Amblyomma aureolatum raibērču populācijas blīvums parasti nav liels. 

Latvijā dzeltenās suņu raibērces nav sastopamas.

Dzeltenās suņu raibērces parazitē uz savvaļas suņiem Canis azarae un lapsām Cerdocyon thous (Carnivora, Canidae), savvaļas kaķiem Leopardus wiedi un pumām Puma concolor (Carnivora, Felidae), jenotiem Procyon cancrivorus (Carnivora, Procyonidae), seskiem Galictis cuja un Galictis vittata (Carnivora, Mustelidae), sliņķiem Bradypus tridactylus (Pilosa, Bradypodidae), briežiem Cervus spp. (Artiodactyla, Cervidae), oposumiem Didelphis aurita (Didelphimorphia, Didelphidae), kapibarām Hydrochaeris hydrochaeris (Rodentia, Caviidae), degunlāčiem Nasua nasua (Carnivora, Procyonidae). Šīs raibērces parazitē arī uz mājas suņiem, kaķiem, kazām, zirgiem, cūkām un liellopiem, arī uz cilvēkiem. Nepieaugušās dzeltenās suņu raibērces parazitē uz sīkajiem putniem un grauzējiem, bet pieaugušās parazitē uz lielākiem dzīvniekiem. Uz cilvēkiem atrastas tikai pieaugušās dzeltenās suņu raibērces.

Amblyomma aureolatum pārnēsā riketsijas Rickettsia rickettsii, kas izraisa Klinšaino kalnu plankumaino drudzi un Brazīlijas plankumaino drudzi. Pētījumos noskaidrots, ka 80–100 % dzelteno suņu raibērču nimfu ir invadētas ar šīm riketsijām.