AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 5. septembrī
Ineta Salmane

dzeltenās suņu raibērces

dzelteno suņu raibērču suga pieder pie raibērču ģints (genus Amblyomma), ganību ērču dzimtas (familia Ixodidae), ganību ērču kārtas (ordo Ixodida), parazītveida ērču virskārtas (superordo Parasitiformes), ērču apakšklases (subclassis Acari), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda)

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • ganību ērču dzimta
  • ganību ērču kārta
  • helicerāti
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • raibērces
  • zirnekļveidīgie

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzelteno suņu raibērču vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Dzelteno suņu raibērču dzīves cikls
  • 3.
    Dzelteno suņu raibērču sastopamība
  • 4.
    Dzelteno suņu raibērču nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzelteno suņu raibērču vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Dzelteno suņu raibērču dzīves cikls
  • 3.
    Dzelteno suņu raibērču sastopamība
  • 4.
    Dzelteno suņu raibērču nozīme
Dzelteno suņu raibērču vispārīgs raksturojums

Amblyomma aureolatum (Pallas, 1772) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir 3–6 mm garas un iegareni ovālas. Tēviņi ir brūni, ar tumšāku vai gaišāku rakstu uz muguras vairoga un izteiktu punktējumu. Mātītes ir tumši brūnas, ar dzeltenbrūnu muguras vairogu, uz kura ir tumšāks raksts. Gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām atrodas festoni (rievām līdzīgas struktūras). Kājas dzeltenajām suņu raibērcēm ir garas, tumši brūnas, ar gaišākām šķērseniskām joslām. Uz I un IV pāra kājām tēviņiem ir divi lieli dzelkņi.

Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma aureolatum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Dzelteno suņu raibērču dzīves cikls

Dzeltenajām suņu raibērcēm raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Amblyomma aureolatum raibērču attīstība ir novērota laboratorijas apstākļos. Mātītes 6–12 dienas pēc pārošanās dēja gaiši dzeltenas olas. Olu dēšana ilga 9–38 dienas, un olu attīstība notika 31–34 dienas. Kāpuru attīstība notika 4–6 dienas, un novilkšanās bija no 19. līdz 22. dienai. Nimfu attīstība notika 5–8 dienas, un novilkšanās un pāreja uz imago stadiju bija no 31. līdz 33. dienai. Pieaugušās raibērces barojās un pārojās 11–15 dienas. Mātītes pēc olu dēšanas nodzīvoja vēl 2–27 dienas. Vidējais vienas mātītes izdēto olu skaits bija 15 000. Laboratorijas apstākļos attīstības cikls ilga 116–168 dienas, bet dabiskos apstākļos tas bija 126–147 dienas.

Dzelteno suņu raibērču sastopamība

Amblyomma aureolatum raibērces izplatītas Dienvidamerikas apgabalos: Brazīlijā, Paragvajā, Argentīnā, Kolumbijā, Franču Gviānā, Urugvajā un Surinamā. Tās parasti ir sastopamas mežos ar augstu gaisa temperatūru un mitrumu visa gada garumā. Tomēr dzeltenās suņu raibērces ir atrastas arī Brazīlijas pampās, kur ziemas ir aukstas un vasaras – karstas un sausas. Dzeltenās suņu raibērces bieži vien ir sastopamas 100–700 m virs jūras līmeņa. Amblyomma aureolatum raibērču populācijas blīvums parasti nav liels. 

Latvijā dzeltenās suņu raibērces nav sastopamas.

Dzelteno suņu raibērču nozīme

Dzeltenās suņu raibērces parazitē uz savvaļas suņiem Canis azarae un lapsām Cerdocyon thous (Carnivora, Canidae), savvaļas kaķiem Leopardus wiedi un pumām Puma concolor (Carnivora, Felidae), jenotiem Procyon cancrivorus (Carnivora, Procyonidae), seskiem Galictis cuja un Galictis vittata (Carnivora, Mustelidae), sliņķiem Bradypus tridactylus (Pilosa, Bradypodidae), briežiem Cervus spp. (Artiodactyla, Cervidae), oposumiem Didelphis aurita (Didelphimorphia, Didelphidae), kapibarām Hydrochaeris hydrochaeris (Rodentia, Caviidae), degunlāčiem Nasua nasua (Carnivora, Procyonidae). Šīs raibērces parazitē arī uz mājas suņiem, kaķiem, kazām, zirgiem, cūkām un liellopiem, arī uz cilvēkiem. Nepieaugušās dzeltenās suņu raibērces parazitē uz sīkajiem putniem un grauzējiem, bet pieaugušās parazitē uz lielākiem dzīvniekiem. Uz cilvēkiem atrastas tikai pieaugušās dzeltenās suņu raibērces.

Amblyomma aureolatum pārnēsā riketsijas Rickettsia rickettsii, kas izraisa Klinšaino kalnu plankumaino drudzi un Brazīlijas plankumaino drudzi. Pētījumos noskaidrots, ka 80–100 % dzelteno suņu raibērču nimfu ir invadētas ar šīm riketsijām. 

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • ganību ērču dzimta
  • ganību ērču kārta
  • helicerāti
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • raibērces
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Dzīvās dabas enciklopēdija. Amblyomma aureolatum (Pallas, 1772) (Encyclopedia of Life. Amblyomma aureolatum (Pallas, 1772))

Ieteicamā literatūra

  • Evans, D.E., Martins, J.R., and Guglielmone, A.A., ’A review of the ticks (Acari, Ixodida) of Brazil, their hosts and geographic distribution, 1, The State of Rio Grande do Sul, Southern Brazil’, Memorias do Instituto Oswaldo Cruz, 95, 2000, pp. 453–470.
  • Guglielmone, AA. et al., ’Amblyomma aureolatum (Pallas, 1772) and Amblyomma ovale Koch, 1844 (Acari: Ixodidae): hosts, distribution and 16S rDNA sequences’, Veterinary Parasitology,113/3–4, 2003, pp. 273–288.
  • Guglielmone, A.A., Nava, S., and Robbins, R.G., ’Geographic distribution of the hard ticks (Acari: Ixodida: Ixodidae) of the world by countries and territories’, Zootaxa, 5251/1, 2023.
  • Rodrigues, D.S. et al., ’Biology of Amblyomma aureolatum (Pallas, 1772) (Acari: Ixodidae) on Some Laboratory Hosts in Brazil’, General Biology, 97/6, 2002, pp. 853–856.

Ineta Salmane "Dzeltenās suņu raibērces". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/180478-dzelten%C4%81s-su%C5%86u-raib%C4%93rces (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/180478-dzelten%C4%81s-su%C5%86u-raib%C4%93rces

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana