Pastališķu pusmuiža un Pastališķu sādža, kas atrodas nedaudz nostāk no pusmuižas, redzamas jau 1866. gadā izdotajā kartē, bet šīs apdzīvotās vietas vēsture ir senāka. 20. gs. sākuma kartēs šajā sādžā atzīmētas piecas mājas. Tolaik šī teritorija administratīvi piederēja Kauņas guberņas Paņevežas apriņķa Nocjūnu pagastam, kas vēlāk tika pārdēvēts par Žeimes pagastu.
1921. gada martā, kad tika grozīta Latvijas–Lietuvas robeža, Pastališķu sādža un pusmuiža nonāca Latvijas sastāvā. Tajā laikā šīs sādžas iedzīvotājiem piederēja 160 desetīnas (laukuma mērvienība – 1,09225 hektāri) zemes, tur dzīvoja 20 vīrieši un 24 sievietes. Savukārt Pastališķu pusmuižai piederēja 132 desetīnas zemes un tur dzīvoja 21 vīrietis un 18 sievietes. Bauskas apriņķa valde izlēma Pastališķus pievienot Bornsmindes pagastam.
Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1945. gadā Īslīces pagastā tika izveidotas trīs ciema padomju – Īslīces, Lībiešu un Plānītes – administratīvās teritorijas. Pastališķi tika iekļauti Plānītes ciemā un kļuva par tā administratīvo centru. Pastališķos tika izvietota ciema padome ar izpildkomiteja. Plānītes ciems tika likvidēts 1954. gadā un tā teritorija tika ieļauta Īslīces ciemā.
Lauksaimniecības kolektivizācijas laikā Pastališķi kļuva par padomju saimniecības “Īslīce” centru, te bija sovhoza kantoris, darbnīcas, klubs, ēdnīca un veikals. Te tika uzbūvētas vairākas daudzdzīvokļu ēkas un ciema iedzīvotāju skaits 1967. gadā sasniedza 247.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas padomju saimniecības “Īslīce” zeme un citi nekustamie īpašumi tika sadalīti un privatizēti, izveidojot daudzas zemnieku saimniecības.