Inčukalna pagasts ir pagasts Vidzemē, Siguldas novadā, 41 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 20 km attālumā no novada centra Siguldas.

Inčukalna pagasts robežojas ar Siguldas novada Krimuldas pagastu un Allažu pagastu, Ropažu novada Vangažu pilsētu un Ropažu pagastu un Garkalnes pagastu, kā arī Saulkrastu novada Sējas pagastu.

Inčukalna pagastā atrodas deviņas apdzīvotas vietas: Egļupe (vidējciems), Gauja (lielciems), Griķi (vidējciems), Indrāni (vidējciems), Inčukalns (lielciems), Kārļzemnieki (mazciems / aprūpes ciems, kas nereti tiek uzskatīts par daļu no Krustiņiem), Kļavas (vasarnīcu ciems), Krustiņi (bijusī Sēnīte, vidējciems), Meža miers (vidējciems). Pagasta centrs atrodas Inčukalnā, bet pašvaldības funkcijas pagasta teritorijā īsteno Siguldas novada pašvaldības Inčukalna un Allažu pagastu apvienības pārvalde.

Inčukalna pagasta kopējā platība ir 107 km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 4617.

Pagasta un Inčukalna kā apdzīvotas vietas nosaukums radies no vācu valodas – Hinzenberg. Vēstures avotos norādīts, ka apdzīvotā vieta Hinzenberg pirmo reizi minēta 1436. gadā saistībā ar zemes lēni cilvēkam uzvārdā Hince (Hinze).

Inčukalna pagastam ir savs ģerbonis – izliekti dalīts pēdā ar zeltu un zaļu; uz dalījuma melns kaķis ar sudraba plankumiem, apstiprināts 2011. gada 7. janvārī.

Inčukalna pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā un Gaujas senlejā, Gaujas kreisajā krastā. Daļa pagasta teritorijas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā.

Pagasta reljefs ir līdzens, tajā esošais augstākais paugurs – Krustkalns – ir 20 metru augsts. Vairāk nekā 60 % pagasta platības aizņem meži, pagasta teritorijā atrodas arī vairāki dižkoki. Inčukalna pagasta teritorijā atrodas viens purvs – Laugas jeb Briežu purvs (arī Briežpurs). Pagastā atrodas dabas pieminekļi – Viesulēnu slāņi (Gaujas pirmās virspalu terases cokola nogulumu atsegums) un Ziedleju klintis.

Pagasta teritorijā atrodas trīs alas pie Gaujas upes – Inčukalna Velnala jeb Velna kambaris, Nukšu jeb Vangu velnala, Patiltes ala. Lielākā ir Inčukalna Velnala, kas ir arī aizsargājams dabas objekts – Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 5 0m gari smilšakmeņu atsegumi, kurus šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots. Smilšakmeņu atsegumā, pazemes erozijas procesu rezultātā, izveidojusies ievērojama izmēra ala, kas pēc labiekārtošanas darbiem ir pieejama apmeklētājiem.

Neskaitot Gauju, pagasta teritorijā ir dažas nelielas upītes, proti, Gaujas kreisās pietekas – Egļupe, Inčupīte, Stalšēnupīte un Straujupe.

Pagasta teritorijā nav ezeru, bet ir daži dīķi – Dzirnavu, Indrānu un Aukstais dīķis.

Inčukalna muižas teritorijā 18. gs. tika veidoti apstādījumi – Indrānu parks, kas mūsdienās atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes uzraudzībā. Parka teritorijā sastopamas piecas svešzemju koku sugas – riekstkoka suga (Juglans spp.), Krievijas lapegle (Larix russica), lapegles suga (Larix spp.), Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii), Holandes liepa (Tilia x europaea), dažas no tām ir sasniegušas dižkoka statusu. Parkā sastopamas četras dažādas īpaši aizsargājamas sugas – lapkoku prauglrauzis (Osmoderma eremita), sīkpunktainā artonija (Arthonia byssace), brūngalvainā henotēka (Chaenotheca phaeocephala) un spožā skudra (Lasius fuliginosus). Parka teritorijā konstatēti deviņi dižkoki, no kuriem septiņas ir Holandes liepas.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums pagastā – 43 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Bezdarba līmenis pagastā ir zems. Iedzīvotāji ir nodarbināti pašvaldības un privātajos uzņēmumus gan pagastā un citviet Siguldas novadā, gan Rīgā. 

Uz Inčukalna pagastu var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) jeb Vidzemes šoseju. Pagastu šķērso reģionālais ceļš P10 (Inčukalns–Ropaži–Ikšķile) un vairāki vietējas nozīmes autoceļi, piemēram, V95 (Griķukrogs–Meļkerti), V84 (Inčukalns–Kalējbūņas), V93 (Indrāni–Inčukalns), V75 (Ropaži–Griķukrogs) un citi.

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina pasažieru vilciens vairākos maršrutos, piemēram, Rīga–Valmiera, Rīga–Valga, Rīga–Sigulda.

Uz Inčukalnu kursē arī sabiedriskais autobuss, piemēram, no novada centra Siguldas maršrutā Nr. 6642 Sigulda–Inčukalna stacija–Sēja–Pabaži–Saulkrastu stacija, ko nodrošina a/s “CATA”.

Inčukalna pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, tomēr mazāk apdzīvotajās vietās var būt ierobežota pakalpojumu pieejamība.

Inčukalna pagastā atrodas vairāki uzņēmumi. Apdzīvotajās vietās tie pamatā ir mazumtirdzniecības uzņēmumi – pārtikas veikali, dažādi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ēdināšanas un naktsmītņu pakalpojumu sniedzēji. Pagastā atrodas arī ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, īpaši saistībā ar kokapstrādi, piemēram, a/s “Inčukalns Timber” (izveidots 1994. gadā), SIA “Rettenmeier Baltic Timber” (izveidots 1994. gadā). Viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem ir kažokādu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Gauja AB” (izveidots 1996. gadā). Pazīstams zīmols ir “Rāmkalni” (izveidots 2002. gadā), kuru uzņēmuma veikals un atpūtas parks atrodas Krustiņos pie pagasta robežas pie Murjāņiem.  Inčukalna pagasta Griķos atrodas uzņēmuma SIA “Binders” asfaltbetona rūpnīca un ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija. Asfaltbetona rūpnīca ir pirmā ceļu materiālu ražotne Latvijā, kas darbību sāka 1956. gadā. No 1993. gada tā ir uzņēmuma “Binders” īpašums. Mūsdienās tā ir viena no modernākajām asfaltbetona rūpnīcām Latvijā. 

Pagastā pieejamas arī vairākas ģimenes ārsta prakses un aptiekas.

Pagasta teritorijā atrodas degvielas uzpildes stacijas.

Pirmās ziņas par skolu pagasta teritorijā atrodamas kopš 18. gs. Pirmā skolas ēka tieši skolas vajadzībām uzbūvēta 1847. gadā. Mūsdienu skolas ēka atklāta 1967. gadā. Inčukalna pamatskola īsteno pamatizglītības, speciālās pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas.

Inčukalnā atrodas pirmsskolas izglītības iestāde “Minka”, kas izveidota 1974. gadā, bet Gaujā atrodas šīs iestādes filiāle “Lapsiņa”. 

Pagastā ir pieejama arī interešu izglītība.

Inčukalna Tautas nams dibināts 1927. gadā Inčukalna kultūras biedrības darbības rezultātā. Mūsdienās Tautas nams ir Inčukalna kultūras un sabiedriskās dzīves centrs.

Tautas namā darbojas dažādi kolektīvi: jauktais koris “Mežābele” (izveidots 1933. gadā), senioru koris “Atblāzma” (izveidots 1966. gadā), senioru deju kolektīvs “Labāko Gadu Virši” (izveidots 2012. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši” (izveidots 1996. gadā), vidējās paaudzes deju kopa “Runči un kaķes” (izveidota 2010. gadā), Inčukalna Tautas nama amatierteātris (izveidots 2003. gadā), Inčukalna pamatskolas un Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skolas skolēnu pūtēju orķestris (izveidots 1983. gadā), Inčukalna novada pūtēju orķestris (izveidots 1983. gadā), Inčukalna mākslinieku kopa (izveidota 2001. gadā).

Inčukalna bibliotēka dibināta 1946. gada 3. janvārī. Mūsdienās tā ir viena no Siguldas novada bibliotēkas struktūrvienībām. Bibliotēkā iespējams ne tikai izmantot krājumā esošās grāmatas, bet arī piedalīties bibliotēkas īstenotajās sabiedriskajās aktivitātēs un rīkotajos pasākumos, kā arī saņemt dažādus citus pakalpojumus.

Inčukalna nosaukums atrodams vēstures avotos kopš 15. gs. Ciems izveidojās uz Inčukalna muižas (vācu Hinzenberg) zemes. Inčukalns piederēja pie Vangažu evaņģēliski luteriskās draudzes Allažu draudzes novadā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī. Pagasta teritorijā atradās ķieģeļu ceplis, čuguna lietuve, vara kausētava, stikla fabrika, papīra manufaktūra un māla trauku darbnīca.

Apdzīvotā vieta straujāk sāka attīstīties pēc Inčukalna (Hincenbergas) dzelzceļa stacijas izbūves 19. gs. 80. gados. Pagasts daudz cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad tika nopostītas vairākas mājsaimniecības un ēkas, tostarp pagasta nams, stacija, muižas kungu māja un arī Vangažu baznīca.

1925. gadā Inčukalnam piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Agrārās reformas laikā Inčukalna muiža tika sadalīta jaunsaimniecībās.

Padomju otrreizējās okupācijas laikā 1945. gadā pagastā tika izveidotas Inčukalna un Griķu ciema padomes, bet Inčukalna pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Griķu ciems tika pievienots Inčukalna ciemam. 1961. gadā daļa ciema teritorijas tika pievienota Vangažu strādnieku ciematam un 1977. gadā daļa Krimuldas ciemam.

1966. gadā Inčukalnā tika uzsākta gāzes krātuves būvniecība, kas pabeigta 1968. gadā, bet tika turpināta maģistrālā gāzes vada būvniecība. Mūsdienās Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs un tā ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora a/s “Conexus Baltic Grid” struktūrvienība.

1990. gadā tika atjaunots Inčukalna pagasts. 2006. gadā pagasts tika pārveidots par Inčukalna novadu. 2009. gadā novads tika apvienots ar Vangažu pilsētu. 2021. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Inčukalna novads tika sadalīts, proti, Vangažu pilsēta tika iekļauta Ropažu novadā, bet Inčukalna pagasts– Siguldas novadā.

Inčukalna Velna ala ir viduslaiku un jauno laiku kulta vieta, valsts nozīmes kultūras piemineklis, atrodas Inčukalna pagastā pie Stalšēniem.

Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi) ir agrā un vidējā dzelzs laikmeta senkapi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas Inčukalna pagastā starp Katlāpiem un Viesulēniem.

Melkertu senkapi ir vēlā bronzas un vidējā dzelzs laikmeta senkapi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas Inčukalna pagastā pie Melkertiem.

Salu senkapi (Līvu kapi) ir agrā un vidējā dzelzs laikmeta senkapi, reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas Inčukalna pagastā Salu–Egļupes ceļa malā.

Zaiču senkapi ir vēlā dzelzs laikmeta senkapi, reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas Inčukalna pagastā pie Gāršām.

Vangažu kapsētas senkapi ir agrā un vidējā dzelzs laikmeta senkapi, reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas Inčukalna pagastā pie Vangažu kapsētas.

Vangažu luterāņu baznīca ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Baznīca tika atklāta 1789. gadā, nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Ēka tika atjaunota, bet padomju okupācijas laikā nepildīja dievnama funkcijas. 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē darbību atsāka luterāņu draudze, baznīca pamazām tika atjaunota un tajā notiek dievkalpojumi.  

Kafejnīcas un restorāna “Sēnīte” ēka (celta 1967. gadā) ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis. 1948. gadā Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēta neliela koka tējnīca, pie kuras bija sēnes formas koka lapene. 1967. gada 5. decembrī šajā vietā tika atklāts jauns arhitekta Linarda Skujas projektēts sabiedriskās ēdināšanas komplekss ar kupolveida restorāna ēku – pirmā sfēriskas dzelzsbetona čaulas konstrukcijas celtne Latvijā, kas balstījās tikai trijos atbalsta punktos. Ēkas interjeru veidoja vairāki mākslinieki. Restorāns un kafejnīca tika slēgti 2004. gadā.

Netālu no “Sēnītes” atrodas Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru brāļu kapi, Indrānos – Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapi, pie Mazlāčiem – vācu karavīru brāļu kapi.

Latviešu tēlnieks Kārlis Zāle no 1938. gada dzīvoja Inčukalna Atvasītēs Gaujas krastā netālu no Krustiņiem (bijušās Sēnītes).