Travasušs Santušs Diašs (Travassos Santos Dias) 1958. gadā uzskatīja, ka Amblyomma boulengeri ir sinonīms sugas nosaukumam Amblyomma pilosum, bet Džeimss Kīrenss (James Edward Keirans) ar līdzautoriem 1973. gadā atzina abus šos nosaukumus par derīgiem un apstiprināja, ka tie raksturo divas morfoloģiski atšķirīgas raibērču sugas.

Amblyomma boulengeri (Hirst, Hirst, 1910) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir ovālas un 4–5 mm garas. Ķermenis ir gaiši vai tumši brūns. Nepaēdušām raibērcēm ir labi saskatāmi 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Amblyomma boulengeri raibērču tēviņiem skutums (muguras vairogs) sedz gandrīz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm – tikai ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma boulengeri raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Līdz šim ir atrasti tikai Amblyomma boulengeri raibērču tēviņi un mātītes. Nimfas un kāpuri nav atklāti.

Amblyomma boulengeri raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Amblyomma boulengeri raibērcēm ir šādas attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago.

Amblyomma boulengeri ir sastopamas Galapagu salās (Espanjolas, Santafe salās). 

Latvijā Amblyomma boulengeri raibērces nav sastopamas.

Amblyomma boulengeri raibērču galvenais saimniekorganisms ir iguānas Tropidurus delanonis (Squamata, Tropiduridae). Šīs raibērces atrastas arī uz citām iguānu sugām: Tropidurus barringtonensis un Conolophus subcristatus (Squamata, Tropiduridae). Amblyomma boulengeri raibērces apdzīvo relatīvi nelielu teritoriju, un to saimniekorganismu skaita samazināšanās vai pilnīgas iznīcināšanas gadījumā raibērces ir apdraudētas.