Jelgavas ārsts un aptiekārs, Jelgavas vecmāšu skolas dibinātājs (1826), Kurzemes Medicīnas pārvaldes (Kurländischen Medicinalbehörde) inspektors (1825–1833). Veselības aprūpes organizators.
Jelgavas ārsts un aptiekārs, Jelgavas vecmāšu skolas dibinātājs (1826), Kurzemes Medicīnas pārvaldes (Kurländischen Medicinalbehörde) inspektors (1825–1833). Veselības aprūpes organizators.
H. fon Biders dzimis Kurzemē, Viesātu muižas pārvaldnieka Kristofa Bidera (Christoph Christian Bidder) un viņa otrās sievas Margarētas, dzimušas Forkampfas (Margaretha Gottliebe Vorkampff), ģimenē kā jaunākais no desmit kopīgajiem bērniem. Profesora Frīdriha fon Bidera tēvocis.
H. fon Biders agri zaudēja tēvu, mācījās Jelgavā un strādāja kā aptiekāra māceklis, veidojot herbārijus. 1803. gadā H. fon Biders sāka studēt medicīnu Berlīnē, vēlāk Jēnā un Vircburgā, bet no 1806. gada studēja Getingenē, kur gada laikā ieguva ārsta grādu. Pēc tam gadu papildināja zināšanas pie Dr. med. Adalberta Markus (Adalbert Friedrich Marcus) Bambergā (Bavārijā) un iepazinās ar Bohēmijas minerālūdens iestādēm. 1807. gadā devās uz Parīzi, kur apmeklēja slimnīcas un botānisko dārzu, tad uz Kēnigsbergu, kur 1809. gadā ieguva Dr. med. grādu par darbu “Dažas tēzes par cilvēka organisma fizioloģiju” (Theses nonnullae e physiologia organismi humani). Atgriezās Kurzemē. Lai varētu praktizēt Krievijas Impērijā, nolika eksāmenus Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā (Императорская медико-хирургическая академия).
No 1810. līdz 1826. gadam H. fon Biders bija kūrorta ārsts Baldonē. Vienlaikus viņš strādāja arī Jelgavā. 1810. gadā H. fon Biders devās uz Vircburgu. Tur viņš apmeklēja vairākus minerālūdens kūrortus, lai iepazītos ar jaunākajiem sasniegumiem šajā jomā. 1813. gadā Jelgavā H. fon Biders pārņēma mirušā svaiņa Karla Ludviga Kummerau (Carl Ludwig Kummerau) aptieku, ko pārvaldīja līdz savai nāvei. Šajā aptiekā H. fon Biders ierīkoja laboratoriju, kur kopā ar domubiedriem veica dažādus fizikālus un ķīmiskus eksperimentus, kā arī izgatavoja preparātus un instrumentus Teodora Grothusa (Freiherr Christian Johann Dietrich Theodor von Grotthuss) darbiem. No 1816. līdz 1819. gadam H. fon Bidera (vēsturiski – Galma) aptiekā Jelgavā strādāja vēlāk ievērojamais vācu ķīmiķis Heinrihs Roze (Heinrich Rose), kurš atklāja niobiju (1844) un T. Grothusa vadībā šeit izstrādāja savu pirmo darbu par metāla dendrītu veidošanos šķīdumos. Slimība H. fon Bideram neļāva turpināt zinātniskos eksperimentus, tāpēc viņš atgriezās pie ārsta prakses. 1815. gadā viņam tika piešķirts štāba ārsta (штаб-лекарь) tituls, kas bija augsta atzinība par priekšzīmīgu darbu (parasti to piešķīra cara armijā pulka virsārstam). No 1817. līdz 1819. gadam H. fon Biders bija Jelgavas apriņķa ārsts, no 1820. līdz 1825. gadam – Kurzemes Medicīnas pārvaldes ķirurgs (Operateure), bet no 02.09.1825. līdz savai nāvei – šīs pārvaldes inspektors jeb priekšnieks. 1826. gadā H. fon Biders nokārtoja medicīnas inspektora eksāmenu Viļņā.
Krievijas Impērija, kuras sastāvā bija tagadējā Latvijas teritorija, 1809. gadā noteica: katrā guberņas pilsētā ierīkojama vecmāšu skola. Līdz ar to Kurzemes guberņas pilsētā Jelgavā skolu ierīkoja 1826. gadā, krietni apsteidzot Vidzemes guberņas centru Rīgu. H. fon Biders kļuva par Jelgavas vecmāšu skolas dibinātāju. Viņš tobrīd bija Kurzemes Medicīnas pārvaldes inspektors.
H. fon Biders bija aktīvs biedrs Kurzemes literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst) sēdēs. Tā bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs. Tās mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar jaunākajiem izgudrojumiem un atklājumiem. Biedrībā aktīvi darbojās arī citi pazīstami Jelgavas ārsti – Johans Lihtenšteins (Johann Nikolaus Heinrich Lichtenstein), vēlāk Karls Bursi (Karl Gottlieb Heinrich Friedrich Bursy). Vienā no biedrības sēdēm H. fon Biders iepazīstināja ar savu pētījumu par Baldones un Bārbeles minerālavotiem, kas bija publicēts biedrības gadagrāmatā (1822). Citkārt viņš nolasīja arī sasirgušo kolēģu pētījumus, piemēram, sava drauga T. Grothusa slaveno traktātu “Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību” (Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität, 1818).
Miris 50 gadu vecumā Bādšvalbahas kūrortā (mūsdienās Hesenes federālajā zemē).
H. fon Biders publicēja vairākus rakstus sabiedrības veselības jomā – par glābšanas iestāžu izveidi ārkārtas gadījumos Jelgavā (Über die Errichtung einer allgemeinen Rettungsanstalt in plötzlichen Lebensgefahren für Mitau, 1822). Viņš pētīja Baldones minerālavotus (Über merkwürdige Incrustationen, welche in der Baldonschen Mineralquelle gefunden worden, 1822).
Kā Kurzemes Medicīnas pārvaldes inspektoram H. fon Bideram ir nopelni baku vakcinācijas veicināšanā Kurzemē, jo viņš izstrādāja vakcinācijas noteikumus 1825. gadā un ieviesa imunizācijas kartītes. H. fon Biders efektīvi darbojās holeras apkarošanā 1831. gadā (pirmās holeras epidēmijas laikā, kas plaši skāra Latvijas teritoriju).
Par ilggadēju priekšzīmīgu darbu H. fon Biders apbalvots ar Krievijas IV šķiras Sv. Vladimira ordeni (1826).