Dzimis vācu tirgotāja Johana Frīdriha Riharda Vernera (Johann Friedrich Richard Werner) un Līvijas Helēnas Vilhelmīnes Verneres (dzimusi Grīnheite; Livia Helene Wilhelmine Werner; Grünheit) ģimenē. 20. gs. 30. gadu vidū dienēja Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā. 30. gadu otrajā pusē strādāja Rīgas Eksportostā kuģu kraušanā.

Futbolista gaitas A. Verners uzsāka sporta biedrībā “Union”; par viņa pamatpozīciju futbolā kļuva uzbrucēja postenis. Rīgas “Union” komandā Latvijas futbola meistarsacīkstēs jeb čempionātā Virslīgā spēlēja no 1930. līdz 1933. gadam. Bija viens no “Union” uzbrukuma līderiem; 1932. gada sezonā bija guvis piecus no 16 “Union” vārtu guvumiem Virslīgā. 1933.–1934. gadā uzturējās ASV, kur 1934. gadā spēlēja Cincinnati Kickers futbola komandā Sinsinati, Ohaio pavalstī. No 1935. līdz 1940. gadam spēlēja “RV” (“Rīgas Vanderers”, no 1938. gada nosaukums “Rīgas Vilki”) komandā Latvijas futbola čempionātā Virslīgā. “RV” sastāvā divas reizes kļuva par Latvijas kausa ieguvēju (1936, 1938), epizodiski bija Latvijas futbola meistarsacīkšu rezultatīvākais spēlētājs. Īpaši veiksmīga A. Verneram bija 1937./1938. gada sezona, kad viņš “RV” sastāvā Virslīgas spēlēs guva 12 vārtus. “RV” rindās A. Verners piedalījās arī starptautiskās futbola spēlēs, tostarp izbraukuma sacīkstēs ārzemēs. 1935. gada rudenī A. Verners kā pastiprinājums tika iekļauts “RFK” (“Rīgas Futbola klubs”) komandās tās turnejai Rietumeiropā. Futbola norisēs piedalījās arī kā futbola tiesnesis.

Latvijas futbola izlases sastāvā debitēja 19 gadu vecumā 30.06.1931. Rīgā spēlē pret Lietuvas izlasi (ar rezultātu 5:2 uzvarēja Latvija), debijas spēlē guva vārtus. Valstsvienībā startēja no 1931. līdz 1937. gadam (ar pārtraukumiem), kopumā aizvadot 19 oficiālas valstu sacīkstes, kurās guva piecus vārtus. A. Verners ir piedalījies trijos Baltijas kausa izcīņas turnīros (1935–1937), divas reizes Latvijas futbola izlases sastāvā izcīnot Baltijas kausu (1936, 1937). Pēdējo spēli futbola valstsvienībā aizvadīja 10.10.1937. Katovicē (Polija) pret Polijas futbola izlasi (Latvija piekāpās ar rezultātu 1:2).

Hokeju A. Verners sāka spēlēt 20. gs. 30. gadu sākumā sporta biedrībā “Union”; arī hokejā viņš kļuva par uzbrucēju. Latvijas hokeja turnīros spēlēja Rīgas “Union” komandā, kuras sastāvā aizvadīja četras sezonas (1930/1931–1932/1933, 1934/1935), trīs gadus pēc kārtas kļuva par Latvijas hokeja čempionu (1931–1933) un 02.1935. piedalījās izbraukuma spēlēs Kauņā (Lietuvā).

1932. gadā, kad tika izveidota Latvijas hokeja izlase, A. Verners kļuva par valstsvienības uzbrucēju. Latvijas hokeja izlases sastāvā A. Verners piedalījās tikai vienā oficiālā valstu sacīkstē – izlases pirmajā oficiālajā spēlē 27.02.1932. Rīgā pret Lietuvas izlasi (ar rezultātu 3:0 uzvarēja Latvija). Saskaņā ar tā laika latviešu preses ziņām A. Verners bija pirmā vārtu guvuma autors šajā spēlē un līdz ar to Latvijas hokeja izlases pirmais vārtu guvējs valstsvienības pastāvēšanas vēsturē. A. Verners tika iekļauts Latvijas hokeja izlases sastāvā dalībai tās pirmajā turnīrā – Eiropas čempionātā 03.1932. Berlīnē –, taču palika rezervē un turnīrā nespēlēja.

Lielākos panākumus A. Verners guva futbolā, kur visvairāk novērtēts par rezultatīvu sniegumu uzbrukumā. 20. gs. 30. gadu Latvijas presē par veiksmīgo sniegumu uzbrukumā A. Verners tika salīdzināts ar Dienvidamerikas futbolistiem. Atzinīgi vērtēts kā pārstāvēto komandu cīnītājs, kā dēļ futbola laukumā vairākkārt guvis smagas traumas, tostarp 1939. gada vasarā tika hospitalizēts Rīgas pilsētas 1. slimnīcā ar galvas traumu, taču pēc atveseļošanās turpināja spēlēt.

Otrā pasaules kara laikā A. Verners izceļoja uz Vāciju, kur dzīvoja un strādāja būvniecības uzņēmumā Berlīnē. Pēc kara dzīvoja Rietumvācijā, vēlāk izceļoja uz ASV, kur apmetās Čikāgā. Aktīvi līdzdarbojās bijušo Latvijas futbolistu saviesīgajā dzīvē trimdā.

Par nopelniem futbolā A. Verners 1939. gadā apbalvots ar Latvijas Futbola savienības Zelta nozīmi.