Trešajā Eiropas basketbola čempionātā startēja astoņas dalībvalstis – Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Ungārija. Trijām valstsvienībām – Francijai, Itālijai un Latvijai – tas bija trešais Eiropas čempionāts. Pirms turnīra tika plānota arī Bohēmijas–Morāvijas protektorāta (Vācijas okupētās Čehoslovākijas daļa) izlases piedalīšanās, taču Vācijas sporta vadība tās dalību atsauca.
Eiropas čempionāta tehniskās komitejas sēdē 20.05.1939. tika nolemts, ka čempionāts norisināsies kā viena apļa turnīrs, kura gaitā katra dalībvalsts aizvadīs pa vienai spēlei pret katru dalībvalsti. Katrai izlasei bija jāaizvada septiņas spēles – pa vienai spēlei dienā. Kopā turnīrā bija paredzētas un tika aizvadītas 28 spēles, pa četrām spēlēm dienā. Spēļu secība tika izlozēta, atstājot rīkotājvalstij Lietuvai tiesības pēc izlozes izvēlēties savu pretinieku turnīra pēdējā dienā. Lietuvas pārstāvji par noslēdzošās dienas pretiniekiem izvēlējās Itāliju, kas ietekmēja citu izlašu kalendāru, un Latvijai pirmajā dienā izlozētā pretinieka – Somijas – vietā nācās spēlēt pret Lietuvu.
Tehniskās komitejas sēdē 20.05.1939. tika sniegta atļauja piedalīties turnīrā visiem pieteiktajiem Lietuvas izlases spēlētājiem, kuri bija ieradušies no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), tostarp Pranam Lubinam (angļu Frank Lubin, lietuviešu Pranas Lubinas), kurš 1936. gadā bija kļuvis par olimpisko čempionu ASV basketbola izlases sastāvā. Komiteja arī atzina, ka nav pierādījumu par amatierisma principu pārkāpumiem attiecīgo spēlētāju darbībā.
Pirms Eiropas čempionāta tika aktualizēts jautājums par spēlētāju auguma ierobežojumiem, ko bija rosinājis ieviest FIBB kongress 1936. gadā. Pēc ilgstošām diskusijām Eiropas čempionāta Tehniskās komitejas sēdē 20.05.1939. tika panākts kompromiss – atļauts turnīrā piedalīties visiem spēlētājiem bez auguma ierobežojuma un nolemts, ka šajā turnīrā čempioni jeb meistari tiks noteikti divās kategorijās – neierobežota auguma (ja ir kāds spēlētājs virs 190 cm) un ierobežota auguma (līdz 190 cm). Tas nozīmēja, ja turnīrā uzvarētu izlase, kurā bija kāds par 190 cm garāks spēlētājs, tad tiktu noteikta arī otra čempionvienība – augstāko vietu ieguvusī izlase ar spēlētāju augumu līdz 190 cm. Saskaņā ar preses ziņām spēlētāji virs 190 cm bija tikai Igaunijas un Lietuvas izlasēs.