Amblyomma incisum (Neumann, 1906) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Ķermenis šīm raibērcēm ir plati ovāls, 4–8 mm garš. Skutums (muguras vairogs) ir brūns un dzeltenīgi brūns. Ornamentējumu veido blāvi, sudrabaini pelēki un zeltaini sarkani, simetriski izvietoti plankumi. Skutuma punktējums ir dziļš, liels un blīvs. Mātītēm ķermeņa mugurpuse ir ar retiem, īsiem un izliektiem matiņiem. Skutums tām ir tumši brūns un dzeltenbrūns ar retiem, īsiem, taisniem matiņiem un sudrabaini baltiem un zeltaini sarkaniem plankumiem. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir lielas, plakanas un atrodas uz skutuma sānu malām. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir vidēji garas, druknas un rievainas. Kājas ir garas. I kāju pāra gūžas ir ar diviem izteikti gariem trīsstūrveida dzelkņiem. II–III kāju pāra gūžas ir ar diviem trīsstūrveida dzelkņiem. IV kāju pāra gūžas ir ar garu un platu trīsstūrveida dzelkni. Ķermeņa vēderpuse ir ar retiem, tieviem un ļoti īsiem matiņiem. Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Mātītēm dzimumatverei ir “U” veida forma. Peritrēmu vairodziņi ir trīsstūrveida. Amblyomma incisum raibērcēm ir 11 gari un šauri festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma incisum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma incisum raibērces bieži tiek jauktas ar Amblyomma scalpturatum (Neumann, 1906) un Amblyomma latepunctatum (Tonelli-Rondelli, 1939) raibērcēm.

Amblyomma incisum raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Laboratorijas apstākļos kāpuri barojās uz saimniekorganisma 5–11 dienas, miera periods pirms novilkšanās (vecā ķermeņa apvalka nomaiņas) bija 28–36 dienas. Nimfas barojās uz saimniekorganisma 5–15 dienas, miera periods pirms novilkšanās bija 49–51 diena. Mātītes barojās uz saimniekorganisma 7–14 dienas, miera periods pirms olu dēšanas bija 20–152 dienas. Lauka apstākļos novērots, ka mātītes barojās 9–15 dienas. To miera periods pirms olu dēšanas bija 71–148 dienas. Laboratorijā olu attīstība notika 112–140 dienas, bet lauka apstākļos 152–256 dienas. Amblyomma incisum raibērču dzīves cikls laboratorijas apstākļos ilga vismaz 262 dienas. Savvaļā kāpurus vislielākajā skaitā novēroja rudenī, nimfas – ziemā, imago – pavasarī un vasarā.

Amblyomma incisum raibērces ir sastopamas Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā un Peru. Viena no biežāk sastopamajām raibērču sugām Brazīlijā. Tās uzturas gar dzīvnieku izmantotajām takām uz veģetācijas, augstākas par 30 cm, gaidīdamas saimniekorganismus.

Latvijā Amblyomma incisum raibērces nav sastopamas. 

Pieaugušo Amblyomma incisum raibērču galvenie saimniekorganismi ir Dienvidamerikas jeb līdzenumu tapiri Tapirus terrestris (Perissodactyla, Tapiridae). Šo raibērču nimfas bieži parazitē uz cilvēkiem. Nimfas atrastas arī uz mazajām un sarkanajām mazamām Mazama bororo (Artiodactyla, Cervidae) un citiem zīdītājiem.

Amblyomma incisum raibērces pārnēsā baktērijas Rickettsia bellii, kas izraisa Klinšaino kalnu plankumaino drudzi. Rickettsia monteiroi ir jauna baktērija, kas līdz šim atrasta tikai Amblyomma incisum raibērcēs. Tās patogenitāte nav zināma.