Zirnekļu kārtas izcelšanās notikusi pirms 380 miljoniem gadu devona periodā, kad uz sauszemes parādījās zirnekļu priekšgājēji ar zirnekļiem raksturīgām pazīmēm: astoņām ejkājām, pedipalpām, lapveida plaušām. Vēlāk gan zirnekļu evolūcija tiek saistīta ar tīmekļa kārpu, dziedzeru un pavediena veidošanas spējām. Sākotnēji pavedieni tika izmantoti alu konstrukcijās, alu aizverēm, bet ne tīklu veidošanai, kas raksturīgs mūsdienu zirnekļiem no Opisthothelae apakškārtas. Posmvēderaiņu izcelšanās tiek saistīta ar krīta periodu apmēram pirms 298 miljoniem gadu. To apliecina gan atrasto fosiliju pazīmes, gan ķīmiskās analīzes materiāla vecuma noteikšanai. Vecākie posmvēderaiņi gan saglabājušies tikai fosiliju veidā. Mūsdienu Liphistiidae dzimtas pārstāvju vecums tiek lēsts vecumā līdz 48 miljoniem gadu, Heptathelidae pārstāvji ir vēl jaunāki. Mesothelae apakškārtas zirnekļi tiek uzskatīti par dzīvajām fosilijām jeb vissenākajiem zirnekļiem pasaulē. 

Posmvēderaiņu ķermeni veido galvkrūtis un vēders, astoņas ejkājas un divas pedipalpas. Ķermeņa izmērs starp sugām variē, tas ir no viena līdz trim centimetriem. Galvkrūtis ir plakanas un ar paaugstinājumu galvas virspusē (tuvāk galvas sākumam). Acis ir novietotas uz nosacīta paaugstinājuma, kopskaitā tās ir astoņas. Priekšējās vidējās acis ir mazas, bet aizmugurējās vidējās acis ir lielas un apaļas. Sānu acis ir garas un nieres formā. Posmvēderaiņiem redze ir vāji attīstīta, visbiežāk tie atšķir gaismu no tumsas. Galvkrūtīm heliceras ir pievienotas vertikāli, tas ir, izvirzītas uz priekšu. Heliceru kustība notiek, paceļot uz priekšu un nolaižot atpakaļ. Kādu laiku tika uzskatīts, ka šiem zirnekļiem nav indes dziedzeru, bet pētījumu gaitā tie tika atklāti. Distālajos ejkāju segmentos ir spēcīgi matiņi un trīs nagi. Apakškārtā esošās dzimtas sugām ir raksturīga ar tergītiem klāta vēdera virspuse un septiņas līdz astoņas tīmekļa kārpas, kas novietotas vēdera apakšpusē (tuvāk tā savienojumam ar galvkrūtīm), ja salīdzina ar jaunākiem zirnekļu kārtas pārstāvjiem. Tergīti un tīmekļa kārpu novietojums ir galvenās pazīmes, kā atšķirt Mesothelae no Opisthothelae. Elpošanas orgāni – lapveida plaušas divos pāros.

Posmvēderaiņi visu dzīvi pavada pašu izveidotā alā, kas ir izklāta ar tīmekļa pavedieniem un augsnes daļiņām. Zirneklim alas izeja ir nosegta ar vāku, kas ir veidots no tā paša materiāla, no kā ir alas iekšpuse. Apakškārtā ir atrodamas arī zirnekļu sugas, kas apdzīvo alas.

Posmvēderaiņi tīklus neveido. Medījuma iegūšana notiek tad, kad upuris ir pienācis tuvu zirnekļa alas ieejai. Zirneklis sajūt vibrācijas, pēc kurām zibenīgi atver alas vāku un noķerto upuri ievelk alā. Liphistius ģints pārstāvji veido signālpavedienus, ar kuru palīdzību upura kustības tuvu alai tiek sajustas ātrāk, tādējādi zirneklis var ātrāk reaģēt un noķert upuri. Par zirnekļu barību kļūst dažādi to tuvumā dzīvojošie kukaiņi.

Zirnekļi ir mazkustīgi, piesaistīti savai dzīvesvietai. Mātītes visu mūžu pavada savā paslēptuvē, tēviņi pārvietojas, lai uzmeklētu mātītes un pārotos.

Apakškārtas sugām novēro dzimumdimorfismu – mātītes ir lielākas par tēviņiem.

Dzīvo vairākus gadus. Aktīvi dzīvnieki naktīs. 

Apakškārtā mūsdienās ietilpst divas dzimtas: Liphistiidae ar vienu ģinti Liphistius un aptuveni 69 sugām un Heptathelidae ar septiņām ģintīm un 113 sugām. Heptathelidae no Liphistiidae atšķiras ar to, ka pirmās dzimtas tēviņiem trūkst stilba apofīzes un mātītēm nav iekšējo dzimumorgānu. Atšķirības novērojamas arī alu konstrukcijās. Turklāt katra no iepriekšminētajām dzimtām apdzīvo noteiktu teritoriju: Liphistiidae atrodama Taizemē, Mjanmā, Sumatrā, Malaizijā un Laosā, savukārt Heptathelidae – Ķīnā, Japānā un Vjetnamā. 

Posmvēderaiņiem ir neliela nozīme kukaiņu skaita regulācijā to apdzīvotajās vietās. Nozīmīgāki ir kā organismi zirnekļu evolūcijas pētīšanā, jo tie laika gaitā apdzīvojuši vienas un tās pašas teritorijas ierobežotas kustības dēļ.

Suga Liphistius kanthan (Platnick, 1997) ir atzīta kā kritiski apdraudēta suga pēc Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) izstrādātajiem kritērijiem.