Amblyomma lepidum (Dönitz, 1909) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 4–7 mm garas un plati ovālas. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir brūns, ar zeltaini sarkaniem un oranžiem plankumiem. Punktējums ir smalks, sekls un blīvāks ķermeņa sānos. Mātītēm skutums ir gaiši brūns, ornamentēts ar lielu, blāvi sarkanu plankumu centrālajā daļā. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir mazas, sfēriskas un atrodas pie skutuma sānu malām. Ķermeņa vēderpuse ir gaiši brūnā krāsā, ar daudziem īsiem, smalkiem matiņiem. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Kājas ir garas, gaiši brūnas, ar gaišām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem lieliem dzelkņiem un vienu izaugumu. II–III kāju pāra gūžas ir ar vienu īsu lāpstveida dzelkni. IV kāju pāra gūžas ir ar vienu garu un atpakaļ vērstu trīsstūrveida dzelkni. Amblyomma lepidum raibērcēm ir 11 taisnstūrveida festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Mātītēm dzimumatvere ir “U” veida formā. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma lepidum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma lepidum mātītes ir morfoloģiski līdzīgas ar Amblyomma variegatum (Fabricius, 1794).

Amblyomma lepidum raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Laboratorijas apstākļos Amblyomma lepidum raibērces pilnu dzīves ciklu izgāja vidēji 160 dienās. No olas izšķīlušies kāpuri barojās piecas dienas, novilkās (nomainīja veco ķermeņa apvalku) 21 dienas laikā un sasniedza nimfu stadiju. Nimfas barojās septiņas dienas, novilkās 22 dienu laikā un sasniedza imago stadiju. Mātītes barojās 14,5 dienas. Miera periods pirms olu dēšanas ilga 14 dienas. Mātītes dēja olas 21 dienu un vidēji izdēja 7500 olas. 

Barojoties uz saimniekorganisma, Amblyomma lepidum raibērču tēviņi izdala feromonus, kas piesaista mātītes.

Amblyomma lepidum raibērces ir sastopamas Āfrikā. Pagaidām nav droši apstiprinātu datu par šo raibērču sastopamību Ēģiptē, Kiprā, Irākā, Izraēlā, Palestīnā, Sīrijā un Saūda Arābijā. Amblyomma lepidum raibērces ir sastopamas galvenokārt mežainās savannās, pustuksnešos, reizēm tuksnešos. Pētījumos secināts, ka optimāli apstākļi šo raibērču attīstībai ir lietus perioda laikā, kad visām attīstības stadijām ir konstatēts vislielākais blīvums. Sausuma perioda laikā to izdzīvošana atkarīga no iespējas atrast piemērotu mikrobiotopu.

Latvijā Amblyomma lepidum raibērces nav sastopamas. 

Pieaugušajām Amblyomma lepidum raibērcēm galvenie saimniekorganismi ir zebras, antilopes, bifeļi, kamieļi un strausi. Šīs raibērces parazitē arī uz mājlopiem. Nepieaugušās attīstības stadijas ir atrastas uz bifeļiem un dažiem citiem zīdītājiem Mammalia, uz putniem Aves. Kāpuri ir atrasti uz baložveidīgajiem putniem Columbiformes. Uz cilvēkiem Amblyomma lepidum raibērces atrastas atsevišķos gadījumos.

Amblyomma lepidum raibērces pārnēsā riketsijas Rickettsia ruminantium (Rickettsiales, Rickettsia), kas atgremotājiem izraisa riketsiozi. Šo raibērču kāpuros un nimfās atrastas Mycobacterium farcinogenes (Mycobacteriales, Mycobacterium), kas atgremotājiem rada ādas un limfātiskās sistēmas iekaisumu.