Amblyomma longirostre (Koch, 1844) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir 6–8 mm garas, plati ovālas un tumši brūnas. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir iegarens, ornamentēts, tumši brūns, ar zeltaini sarkaniem, metāliski spīdošiem, šauriem plankumiem. Skutuma punktējums ir dziļš, smalks un blīvs. Mātītēm skutums ir dzeltenbrūns vai brūns ar zeltaini sarkanu, metāliski spīdošu plankumu centrālajā daļā. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Tēviņiem acis ir lielas, plakanas un atrodas pie skutuma sānu malām. Mātītēm acis ir lielas un nedaudz izliektas. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Uz pedipalpu I posma ir viens garš, tievs, taisns matiņš. Kājas ir tumšas, ar gaišākām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem trīsstūrveida dzelkņiem. II–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu īsu trīsstūrveida dzelkni. Ķermeņa matiņi ir īsi, reti un smalki. Peritrēmu vairodziņi ir iegareni. Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērcēm ir 11 gari taisnstūrveida festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Mātītēm dzimumatvere ir “U” veida formā. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma longirostre raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērces ir morfoloģiski līdzīgas ar Amblyomma geayi (Neumann, 1899) un Amblyomma parkeri (Fonseca, Aragão, 1952) raibērcēm. 

Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Amblyomma longirostre raibērču attīstība novērota laboratorijas apstākļos, tomēr informācija par to attīstību ir nepietiekama. Kāpuri uz saimniekorganisma barojās 5–12 dienas, miera periods pirms novilkšanās (vecā ķermeņa apvalka nomaiņas) bija 18–25 dienas. Nimfas barojās 8–10 dienas, miera periods pirms novilkšanās bija 24 dienas. 

Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērces ir sastopamas Centrālamerikā, Dienvidamerikā un dažās Karību jūras salās. Amblyomma longirostre raibērces atrastas Nearktikā uz putniem, kas migrē no Dienvidamerikas.

Latvijā Amblyomma longirostre raibērces nav sastopamas. 

Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērču kāpuri parazitē uz dažādiem putniem Aves. Nimfas parazitē uz zvirbuļveidīgajiem putniem Passeriformes un dažreiz arī uz zīdītājiem Mammalia. Pieaugušās raibērces parasti parazitē uz koku dzeloņcūkām (Rodentia, Erethizontidae, Coendou, Chaetomys, Sphiggurus), piemēram, Brazīlijas dzeloņcūkām Coendou prehensilis. Imago atrasti arī uz savvaļas un mājas zīdītājiem (Cervidae, Canidae, Mustelidae, Phyllostomidae, Equidae, Bradypodidae, Sciuridae).

Dabisko dzīvotņu platību samazināšanās lauksaimniecības un lopkopības ietekmē veicina mājdzīvnieku un cilvēku ciešāku kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem un parazītiskajām ērcēm, Amblyomma longirostre ieskaitot.

Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērcēs atrastas nezināmas patogenitātes baktērijas Rickettsia amblyommatis un Rickettsia bellii (Rickettsiales). Nav pietiekamas informācijas par to, ka Dienvidamerikas dzeloņcūku raibērces pārnestu šīs baktērijas uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.