Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu piešķīra karavīriem, kas Neatkarības kara laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam dienēja Latvijas armijā, kā arī ārvalstu armiju karavīriem, kuri pēc kara ministra atzinuma bija piedalījušies Neatkarības kara cīņās. Ar piemiņas medaļu apbalvoja Latvijas pilsoņus, kuri bija sekmējuši un atbalstījuši armiju atbrīvošanas cīņu laikā.

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa ir apaļa, veidota no tumšas bronzas. Tās diametrs ir 35 mm. Medaļas aversā ir zīmējums, kas attēlo Rīgas un Daugavas aizstāvēšanu – uz Rīgas pilsētas silueta un austošas saules fona attēlota karavīru rinda ar šautenēm rokās puspagriezienā pa labi, reversā – uzraksts “PAR LATVIJU”, gada skaitļi “1918” un “1928” un trīs zvaigznes. Medaļai pievienota bronzas sprādze un 31 mm plata lente trīs krāsās: pamatkrāsa sarkana, ar divām zilām 4 mm platām zilām svītrām, ko no abām pusēm ieslēdz 0,75 mm platas oranžas svītriņas. Medaļai, kuru piešķīra Latvijas un ārvalstu karavīriem, uz lentes apakšējās malas uzsprausti sakrustoti tumšas bronzas zobeni (tradicionāli aprakstā dēvēti par šķēpiem) ar augšup vērstiem asmeņiem.

Medaļas un tās apliecības meta autors bija Latvijas armijas kapteinis, arhitekts, grafiķis un gleznotājs Aleksandrs Voldemārs Štrombergs. Konkursā par tiesībām izgatavot medaļas 1928. gada 10. augustā par uzvarētāju tika atzīts sudrabkalis Stefans Bercs, tās tika izgatavotas viņa darbnīcā.

Medaļa nodibināta, lai uzturētu tautā atmiņu par Latvijas Neatkarības kara cīņām; lai godinātu karavīrus, kas piedalījušies Neatkarības kara cīņās no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam, lai piešķirtu atzinības zīmi tiem kaimiņvalstu karavīriem, kuri piedalījušies Latvijas Neatkarības karā un palīdzējuši tās izcīnīt, bet nav apbalvojami ar Lāčplēša Kara ordeni vai Triju Zvaigžņu ordeni un lai atzīmētu to Latvijas civilpersonu nopelnus, kuri sekmējuši un atbalstījuši Latvijas armiju Neatkarības kara laikā.

Lai atzīmētu Latvijas neatkarības proklamēšanas 10 gadu jubileju, uzturētu tautā atmiņas par Latvijas Neatkarības karu, lai godinātu karavīrus, kas piedalījušies atbrīvošanas cīņās un pateiktos Latvijas pilsoņiem, kuri sekmējuši un atbalstījuši armiju Neatkarības kara cīņu laikā, Latvijas Republikas Ministru kabinets 1928. gada 12. jūlijā pieņēma noteikumus par Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas izveidošanu.

Instrukciju par jubilejas piemiņas medaļu kara ministrs apstiprināja 1928. gada 13. oktobrī. Lēmumu par apbalvošanu apstiprināja kara ministrs. Apliecības par piemiņas medaļas piešķiršanu izsniedza Galvenais štābs. Civilpersonu apbalvošanas lietu izskatīšanai tika paredzēts izveidot kara ministra ieceltu komisiju. Tās lēmumus apstiprināja kara ministrs. Medaļas pasūtīja Armijas ekonomiskais veikals un no 1928. gada 1. novembra apbalvotajiem izsniedza pret divu latu samaksu. No tās pusotru latu ieskaitīja medaļas izgatavošanas izdevumu segšanai, bet 50 santīmi bija ieskaitāmi apliecības izdevējas iestādes rīcībā kancelejas izdevumiem un trūcīgo Latvijas Neatkarības kara dalībnieku atbrīvošanai no medaļas saņemšanas maksas. Trūcīgos Latvijas Neatkarības kara dalībniekus no samaksas varēja atbrīvot Galvenā štāba priekšnieks, tad viņi piemiņas zīmi saņēma par brīvu.

Atvaļinātie karavīri piemiņas medaļu varēja saņemt, uzrādot apliecību par Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes piešķiršanu. Tad apliecības aizmugurē veica atzīmi par Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas piešķiršanu.

Ārvalstu armiju karavīri, kas bija piedalījušies Latvijas atbrīvošanā, kā arī civilpersonas, kas bija sekmējušas un atbalstījušas atbrīvošanas cīņās, medaļu varēja saņemt pret Galvenā štāba izdotu apliecību pēc apstiprināta parauga. Šādu apliecību pēc vēlēšanās varēja saņemt arī personas, kam jau bija apliecība par Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes saņemšanu. Atvaļinātiem karavīriem apliecību izsniedza kara apriņķu priekšnieki, aktīvā dienesta karavīriem – karaspēka daļu priekšnieki. Par medaļu piešķiršanu izdarīja atzīmi karavīru dienesta gaitu sarakstos.

Civilpersonām lūgumraksti par medaļas piešķiršanu bija jāiesniedz kara ministram Galvenajā štābā, pievienojot dokumentus vai karaspēka daļu priekšnieku vai attiecīgu organizāciju apliecinājumus, ka lūgumraksta iesniedzējs sekmējis armijas darbību atbrīvošanas cīņu gaitā. Šo apbalvošanas lietu izskatīšanai izveidoja sevišķu kara ministra ieceltu komisiju. Komisijas atzinumus galīgi izšķīra kara ministrs.

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu nēsāja krūšu kreisajā pusē, blakus ordeņiem un Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmei. Medaļa bija uzliekama svinīgos gadījumos, ikdienā varēja nēsāt tās lentes atgriezumu (bareti). Piemiņas zīme nebija nēsājama pie virsdrēbēm. Karavīri, kas piedalījušies atbrīvošanas cīņās un saņēmuši Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu ar šķēpiem (zobeniem), nēsāja lentes atgriezumu (bareti) ar šķēpiem (zobeniem).

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļai ir viena pakāpe. Tai ir divi veidi: medaļai, kuru piešķir Latvijas un ārvalstu karavīriem, uz lentes apakšējās malas uzsprausti sakrustoti tumšas bronzas zobeni (šķēpi), civilpersonas apbalvoja ar medaļu, kuras lenti nepapildināja ar zobeniem (šķēpiem).

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu piešķīra karavīriem, kas Neatkarības kara laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam dienēja Latvijas armijā, kā arī ārvalstu armiju karavīriem, kuri pēc kara ministra atzinuma bija piedalījušies Neatkarības kara cīņās. Ar piemiņas medaļu apbalvoja Latvijas pilsoņus, kuri bija sekmējuši un atbalstījuši armiju atbrīvošanas cīņu laikā; un šai kategorijai tika pieskaitīti ārsti, žēlsirdīgās māsas, brīva līguma darbinieki, civilpersonas, kas atradušās dienestā mobilizētos uzņēmumos un uz kuģiem, Sieviešu palīdzības korpusa dalībnieces, skolnieku un kara zēnu rotu dalībnieki, militārās policijas darbinieki, kā arī pilsētu un pašvaldību organizēto apsardzības rotu un apsardzības organizāciju dalībnieki, Troickas un Imantas pulku karavīri, kā arī citi pilsoņi, kas pēc kara ministra atzinuma bija atbalstījuši armiju Neatkarības kara cīņās.

1928. gadā tika pasūtīts 25 000 medaļu, no kurām 10 000 bija paredzēts izsniegt bez maksas ārvalstu armiju karavīriem un 15 000 –, pārdodot Armijas ekonomiskajā veikalā Neatkarības kara cīņu dalībniekiem. Bija pasūtītas arī 25 000 apliecības.

Militārpersonu saņēmēju skaitu nav iespējams aplēst, jo atvaļinātajiem karavīriem šīs medaļas saņemšana bija brīvprātīga, t. i., nav zināms, cik no viņiem to saņēma. Kopumā tiesības saņemt medaļu varētu būt ne vairāk kā 80 000 militārpersonām. Savukārt var pieņemt, ka par armijas atbalstu apbalvoto civilpersonu, mediķu, dzelzceļnieku, ugunsdzēsēju, Sieviešu palīdzības korpusa dalībnieču un ārvalstnieku kopskaits ir 3216.

Precīzu medaļas saņēmēju skaitu nosaukt nav iespējams, jo apbalvojuma dokumentus izsniedza dažādas instances, ne visi dati par tiem ir saglabāti un apkopoti.