Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu piešķīra karavīriem, kas Neatkarības kara laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam dienēja Latvijas armijā, kā arī ārvalstu armiju karavīriem, kuri pēc kara ministra atzinuma bija piedalījušies Neatkarības kara cīņās. Ar piemiņas medaļu apbalvoja Latvijas pilsoņus, kuri bija sekmējuši un atbalstījuši armiju atbrīvošanas cīņu laikā; un šai kategorijai tika pieskaitīti ārsti, žēlsirdīgās māsas, brīva līguma darbinieki, civilpersonas, kas atradušās dienestā mobilizētos uzņēmumos un uz kuģiem, Sieviešu palīdzības korpusa dalībnieces, skolnieku un kara zēnu rotu dalībnieki, militārās policijas darbinieki, kā arī pilsētu un pašvaldību organizēto apsardzības rotu un apsardzības organizāciju dalībnieki, Troickas un Imantas pulku karavīri, kā arī citi pilsoņi, kas pēc kara ministra atzinuma bija atbalstījuši armiju Neatkarības kara cīņās.
1928. gadā tika pasūtīts 25 000 medaļu, no kurām 10 000 bija paredzēts izsniegt bez maksas ārvalstu armiju karavīriem un 15 000 –, pārdodot Armijas ekonomiskajā veikalā Neatkarības kara cīņu dalībniekiem. Bija pasūtītas arī 25 000 apliecības.
Militārpersonu saņēmēju skaitu nav iespējams aplēst, jo atvaļinātajiem karavīriem šīs medaļas saņemšana bija brīvprātīga, t. i., nav zināms, cik no viņiem to saņēma. Kopumā tiesības saņemt medaļu varētu būt ne vairāk kā 80 000 militārpersonām. Savukārt var pieņemt, ka par armijas atbalstu apbalvoto civilpersonu, mediķu, dzelzceļnieku, ugunsdzēsēju, Sieviešu palīdzības korpusa dalībnieču un ārvalstnieku kopskaits ir 3216.
Precīzu medaļas saņēmēju skaitu nosaukt nav iespējams, jo apbalvojuma dokumentus izsniedza dažādas instances, ne visi dati par tiem ir saglabāti un apkopoti.