“Latvijas skolas soma” nodrošina skolēniem valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas tradicionālās un laikmetīgās kultūras vērtības, lai attīstītu izpratni par kultūru, mazinātu sociālo nevienlīdzību un vairotu piederības sajūtu valstij. Programmā kultūras norises var pieredzēt vairāk nekā 230 000 Latvijas bērnu un jauniešu vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Katram skolēnam no 1. līdz 12. klasei vismaz reizi semestrī tiek nodrošināta iespēja iepazīt Latvijas kultūras norises desmit dažādās nozarēs.

“Latvijas skolas soma” visā valstī darbu sāka 2018. gada rudenī Latvijas valsts simtgades svinību programmas ietvaros. 2023. gadā programma ir iekļauta Izglītības likumā, nostiprinot tās vietu Latvijas izglītībā un kultūrā un nodrošinot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu.

“Latvijas skolas somas” veidotāji pētīja līdzīgus piemērus pasaulē un iepazinās ar Norvēģijas programmu “Kultūras skolas soma” (Den kulturelle skolesekken), kas darbojas jau vairākas desmitgades. Arī Latvijā programmas darba sākotnējais nosaukums bija “Kultūras skolas soma”, bet valsts simtgades svinību kontekstā tās saturs tika paplašināts un tika pieņemts nosaukums “Latvijas skolas soma”.

Veidojot “Latvijas skolas somu”, tika apzināti būtiskākie šķēršļi bērnu iespējām baudīt kultūru: biļešu cenas, transports un attālums līdz norises vietai. Programmas mērķis ir mazināt šos šķēršļus, dodot vienlīdzīgas iespējas visiem skolas vecuma bērniem iepazīt Latvijas kultūru neatkarīgi no ģimenes rocības, paradumiem un dzīvesvietas, tā veicinot izpratni par kultūru kā interesantu un mūsdienīgu palīgu mācībās. Uzsvars tiek likts ne vien uz pašu kultūras norisi, bet arī uz sagatavošanos tai un kopīgām pārrunām pēc pieredzētā. Programmas ietvaros skolēni tuvāk iepazīst kādu no desmit kultūras nozarēm: teātri, literatūru un grāmatniecību, kultūras mantojumu, kino, mūziku, arhitektūru, vizuālo mākslu, dizainu, deju un cirku, kā arī to saplūsmi starpdisciplinārās izpausmes formās. Pasākumu izvēle ir skolu un pedagogu ziņā, pievēršot uzmanību iespējami daudzveidīgām norisēm un tiecoties nodrošināt tradicionālo kultūras vērtību un laikmetīgās kultūras līdzsvaru.

Programma arī sekmē jauna kultūras satura veidošanu bērniem un jauniešiem, nodrošinot regulāru pieprasījumu pēc kultūras norisēm  un vairāk darba radošajiem profesionāļiem. Viens no “Latvijas skolas somas” ilgtermiņa mērķiem ir veidot pieredzējušu nākotnes auditoriju, palielinot kopējo kultūras patēriņa līmeni.

Pamatojoties uz valsts politikas dokumentos ietverto ideju par kultūras pieejamības nodrošināšanu izglītības procesa ietvaros, Latvijas valsts simtgades programmā tika sākta “Latvijas skolas somas” veidošana. Darbs sākās ar starpnozaru darba grupas izveidi 2015. gadā. Latvijas Kultūras akadēmijas 2016. gada pētījumā tika secināts, ka galvenais šķērslis kultūras pieejamībai skolēniem ir finansējums un Latvijā trūkst vienotas pieejas skolēnu kultūras vajadzību nodrošināšanai vienlīdzīgi un sistemātiski, tostarp kultūras piedāvājums bērniem un jauniešiem ir ierobežots. Tāpat trūkst savstarpējas izpratnes un saziņas starp kultūras un izglītības iestādēm, un šī piedāvājuma izmantošana lielā mērā atkarīga no skolēnu, viņu vecāku un pašvaldības iespējām, izpratnes un prioritātēm.

2016.–2017. gadā notika pirmie pilotprojekti dažādās skolās un pašvaldībās. 2018. gadā tapa normatīvais regulējums programmas finansēšanai un norisei, kā arī tika izveidots koordinatoru tīkls visās pašvaldībās.

Visās Latvijas skolās programma sāka darbu 2018. / 2019. mācību gadā. Turpmāko “Latvijas skolas somas” darbu sarežģīja vairāki izaicinājumi, tai skaitā administratīvi teritoriālā reforma un Covid-19 pandēmija, liekot meklēt jaunas pieejas un ievērojami attīstot digitālo kultūras norišu piedāvājumu, kā arī vienlaikus notiekošā izglītības satura reforma.

2023. gadā programma tika iekļauta Izglītības likumā, nostiprinot tās vietu Latvijas izglītībā un kultūrā un nodrošinot pastāvīgu finansējumu. 2023. gada rudenī ar plašu izvērtējuma konferenci un rokasgrāmatas izdošanu tika atzīmēta tās pirmā piecgade.

Sākotnēji programma darbojās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ietvaros, bet kopš 2022. gada “Latvijas skolas somu” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Programmas izveidotāja un vadītāja ir Aija Tūna.

“Latvijas skolas somā” tiek iekļautas profesionāli veidotas kultūras norises, kuras veido valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgās kultūras institūcijas un radošie profesionāļi. Jaunas norises top pēc mākslinieku un kultūras institūciju iniciatīvas – vai nu par saviem līdzekļiem, vai ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu. Pieteikt jaunu kultūras norisi var programmas mājaslapā, to izvērtē un apstiprina vai noraida tās eksperti. Programmā netiek iekļauti un apmaksāti mājražotāju, uzņēmēju, uzņēmumu, zemnieku saimniecību, dabas parku, saliedēšanās pasākumu, sporta spēļu, izteiktu eksakto zinātņu un tamlīdzīgi piedāvājumi, tai skaitā tikai uz izklaidi mērķēti pasākumi, atrakcijas vai šovi, kā arī klases ekskursijas, ārzemju filmas un viesmākslinieki. Norises tiek publicētas programmas mājaslapā www.latvijasskolassoma.lv, kur atrodamas arī kultūras notikumu izlases, pieejami metodiskie ieteikumi, pētījumi un skolu pieredze, kā arī programmas aktualitātes.

“Latvijas skolas soma” bija viens no Latvijas valsts simtgades svinību apjomīgākajiem projektiem – tā īstenošanai no 2018. līdz 2021. gadam tika atvēlēti 13,5 miljoni eiro jeb 40 % no svētku norisei paredzētā valsts finansējuma. Kopš 2022. gada programma tiek finansēta no valsts budžeta. Finansējums tiek sadalīts skolu dibinātājiem proporcionāli skolēnu skaitam. To var izmantot ieejas biļetēm, tostarp piekļuvei digitālajām kultūras norisēm, transportam uz norises vietu, pakalpojumiem un tehniskajam nodrošinājumam, kā arī norisēm, kas tiek atvestas uz skolu – viesizrādēm, performancēm, darbnīcām un tamlīdzīgi. Ar piešķirto naudu katram skolēnam jānodrošina vismaz vienas kultūras norises apmeklējums semestrī. Kultūras norišu izmaksas var atšķirties, tādēļ finansējums netiek piešķirts katram skolēnam, bet finanses jāplāno skolas vai pat pašvaldības līmenī.

Lai papildinātu skolēniem pieejamo kultūras norišu klāstu, kopš 2017. gada Valsts kultūrkapitāla fondā darbojas atsevišķa mērķprogramma “Latvijas skolas somas” satura radīšanai. Pirmajos sešos gados tajā sadalīti vidēji no 80 000 līdz 100 000 eiro gadā, atbalstot vairāk nekā 100 jaunu projektu.

2024. gada sākumā “Latvijas skolas somas” katalogā bija vairāk nekā 800 kultūras norišu.  Saskaņā ar programmas datiem par 2023. gadu, mācību gada laikā notiek vairāk nekā 10 000 mākslas un kultūras norišu, aptverot 98 % izglītojamo no 1. līdz 12. klasei visā Latvijā. Atzīstot programmas veiksmīgo darbību, ir priekšlikumi to paplašināt, ietverot arī STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) jomas norises, vai izveidot līdzīgu programmu; pašlaik šis priekšlikums tiek izvērtēts.

Programmas izveide un sasniegtie rezultāti kopš 2016. gada tiek uzraudzīti regulāros ārējos pētījumos un analizēti izglītības iestāžu dibinātāju iesniegtajos pārskatos katra semestra noslēgumā. Līdzās formālajam izvērtējumam programmas komanda izvērtē arī individuālas atsauksmes.

2023. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts  izvērtēja “Latvijas skolas somas” pirmo piecu gadu darbību. Pētījumā tika noskaidroti skolēnu, skolotāju, programmas īstenošanā iesaistīto kultūras profesionāļu, izglītības un kultūras politikas veidotāju un ekspertu viedokļi. Iesaistītās mērķgrupas programmu vērtē pozitīvi un atbalsta tās turpināšanu, tajā skaitā 95 % aptaujāto skolotāju uzskata, ka programma būtu jāturpina nākamajos mācību gados.

Pēc skolotāju un skolēnu aptaujas tika secināts, ka programmas populārākās norises ir teātra izrādes, kino un koncerti; bieži tiek apmeklēti arī muzeji  un izstādes, retāk – cirka un dejas izrādes, kas atbilst arī atšķirīgajam piedāvājuma apjomam minētajās nozarēs.

Vairāk nekā 70 % aptaujāto skolēnu kā ieguvumu no kultūras norišu iekļaušanas mācību procesā ir norādījuši jaunas zināšanas par Latvijas kultūru un mākslu (74 %), jaunas emocijas un sajūtas (72 %). Puse respondentu (50 %) kā ieguvumu ir norādījuši iespēju pieredzēt kultūru tieši skolas vidē, bet mazāk nekā puse uzskata, ka programma palīdz dažādot veidus, kā apgūt mācību saturu (47 %), vai palīdz labāk saprast, ko māca skolā (34 %). Pētījumā aptaujātie skolotāji visatzinīgāk novērtē programmas spēju nodrošināt kultūras norišu pieejamību visiem skolēniem.

Pētījums arī apstiprina, ka no Rīgas tālāk esošām skolām ir mazāka iespēja apmeklēt kultūras norises Rīgā, savukārt rīdziniekiem ir ierobežotas iespējas iepazīt kultūru Latvijas reģionos. Vairāk nekā puse skolu iztiek ar programmas “Latvijas skolas soma” finansējumu, tomēr jaunākajās klasēs ir svarīgs gan vecāku, gan pašvaldības līdzfinansējums. Nepietiekamais finansējums programmai tiek minēts kā šķērslis tās iespējām būtiski mazināt sociālās nevienlīdzības izpausmes, kas īpaši saasinājās līdz ar transporta un programmas norišu sadārdzinājumu 2022. –2023. gadā.

Pētnieku intervētie eksperti salīdzinoši kritiski vērtē to, kā izdevies iedzīvināt “Latvijas skolas somas” izvirzīto principu par tradicionālās un laikmetīgās kultūras un mākslas patēriņa līdzsvaru. Tas veiksmīgāk darbojas attiecībā uz programmā iekļauto piedāvājumu klāstu, taču attiecībā uz skolēnu gūto pieredzi, kas atkarīga no skolotāju veiktajām norišu izvēlēm, laikmetīgās norises nav izmantotas vienlīdz bagātīgi.

Starptautiskā līmenī “Latvijas skolas soma” kā labās prakses piemērs starpnozaru sadarbībai kultūras un izglītības jomās tika prezentēta Edinburgas starptautiskajā kultūras samitā (Edinburgh International Culture Summit) 2022. gadā, savukārt 2023. gadā par to ir runāts Eiropas Padomes Kultūras, mantojuma un ainavu vadības komitejas (The Steering Committee for Culture, Heritage and Landscape) 12. plenārsēdē, kā arī trīs projekta “Atjaunosim Ukrainu kopā” forumos. Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) Ģenerālās asamblejas 2023. gada ziņojumā “Latvijas skolas soma” minēta kā veiksmīgs piemērs, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un pielāgojoties tai, mācību vidēs sākot izmantot digitālo kultūras un mākslas piedāvājumu.