Darbi zinātniskās fantastikas žanrā no 19. gs. līdz 21. gs. sākumam: M. Šellijas darbs “Frankenšteins jeb Jaunais Prometejs” (Frankenstein or The Modern Prometheus, 1818), E. A. Po stāsti (1832–1849), Žila Verna “Ceļojums uz Zemes centru” (Voyage au centre de la Terre, 1864) un “Ceļojums uz Mēnesi” (De la terre à la lune, 1865), Roberta Lūisa Stīvensona (Robert Lewis Stevenson) “Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts” (Strange Case of Dr Jekyll and Mr Hyde, 1886), Herberta Velsa “Laika mašīna” (The Time Machine 1895) un “Neredzamais cilvēks” (The Invisible Man, 1897), Artura Konana Doila (Sir Arthur Conan Doyle) “Zudusī pasaule” (The Lost World, 1912) un “Marakota bezdibenis” (The Maracot Deep, 1929), Oldesa Hakslija (Aldous Huxley) “Brīnišķīgā jaunā pasaule” (Brave New World, 1932), Džordža Orvela (George Orwell) “1984” (1984, 1949), Artura Klārka (Arthur Clarke) “2001: Kosmosa odiseja” (2001: A Space Odyssey, 1968) un “Dziesmas no tālās zemes” (Songs of the Distant Earth, 1986), Reja Bredberija (Ray Bradbury) “Marsiešu hronikas” (The Martian Chronicles, 1950) un “451 grāds pēc Fārenheita” (Fahrenheit 451,1953), Aizeka Azimova (Isaac Asimov) “Es, robots” (I, Robot, 1950) un “Dibināšana” (Foundation, 1951–1988), Roberta Heinleina (Robert Heinlein) “Svešinieks svešā zemē” (Stranger in a Strange Land, 1961) un “Mēness, skarbā mīļotā” (The Moon is a Harsh Mistress, 1966), Kliforda Saimaka (Clifford Simak) “Pilsēta” (City, 1952) un “Pārsēšanās stacija” (Way Station, 1963), Ursulas Krēberes Le Gvinas (Ursula Kroeber Le Guin) “Heinas cikls” (The Hainish Cycle, 1966–2000), Rodžera Zelaznija (Roger Zelazny) “Nemirstīgais” (This Immortal, 1966) un “Gaismas valdnieks” (Lord of Light, 1967), Viljama Gibsona (William Gibson) “Neiromants” (Neuromancer, 1984). Atšķirībā no fantāzijas žanra zinātniskā fantastika bija populāra arī pēckara periodā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) un sociālisma valstīs. Krievu fantastikas tradīciju pārstāv Borisa un Arkādija Strugacku (Аркадий Натанович Стругацкий, Борис Натанович Стругацкий) darbi “Pirmdiena sākas sestdienā” (Понедельник начинается в субботу, 1965) un “Pikniks ceļmalā” (Пикник на обочине, 1974), Ivana Jefremova (Иван Антонович Ефремов) “Andromedas miglājs” (Туманность Андромеды, 1974), Vladimira Mihailova (Владимир Дмитриевич Михайлов) “Savam brālim sargs” (Сторож брату моему, 1976) un "Tad nāciet, turēsim tiesu” (Тогда придите, и рассудим, 1983), poļu – Staņislava Lema (Stanisław Lem) “Solāris” (Solaris, 1970).