Vēsture Cēsu pilsētas pagaidu dome 1919. gada jūlijā pieņēma lēmumu par pilsētas bibliotēkas izveidi. Grāmatu sakārtošanas un bibliotēkas izveides darbs tika uzticēts medicīnas studentam Augustam Brutānam. 1. oktobrī Cēsu pilsētas bibliotēka sāka darbu Pils ielas 6. nama 2. stāvā. 1920. gada janvārī bibliotēkā tika atvērta arī lasītava. 1928. gada nogalē Cēsu pilsētas domes revīzijas komisija ikgadējā pārbaudē atzina, ka bibliotēkai steidzami vajadzīgas jaunas telpas. Ar pilsētas galvas Kārļa Vanadziņa un pilsētas valdes locekļa Ernesta Dubava atbalstu 1929. gada martā bibliotēku pārvietoja uz jaunām telpām Viesīgās biedrības namā Raunas ielā 12. Jauno telpu atklāšana un bibliotēkas 10 gadu jubilejas svinības tika atzīmētas Grāmatu nedēļas ietvaros 17. martā.
1935. gada rudenī bibliotēku pārvietoja uz bijušā rātsnama ēkas otro stāvu Rīgas ielā 7. 1936. gada nogalē bibliotēka tika pievienota telefonu tīklam.
1944. gada septembrī/oktobrī, nostiprinoties padomju okupācijas varai Latvijā, tika uzsākta visa krājuma pārklasifikācija, kas balstīta uz krievu bibliogrāfa Ļeva Tropovska (Лев Наумович Троповский) izstrādātās Bibliotekārās un bibliogrāfiskās klasifikācijas sistēmas – bibliotēkas darbs tika reorganizēts pēc padomju masu bibliotēku parauga. 1945. gada janvārī Cēsu pilsētas bibliotēka kļuva par Cēsu apriņķa bibliotēku, kuras pārraudzībā bija ciemu, kolhozu un padomju saimniecību bibliotēkas. Tā kļuva ne tikai par konsultatīvo iestādi bibliotēkām, bet arī īstenoja tai uzliktās pārvaldes un kontroles funkcijas.
1947. gadā bibliotēka bija metodiskais centrs visām 40 bibliotēkām, kas atradās apriņķī. 1949. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Cēsu apriņķis tika likvidēts, un tā teritorija tika iekļauta Cēsu, Ērgļu, Gaujienas un Smiltenes rajonos. Līdz ar to mainījās arī bibliotēkas metodiskais darbs – no 40 ciemu bibliotēkām rajona bibliotēkas pārziņā atradās vairs tikai 23 ciemu bibliotēkas. 1950. gada janvārī Cēsu apriņķa bibliotēka kļuva par Cēsu rajona bibliotēku. Šajā gadā no rajona bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas tika izveidota patstāvīga Bērnu bibliotēka, kas darbu sāka 5. novembrī tajās pašās telpās Rīgas ielā 7. Cēsu rajona centrālā bibliotēka 1954. gada sākumā tika pārcelta uz plašākām telpām Raunas ielā 1, nama 1. stāvā.
No 1970. gada bibliotēkā tika veidots fonotēkas fonds un uzsākts novadpētniecības darbs. 1975. gadā tika sākta aktīva gatavošanās Cēsu rajona bibliotēku centralizācijai. 1977. gadā bibliotēkā tika izveidota Komplektēšanas un apstrādes nodaļa (mūsdienās – Krājuma organizācijas nodaļa), kur komplektēja un apstrādāja grāmatas arī visām filiālēm – ciemu bibliotēkām. No 1978. gada pilnvērtīgi sāka funkcionēt Cēsu rajona centralizētā bibliotēku sistēma – Cēsu rajona centrālā bibliotēka un ciemu bibliotēkas kā rajona bibliotēkas filiāles. Rajona bibliotēkas direktore Vizma Skuja bija arī visas sistēmas vadītāja.
1980. gadā bibliotēkas rīcībā tika iegūts viss ēkas 1. stāvs un sākts bibliotēkas telpu kapitālais remonts. 1982. gada 1. septembrī bibliotēka atsāka darbu – bija iekārtotas telpas darbiniekiem, abonementā brīva pieeja grāmatu fondiem, lasītājiem pieejamas divas lasītavas – vispārējās literatūras un mākslas literatūras.
1988. gads bija valstisko pārmaiņu jeb perestroikas laiks. 8. oktobrī norisinājās Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress, savukārt 9. decembrī 16 rajona bibliotekāri izveidoja LTF atbalsta grupu. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas nams Raunas ielā 1 tika denacionalizēts. 1993. gadā pašvaldība atdeva namu kādreizējā īpašnieka mantiniekiem (Uno un Kristoforam Derumiem, Ilgai Volosovai, Vijai Briežkalnei) un turpmāk par bibliotēkas atrašanos ēkā maksāja īri.
1995. gadā Cēsu rajona padome veica bibliotēku sistēmas decentralizāciju – rajona bibliotēka palika kā Cēsu rajona padomes budžeta iestāde, bet pagastu bibliotēkas tika nodotas vietējo pašvaldību pārziņā. 1999. gada 1. jūlijā Cēsu rajona centrālā bibliotēka nonāca Cēsu pilsētas pašvaldības pārziņā, bibliotēkas ēka tika atpirkta no īpašniekiem, kā arī tika nomainīts bibliotēkas nosaukums – Cēsu Centrālā bibliotēka (Cēsu CB). 2003. gadā Bērnu bibliotēka juridiski tika pievienota Cēsu CB.
1997. gadā bibliotēkas darbā tika ieviestas jaunākās informācijas tehnoloģijas – nopirkti pirmie divi datori, printeris, A3 formāta kopētājs un Bibliotēku informācijas sistēmas ALISE (BIS ALISE) pamatkonfigurācija. 1998. gadā bibliotēkā sākās darbs pie BIS ALISE elektroniskā kataloga un analītikas datubāzes izveides un tika pieslēgts “Apollo” internets ar iezvanpieeju. 2000. gadā bibliotēkā bija pieci datori – tikai personāla lietošanai. Kopš 2001. gada bibliotēkā bija pastāvīgais Radio LINK interneta pieslēgums, un maijā darbu sāka Interneta lasītava, kurā bija četras klientu darba vietas un viena darbinieka vieta. 2005. gadā bibliotēkai tika izveidota tīmekļa vietne. 2008. gadā projekta “Trešais Tēva dēls” ietvaros bibliotēka saņēma datorus, multifunkcionālās iekārtas un bezvadu interneta pieslēgumu (Wi-Fi).
Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas, kad vēsturiskais Cēsu rajons tika sadalīts astoņos novados, jaunizveidotajā Cēsu novadā tika iekļauts Vaives pagasts, un tā divas bibliotēkas – Rāmuļu un Rīdzenes – tika iekļautas Cēsu CB struktūrā.
2010. gadā Bērnu bibliotēka tika pārcelta uz ēku Raunas ielā 1 un tika izveidota Bērnu literatūras nodaļa. No septembra abus ēkas stāvus aizņēma tikai bibliotēka. Tika uzsākts darbs pie renovācijas projekta izstrādes bibliotēkas ēkai.
2011. gada 20. septembrī Cēsu novada pašvaldībā arhitekts Juris Poga (SIA “Arhitekta J. Pogas birojs”) ar kolēģiem prezentēja trīs iespējamos Cēsu CB ēkas rekonstrukcijas variantus. Vēlāk sagatavots un pašvaldībā iesniegts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, kas apstiprināts 2012. gada sākumā, un 5. aprīlī pieņemts domes lēmums par bibliotēkas renovācijas īstenošanu. Kā bibliotēkas pagaidu mājvieta tika iekārtots privātīpašums – ēka Raunas ielā 2 (pilsētā dēvēta kā “Akmens ligzda”); renovācijas process ilga no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim. Jauno telpu kopplatība – 1609 m2 (trīs stāvi un pagrabstāvs). Darbinieku un apmeklētāju ērtībai tika radītas plašas un gaišas telpas, balkons, lifts, apskaņošanas sistēma un videonovērošana.
2014. gada 12. decembrī sākās grāmatu pārvešana no Raunas ielas 2 uz renovēto bibliotēku Raunas ielā 1. 2015. gada 17. februārī Cēsu CB renovētajā ēkā notika svinīgais atklāšanas pasākums, 18. februārī bibliotēka tika atvērta lasītājiem.
2021. gada administratīvi teritoriālā reforma skāra arī bibliotēkas darbu. 2022. gada 1. janvārī Cēsu CB tika pievienotas 24 struktūrvienības – novada 23 pagastu un 1 pilsētas publiskā bibliotēka. Sadarbības modelis reģionā – centralizācija. Pēc novada pašvaldības un apvienību pārvalžu savstarpējas vienošanās Cēsu CB pārvaldījumā – bibliotēku personāls, krājums, aprīkojums, inventārs; apvienību pārvalžu pārvaldījumā – ēku, kurās atrodas bibliotēkas, apsaimniekošana un uzturēšana.