Līdzās Kārlim Marksam (Karl Marx) Frīdrihs Engelss ir viens no klasiskā marksisma pamatlicējiem un sistematizētajiem, viņš bija viens no redzamākajiem strādnieku kustības iedvesmotājiem un organizatoriem 19. gs. vidū un otrajā pusē.

F. Engelss dzimis Bārmenā 28.11.1820. tekstilfabrikanta Frīdriha Engelsa vecākā (Friedrich Engels) un viņa sievas Elizabetes Franciskas Maurīcijas Engelsas (Elisabeth Franziska Mauritia Engels, dzimusi fon Hāra, von Haar) ģimenē, kas audzināja savus deviņus bērnus stingrā piētisma garā. F. Engelss bija vecākais no bērniem, un viņam nākotnē bija jāmanto tēva īpašums. Sākotnēji F. Engelss apmeklēja vietējo pilsētas skolu, bet no 1834. gada – ģimnāziju netālajā Elberfeldē, kur viņa uzskati veidojās vācu romantiskā patriotisma garā. Tēvs uzskatīja, ka viņa mantiniekam jāapgūst komerczinības, tāpēc 17 gadu vecumā F. Engelsam ģimnāzija bija jāatstāj (ar to arī beidzās viņa formālā izglītība), lai 08.1838.–04.1841. apgūtu komercijas pamatus ģimenes uzņēmumā Brēmenē. Tur F. Engelss uzsāka žurnālista karjeru kā radikāli noskaņots Štutgartes un Augsburgas avīžu korespondents un nodibināja kontaktus ar demokrātisko opozīciju. No 1839. gada žurnālā Telegraph für Deutschland, kuru izdeva Karls Guckovs (Karl Gutzkow), viens no literārās kustības “Jaunā Vācija” (Junges Deutschland) redzamākajiem pārstāvjiem, F. Engelss publicēja vairākus rakstus, to skaitā asi kritiskās “Vēstules no Vupertāles” (Briefe aus dem Wuppertal). 1839. gada nogalē jaunais F. Engelss pievērsās Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa (Georg Wilhelm Friedrich Hegel) filozofijas studijām. No 1841. gada septembra F. Engelss izgāja obligāto militāro dienestu Berlīnē, kur apmeklēja arī filozofijas lekcijas Berlīnes Universitātē (Friedrich-Wilhelms-Universität, mūsdienās Humboldt-Universität zu Berlin) un satuvinājās ar jaunhēgeliešu pulciņu.

1842. gadā pa ceļam uz tēva uzņēmuma biroju Mančestrā F. Engelss iegriezās Ķelnē, laikraksta Rheinishe Zeitung redakcijā, kuru tolaik vadīja Kārlis Markss. Viņu pirmā tikšanās izvērtās diezgan vēsa, jo K. Markss, kurš tajā laikā bija norobežojies no jaunhēgeliešiem, saskatīja F. Engelsā viņu ideju piekritēju. Abu otrā tikšanās Parīzē 1844. gadā apliecināja uzskatu tuvību un lika pamatus draudzībai visa mūža garumā, un tā izpaudās kā kopīgs darbs pie vairākiem marksisma vēsturē nozīmīgiem darbiem, kā F. Engelsa gatavība ilgus gadus sniegt finansiālu atbalstu K. Marksa ģimenei Londonā un arī kā F. Engelsa rūpes par sava drauga ekonomikas darbu izdošanu pēc viņa nāves. 

Gandrīz trīsdesmit mūža gadus F. Engelss bija spiests veltīt darbam sava tēva uzņēmumā, sākumā kā kantora klerks, vēlāk kā firmas partneris. Ciešā iesaiste uzņēmējdarbībā radīja būtisku pretrunu F. Engelsa dzīvē, – privātīpašuma ekspropriācijas sludinātājs visu mūžu guva ienākumus no privātīpašuma izmantošanas, kas ļāva viņam piekopt sabiedrības augstāko aprindu dzīves veidu, kas krasi atšķīrās no vienkāršiem strādniekiem raksturīgās dzīves. Viņa brīvā laika interešu loks bija ārkārtīgi plašs – no dzejas, laba vīna un lapsu medībām līdz žurnālistikai, vēstures studijām un militārās stratēģijas jautājumiem. K. Marksa ģimenē F. Engelsu sauca par Ģenerāli. F. Engelss bija poliglots – spēja sazināties divpadsmit valodās.

Kopā ar K. Marksu F. Engelsam bija nozīmīga loma pirmās marksistiskās partijas “Komunistu savienība” (1847–1852) veidošanā un darbības teorētiskajā pamatošanā. F. Engelss sarakstīja pirmos divus šīs partijas programmas variantus, kaut arī “Komunistiskās partijas manifesta” galīgo tekstu sarakstījis K. Markss viens pats.

F. Engelss aktīvi piedalījās 1848. gada revolūcijas notikumos, vispirms kā laikraksta Neue Rheinische Zeitung dibinātājs un redaktors, vēlāk arī kā bruņoto cīņu dalībnieks Dienvidvācijā. F. Engelsam bija būtiska ietekme starptautiskajās strādnieku organizācijās, kas tika izveidotas 19. gs. otrajā pusē, – kopā ar K. Marksu viņš vadīja I Internacionāli (1864–1872), bet jau pēc K. Marksa nāves vadīja 1889. gadā dibinātās II Internacionāles sagatavošanas darbus. 1893. gadā F. Engelss tika ievēlēts par Starptautiskā sociālistu kongresa goda priekšsēdētāju.

Mančestrā F. Engelss iepazinās ar Anglijas strādnieku dzīves apstākļiem, kas būtiski rosināja viņa interesi par politekonomijas un sociālā taisnīguma jautājumiem. Rezultātā radās pirmais nozīmīgais F. Engelsa darbs “Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā” (Die Lage der arbeitenden Klasse in England), kurā F. Engelss uz apjomīga empīriskā materiāla, dokumentu analīzes un personiskās pieredzes pamata raksturoja rūpnieciskās revolūcijas postošo ietekmi uz strādnieku sociāli ekonomisko stāvokli, bērnu darba izmantošanu, apkārtējās vides degradāciju. Darbs publicēts vācu valodā 1845. gadā, pirmais tulkojums angļu valodā – 1885. gadā. Pētījums kļuva plaši pazīstams, tas atstāja dziļu iespaidu uz K. Marksu un lielā mērā veicināja viņa pievēršanos politekonomijas un šķiru cīņas jautājumiem. Līdz pat mūsu dienām šis F. Engelsa darbs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem industriālo strādnieku stāvokļa pētījumiem Viktorijas laika Anglijā un tiek iekļauts pasaules nozīmīgāko akadēmiskās un populārzinātniskās literatūras izdevniecību (Oxford University Press, Penguin) pasaules klasisko darbu izdevumos.

Pirmais kopīgais K. Marksa un F. Engelsa darbs bija jaunhēgeliešu kritikai veltītais apcerējums “Svētā ģimene” (Die heilige Familie, 1845), kam 1845.–1846. gadā sekoja kopīgais darbs pie abu dzīves laikā nepublicētās “Vācu ideoloģijas” (Die deutsche Ideologie).

F. Engelss iegājis vēsturē kā marksisma ideju sistematizētājs. 1878. gadā F. Engelss publicēja darbu “Anti-Dīrings” (Anti-Dühring), kurā, kritizējot vācu domātāja Eižena Dīringa (Eugen Dühring) mēģinājumu izveidot marksismam alternatīvu sociālisma koncepciju, sniedza sistēmisku marksisma mācības klasiskā varianta trīs sastāvdaļu – filozofijas, politiskās ekonomikas un sociālisma – izklāstu. 1873.–1883. gadā F. Engelss pievērsās dabaszinātņu iespaidīgo sasniegumu interpretācijai, mēģinot no G. V. F. Hēgeļa aizgūtos dialektikas principus un likumus izmantot marksistiskās dabas filozofijas veidošanā. F. Engelss izstrādāja evolucionistisku, naturālistisku un antimehānistisku koncepciju, kurā uzsvēra dabaszinātņu īpašo nozīmi, bet reizē atzīmēja kustības formu daudzveidību un neiespējamību tās izprast, balstoties uz mehānistisku modeļu pamata. Šiem jautājumiem veltīto eseju un piezīmju apkopojumu pirmo reizi publicēja Padomju Savienībā 1925. gadā ar nosaukumu “Dabas dialektika” (Dialektik der Natur).

F. Engelss tiek uzskatīts par dialektiskā materiālisma filozofiskās teorijas aizsācēju, – šī teorija kļuva dominējoša t. s. marksisma ļeņinisma ietvaros. F. Engelsa scientisms un naturālisms izpaužas vairāku no K. Marksa idejām atšķirīgu fundamentālu teorētisko problēmu uzstādījumā. Runa ir gan par izziņas procesa tehnisku interpretāciju atšķirībā no K. Marksa prakses epistemoloģijas, kas izziņas procesa izpausmes un noteiksmes aplūko ciešā saistībā ar cilvēka pārveidojošo darbību, gan par materiālisma izpratni. 1886. gadā publicētajā darbā “Ludvigs Feierbahs un klasiskās vācu filozofijas gals” (Ludwig Feuerbach und der Ausgang der klassischen deutschen Philosophie) F. Engelss kā filozofijas pamatjautājumu izvirzīja domāšanas attiecību pret esamību, uzsverot, ka materiālisms nozīmē materiālās esamības metafizisko prioritāti pār garu. Turpretim K. Markss ar materiālismu saprata norādi uz apziņas atkarību no sociāliem apstākļiem.

1884. gadā F. Engelss publicēja darbu “Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās” (Der Ursprung der Familie, des Privateigenthums und des Staats), kura pamatā bija K. Marksa sagatavotais amerikāņu antropologa Lūisa Henrija Morgana (Lewis Henry Morgan) darba “Senā sabiedrība” (Ancient Society, 1877) konspekts. Šajā darbā F. Engelss vēstures materiālistiskās izpratnes garā interpretēja L. H. Morgana pirmatnējās sabiedrības teoriju, uzsverot sabiedrības sociālās diferenciācijas ciešo saistību ar valsts kā šķiru kundzības instrumenta veidošanos. Par F. Engelsa oriģinālo ieguldījumu, kas padarīja viņu par marksistiskā feminisma pamatlicēju, kļuva monogāmās ģimenes pretrunu aplūkojums, norādot, ka vīrieša un sievietes nevienlīdzība, kā arī atšķirīgie seksuālās uzvedības un morālās atbildības standarti nav bioloģiski determinēti, tie ir sociālo attiecību produkts un šajā ziņā saistīti ar šķiru attiecībām sabiedrībā, bet sieviešu patiesā atbrīvošana nav iespējama bez kapitālistiskās sistēmas gāšanas. Pēc K. Marksa nāves F. Engelss uzņēmās rūpes par viņa darba “Kapitāls” (Das Kapital) 2. un 3. sējuma sagatavošanu publicēšanai, kā arī sakārtoja K. Marksa 1862.–1863. gada piezīmes par virsvērtības teorijām, kuras Karls Kautskis (Karl Kautsky) 1905.–1910. gadā publicēja kā darba “Kapitāls” 4. sējumu.

F. Engelsa piedāvātā marksisma ideju interpretācija, it īpaši attiecībā uz marksistiskās filozofijas un sociālisma izpratni, atstāja ļoti būtisku ietekmi uz marksistisko domu 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē. Kopš K. Marksa agrīno darbu publicēšanas 20. gs. 30. gados par plaši izplatītu kļuva tendence F. Engelsa scientisma un evolucionisma idejās balstītajai nostājai pretnostatīt K. Marksa antropocentrisko un humānistisko ievirzi. Kaut arī plašajā sarakstē ar vācu sociālistiem 19. gs. 80. un 90. gados F. Engelss paškritiski uzsvēra savu otrā plāna lomu sadarbībā ar K. Marksu, Vladimira Ļeņina (Владимир Ильuч Ленин) un Josifa Staļina (Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин) marksisma interpretācijā viņu uzskati un nozīme tika maksimāli tuvināti un F. Engelsa idejas izmantotas t. s. marksisma ļeņinisma pamatošanā. 

1931. gadā par godu F. Engelsam viņa vārdā tika nosaukta Volgas Vācu Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas (1924–1941) galvaspilsēta pašreizējā Saratovas apgabalā Krievijas Federācijā. 1950.–1990. gadā tagadējā Stabu iela Rīgā tika saukta par Frīdriha Engelsa ielu. Vupertālē par godu F. Engelsam ir nosaukta iela. 2016. gadā Salfordas Universitātes (University of Salford) studentu pilsētiņā Mančestrā tika atklāta “Engelsa bārda” – 5 m augsta stiklšķiedras skulptūra, kas reizē kalpo kā kāpelēšanas objekts. 2017. gadā Mančestras centrā tika uzstādīts no Ukrainas pārvests 3,5 m augsts F. Engelsa granīta piemineklis. Šī notikuma sakarā Lielbritānijā tika uzņemta dokumentāla filma “Ceremonija: Frīdriha Engelsa atgriešanās” (Ceremony: The Return of Friedrich Engels, 2017, režisors Fils Kolinss, Phil Collins).

Pirmo F. Engelsam veltīto pastmarku 1919. gadā izdeva Ungārijas Padomju Republika. Vairākas reizes F. Engelsam veltītas pastmarkas izdeva Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) un Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR). 1970. gadā sakarā ar F. Engelsa 150. dzimšanas dienu viņam veltīta pastmarka tika izlaista Vācijas Federatīvajā Republikā (VFR). 2020. gadā Engelsa dzimšanas 200. gadadienai veltītas markas izdeva Ķīnā un Krievijā.

2017. gadā uzņemta Francijas, Vācijas un Beļģijas kopražojuma filma “Karla Marksa jaunība” (Le jeune Karl Marx, režisors Rauls Peks, Raoul Peck), kas cita starpā ataino K. Marksa un F. Engelsa satikšanos. 2020. gadā Vācijā uzņemta dokumentālā televīzijas filma “Frīdrihs Engelss: Nenovērtētais” (Friedrich Engels: Der Unterschätzte, režisori Martins Bekers un Nīna Koshofere, Martin Becker, Nina Koshofer).