Daudzviet pasaulē muzeja jēdziens noteikts valsts normatīvajos dokumentos vai nacionālo muzeju organizāciju dokumentos. Vispopulārākā ir Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums, ICOM, dibināta 1946) statūtos 2007. gadā formulētā muzeja definīcija, kas 08.06.2017. apstiprināta arī Latvijas Muzeju likumā: “Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.”

Ilgu laiku valdīja uzskats, ka muzeja pamatā ir darbs ar krājumu, bet kopš 20. gs. beigām tiek akcentēts visu trīs muzeja pamatfunkciju – saglabāšanas, pētniecības un komunikācijas – nozīmīgums, mijiedarbība un līdzsvarotība muzeja darbā.

Latvijas muzeju krājumu kopumu – Nacionālo muzeju krājumu – veido akreditēto valsts, pašvaldību un autonomo muzeju pamatkrājumi, kā arī akreditēto privāto muzeju pamatkrājumi un privātās kolekcijas vai atsevišķi muzejiski priekšmeti, kopā ap 6 miljoniem vienību, kas pakāpeniski tiek publiskotas elektroniskajā Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā “NMKK.lv”.

Lai gan profesionālajā vidē pieņemta vienota muzeja definīcija, saskaņā ar ICOM datiem pasaulē pastāv ap 55 000 muzeju lielā daudzveidībā. Latvijā un starptautiskā praksē pastāv dažādi kritēriji, pēc kuriem iedalīt muzejus, piemēram, grupēšana pēc to dibinātāja un juridiskā statusa, pēc ģeogrāfiskā pārklājuma, kā arī pēc galvenā kolekciju veida: mākslas, vēstures un arheoloģijas, dabas vēstures un dabaszinātņu, zinātnes un tehnoloģiju, etnogrāfijas un antropoloģijas, specializētie un kompleksie muzeji (līdzīgi kā Starptautiskajā muzeju statistikas standartā ISO 18461:2016).

Publisko muzeju vēsture Latvijas teritorijā sākās 1773. gadā, kad ārsta Nikolausa fon Himzela (Nikolaus von Himsel) kolekcija tika nodota Rīgas pilsētai un atklāts Himzela muzejs. 19. gs. sākumā šī kolekcija tika sadalīta un kļuva par pamatu vairākiem mūsdienās pastāvošiem muzejiem. 19. gs. muzejus veidoja dažādas biedrības. No 1818. līdz 1940. gadam Jelgavā darbojās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināts Kurzemes provinces muzejs, tā vajadzībām 1898. gadā uzcelta īpaša ēka, kura sagrauta Otrā pasaules kara laikā. 1905. gadā Rīgā atklāja pirmo īpaši mākslas muzeja vajadzībām celto ēku Baltijā – Pilsētas mākslas muzeju. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tika radīts visaptverošs valsts un pašvaldību muzeju tīkls. Otrā pasaules kara beigās, Vācijas armijai atkāpjoties, lielāko muzeju un arhīvu krājumi, kopā aptuveni 700 kastes, tika izvesti no Latvijas teritorijas. Mērija Grīnberga, Valsts vēstures muzeja darbiniece, 07.10.1944.–10.02.1946. pavadīja vērtīgo kravu caur vairākām Eiropas valstīm un panāca tās atgriešanos Rīgā. Pēc Otrā pasaules kara muzeju darbība tika pakārtota Padomju Sociālistisko Republiku Savienības organizatoriskiem un ideoloģiskajiem standartiem, taču muzeju tīkla attīstība un profesionālā darbība turpinājās.

Muzejos saglabātajām vēsturiskajām liecībām bija liela nozīme neatkarības atjaunošanas notikumos: 1988. gadā ap 300 000 apmeklētāju iepazinās ar sabiedrību saviļņojošo izstādi “Latvija starp diviem pasaules kariem” Latvijas Vēstures muzejā.

1989. gadā muzeju darbinieki īslaicīgi apvienojās Latvijas Muzeju biedrībā. 09.06.1992. dibināta Latvijas Muzeju asociācija (kopš 2007. gada – Latvijas Muzeju biedrība), apvienojot muzejus kā institucionālos biedrus, no 1992. līdz 2012. gadam izdeva mēnešrakstu “Muzeju Vēstnesis”, kas veidoja muzeju nozares profesionālo diskusiju platformu. Kopš 20. gs. 90. gadiem Latvijas muzeju darbinieki iesaistās starptautisko profesionālo organizāciju darbā, kā arī regulāri sadarbojas ar Eiropas un pasaules valstu muzejiem. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas muzeju krājumi papildinās arī ar trimdas latviešu kultūrvēsturiskajām liecībām.

18.06.1997. pieņemts Muzeju likums, kura pamatā bija demokrātiska nozares profesionāļu vienošanās pēc Latvijas Muzeju asociācijas iniciatīvas, radot būtiskus priekšnosacījumus muzeju nozares pārvaldībai jaunajos apstākļos. 1998. gadā izveidota Muzeju valsts pārvalde. Kopš 1999. gada notiek muzeju akreditācija – muzeju darbības izvērtēšanas process, kura rezultātā muzejam uz noteiktu laiku var tikt piešķirts valsts atzīta jeb akreditēta muzeja statuss. Sākta vispusīga muzeju darbības analīze un stratēģiskā plānošana. Valsts kultūrpolitikas prioritātes muzeju jomā noteiktas 2000. gada apstiprinātajā Nacionālās programmas “Kultūra 2000.–2010.” apakšprogrammā “Muzeji” un ilgtermiņa politikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. Nacionāla valsts”. Kopš 2005. gada Latvijas muzeji piedalās starptautiskā akcijā “Eiropas Muzeju nakts”, kas piesaista lielu sabiedrības uzmanību. 2007.-2008. gadā sasniegumi muzeju nozarē tika apbalvoti Kultūras ministrijas (KM) konkursā “Par sasniegumiem bibliotēku, muzeju un tautas mākslas nozarēs”. 2008.-2009. gadā nedēļas laikraksta “Kultūras Forums” pielikumā četras reizes gadā iznāca muzeju nozares izdevums “Mnēmosine”. Valsts ekonomiskās lejupslīdes rezultātā 2010.-2011. gadā muzeju nozare būtiski reorganizēta, lai samazinātu nozares institūciju skaitu un taupītu finanšu resursus: vairāki valsts muzeji apvienoti, daži zaudējuši autonomiju, bet 2010. gadā likvidēta Muzeju valsts pārvalde, tās funkcijas pārņēmusi KM.

21. gs. sākumā par neatņemamu muzeju ekspozīciju un izstāžu sastāvdaļu kļuvušas digitālās sadaļas ar dažādu tehnoloģiju pielietojumu, arvien biežāk muzeji veido īpašas mobilās lietotnes. Muzeji ir aktīvi sociālo tīklu un daudzveidīgu tiešsaistes platformu uzturēšanā. Paplašinoties finansējuma iespējām, tiek īstenoti daudzi valsts, pašvaldību un privāto muzeju ēku restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekti un pakāpeniski tiek veidotas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas. 2014. gadā pabeigta 50 gadus ilgusī Rundāles pils restaurācija. 2015. gadā apstiprināta Muzeju nozares stratēģija 2014.-2020. gadam. 18.08.2016. ielikts pamatakmens mūsdienīga muzeju krātuvju kompleksa būvei Pulka ielā 8, Rīgā. Viens no svarīgākajiem kultūrpolitikas jautājumiem 21. gs. ir Laikmetīgās mākslas muzeja izveidošana Latvijā.

Muzeju nozare Latvijā ir KM funkcionālā pārziņā. Kultūras mantojuma apzināšanas, saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas koordinēšanu muzeju jomā veic KM Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļa. KM konsultējas ar Latvijas Muzeju padomi, kuras sastāvā ir 16 locekļi: muzeju darbinieki no visiem Latvijas plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītu nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārziņa deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs. Institucionālā pārvaldība muzeju nozarē tiek īstenota decentralizēti. Latvijas muzeju nozari veido valsts, pašvaldību, autonomo un privāto muzeju kopums. Saskaņā ar Muzeju likumu muzeji tiek iedalīti pēc to dibinātāja – publiskie un privātie muzeji. Publiskie muzeji ir valsts vai pašvaldību dibināti muzeji, kā arī autonomie muzeji. Privātie muzeji ir biedrības, nodibinājumi, komercsabiedrības vai to struktūrvienības. Diviem muzejiem (Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam) ir nacionālā muzeja statuss, bet no 2018. gada muzeji var pretendēt arī uz reģionālā muzeja statusu.

Latvijā 2017. gadā darbojās 77 pašvaldību muzeji, 15 valsts muzeji, 6 akreditēti privātie un 10 akreditēti autonomie muzeji, kā arī aptuveni 200 privāti neakreditēti muzeji un kolekcijas. Pēc akreditācijas sistēmas ieviešanas 1999. gadā muzeju skaits precizēts, akreditētajiem muzejiem ir pienākums ik gadu sniegt datus par visām muzeja darba jomām. Kopš 2012. gada Latvijas muzeju statistika tiek apkopota portālā “Kulturaskarte.lv”. Muzeju un nozares darbinieku skaits pēdējās desmitgadēs nav būtiski mainījies – ap 2000. Ievērojamu sociālo, politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā krasi samazinājās muzeju apmeklējumu skaits no 4,60 miljoniem 1985. gadā līdz 1,22 miljoniem 1993. gadā. Muzeji piedzīvoja lielas finansiālās grūtības, turklāt morāli un fiziski novecojušās muzeju ekspozīcijas nebija iespējams atjaunot pietiekami strauji. 21. gs. pirmajā desmitgadē apmeklējumu skaits Latvijas muzejos ir dubultojies un 2017. gadā bija 3,69 miljoni. Eiropas Savienības valstīs vidēji muzejus vismaz reizi gadā apmeklē 37 % iedzīvotāju, bet Latvijā – 52 % iedzīvotāju.

Valsts muzeji darbojas kā valsts tiešās pārvaldes iestādes vai to struktūrvienības, pašvaldību muzeju juridiskā forma ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas vai to struktūrvienības. Muzeju nozarei saistošs ir Muzeju likums, Ministru kabineta (MK) Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu, Muzeju akreditācijas noteikumi, kā arī vairāk nekā 20 citi MK noteikumi, kas ietver visu valsts muzeju nolikumus un publisko maksas pakalpojumu cenrāžus. Atsevišķu muzeju darbību regulē īpaši normatīvi – Latvijas Okupācijas muzeja likums (05.10.2006.) un 28.10.2014. MK noteikumi Nr. 664 “Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – aizsardzības kārtība”.

Latvijas muzeji piedalās vairāku starptautisku profesionālo organizāciju darbā: ICOM apvieno vairāk nekā 30 000 biedru no 136 valstīm, kopš 1977. gada katru gadu 18. maijā organizē Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu, kurā piedalās arī Latvija. Eiropas mērogā darbojas arī Eiropas Muzeju organizāciju tīkls (Network of European Museum Organisations, NEMO, dibināts 1992. gadā), kas apvieno 82 organizācijas, un Eiropas Muzeju forums (European Museum Forum, EMF), kas kopš 1977. gada piešķir Eiropas Muzeju gada balvu. 1996. gadā Turaidas muzejrezervāts saņēma EMF īpašo atzinības rakstu, 2013. gadā EMF žūrijas īpašo balvu saņēma Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, bet 2014. gadā Žaņa Lipkes memoriāls ieguva EMF Keneta Hadsona balvu. 2017. gadā Rīgas Motormuzejs kļuva par Eiropas Muzeju akadēmijas (European Museum Academy, EMA, dibināta 2010. gadā) gada balvas finālistu. Eiropas muzeju statistikas darba grupa (The European Group on Museum Statistics, EGMUS) darbojas kopš 2000. gada, lai harmonizētu muzeju statistikas jautājumus starptautiskā vidē.

Latvijas muzeju lielākā profesionālā organizācija Latvijas Muzeju biedrība dibināta 1992. gadā, 2017. gadā tā pārstāvēja 106 muzejus, kopš 2011. gada pasniedz gada balvu par izciliem darba rezultātiem muzeju nozarē. ICOM Latvijas Nacionālā komiteja dibināta 1993. gadā, 01.01.2018. apvienoja 84 individuālos un 13 institucionālos biedrus. Latvijā darbojas un nozares procesus analizē un stimulē arī Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība (kopš 2010. gada) un biedrība – radošā domnīca Creative Museum (kopš 2012. gada). Īpašas organizācijas ir izveidotas arī atsevišķu muzeju atbalstam un sadarbībai, piemēram, Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība, Rakstnieku muzeju biedrība “Pils,” nodibinājums “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmola fonds” un citas.

Muzeju nozarē Latvijā izveidota trīspakāpju izglītības sistēma: akadēmiskā, tālākizglītība un neformālā izglītība. Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš 2000./2001. mācību gada darbojas akadēmiskā maģistra augstākās izglītības Muzeoloģijas studiju apakšprogramma (kopš 2012./13. mācību gada – Muzeju un kultūras mantojuma studiju apakšprogramma). Kopš 2017. gada LKA no KM Muzeju nodaļas pārņēmusi muzeju darbinieku tālākizglītības organizēšanu, piedāvājot speciālos kursus muzeju darbiniekiem. Neformālās izglītības iespējas muzeju nozarē regulāri piedāvā dažādas profesionālās biedrības, muzeji u. c. organizācijas. 2004. gadā, sadarbojoties visu trīs Baltijas valstu kultūras ministrijām, Muzeju valsts pārvaldei un ICOM, sākts Baltijas valstu ilgtermiņa sadarbības projekts muzeju darbinieku tālākizglītībā “Baltijas Muzeoloģijas skola” (Baltic Museology School). Katru vasaru tiek īstenota nedēļu ilga mācību programma, saistot muzeju praksi ar teoriju. Kopš 1996. gada tiek izdotas grāmatas sērijā “Muzeoloģijas bibliotēka”.

Valsts apbalvojumus par nopelniem muzeju nozares darbā saņēmuši vairāk nekā 50 ievērojami muzeju vadītāji un darbinieki. Piemēram, Aija Fleija, Latvijas Kara muzeja direktore kopš tā atjaunošanas 1990. gadā. Jānis Garjāns sniedzis būtisku ieguldījumu muzeju nozares attīstībā kā Latvijas Muzeju asociācijas priekšsēdētājs (1992–1997), Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks (1998–2009) un KM Muzeju nodaļas vadītājs (kopš 2010. gada). Turaidas muzejrezervātu veidojusi un kopš 1989. gada vada Anna Jurkāne. Ilggadējs Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieks (kopš 1968. gada) ir direktora vietnieks, galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais. Rundāles pils ansambļa atjaunošanu vada Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktors kopš 1975. gada (līdz 2019. gadam). Daugavas muzeju veidojusi un vadījusi (1969–2016) Daina Lasmane. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ilgus gadus strādā un kopš 2000. gada to vada Māra Lāce. Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju “Riekstiņi” kopš tā dibināšanas 1967. gadā vada Ilze Līduma. Viena no Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājām un ilggadējā (2001–2014) direktore ir Gundega Michele. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā daudzus gadus strādā un kopš 2000. gada to vada Arnis Radiņš. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore no 1987. līdz 2021. gadam bija Klāra Radziņa. Bauskas pils ansambļa restaurāciju vada Māris Skanis, Bauskas pils muzeja direktors kopš tā izveidošanas 1989. gadā. Muzeju “Ebreji Latvijā” veidojis un vadījis (1989–2008) Marģers Vestermanis.