Instagram ir vizuālu materiālu publicēšanā balstīta sociālās tīklošanās vietne un viens no populārākajiem sociālajiem medijiem pasaulē, – to izmanto gan daudzi indivīdi, gan uzņēmumi un slavenības. Viena no Instagram spilgtākajām iezīmēm ir tas, ka pirms publicēšanas fotoattēlus un videoklipus ir iespējams rediģēt – mainīt attēla krāsu gammu, attēloto cilvēku sejas izskatu un citus aspektus.

Nosaukums ir jēdziena “tūlītējs” (angļu instant) un sufiksa -gramma kombinācija. Sufikss -gramma attiecas uz kaut kā pierakstu (izmantots arī tādu vārdu kā “telegramma”, “diagramma”, “hologramma” darināšanā). Tādējādi šis nosaukums skaidro šī pakalpojuma sniegto iespēju fiksēt notiekošo un parādīt to citiem. 

Instagram izveidotāji ir programmētājs Kevins Sistroms (Kevin Systrom) un programmēšanas inženieris Maiks Krīgers (Mike Krieger). Pašlaik (2024. gadā) Instagram pieder uzņēmumam Meta Platforms, kurā ietilpst arī sociālais medijs Facebook un tūlītējās saziņas lietotne WhatsApp.

Instagram ir pieejams gan tīmekļa, gan mobilās ierīces lietotnes versijā. Pakalpojuma lietotājiem ir iespējams publicēt attēlus un īsus videoklipus, kā arī sekot citu sevis izvēlētu lietotāju publicētajiem materiāliem. Vietnes lietotāji var izmantot atrašanās vietu katalogu, lai redzētu, kādi attēli ir publicēti noteiktā valstī, pilsētā vai kādā citā teritorijā. Lietotāju profili var būt gan publiski pieejami, gan privāti – tādi, kuru saturs ir redzams tikai tiem lietotājiem, kuriem seko profila īpašnieks.

Satura publicēšana notiek divos galvenajos veidos. Pirmais ir lietotāja veidotā satura plūsma, kur ievietotie materiāli auditorijai ir pieejami pastāvīgi, ja vien autors tos pats neizdzēš. Otrais ir tā dēvētā “stāstu” (stories) sadaļa, kur ievietotais saturs pieejams ir tikai 24 stundas, ja vien lietotājs nav veicis papildu darbības, lai šo saturu saglabātu. Papildus tam vietnē ir iespējams veidot arī tiešraides, ar tālruni uzņemto video straumējot internetā.

Attēlus un videoklipus var uzņemt ar Instagram mobilo lietotni, bet šajā lietotnē var rediģēt arī citus vizuālos materiālus – pievienot filtrus (efektus, ar ko var gan mainīt krāsu gammu, gan arī attēlā redzamos elementus), tekstu, emocijzīmes un citus elementus. Katram publicētajam materiālam autors var pievienot aprakstu, kā arī mirkļbirkas, kuru lietojums palielina iespēju, ka ierakstu atradīs cilvēki, kas interesējas par attiecīgo tēmu. Publicētajam materiālam tā skatītāji var pievienot savus komentārus, kā arī atzīmēt redzēto ar “patīk”. Lietotāji redz gan to kontu ierakstus, kuriem viņi seko, gan arī tos, kurus satura atlases algoritms lietotājiem ir ieteicis.

Lietotāji viens otram var sūtīt arī privātas ziņas, kas var tikt vai nu pastāvīgi saglabātas, vai arī izzust pēc tam, kad ziņojums ir izlasīts un aizvērts.

Instagram pamata funkcionalitāte lietotājiem ir pieejama bez maksas, bet ienākumus šī pakalpojuma īpašnieki gūst no reklāmu rādīšanas. Kā jau daudzās tiešsaistes platformās arī Instagram reklāmas lietotājiem tiek rādītas atbilstoši viņu interesēm, kuras platformas programmatūra identificē, balstoties uz lietotāju darbībām. Līdz ar to šie reklāmas vēstījumi var būt efektīvāki, pārliecinot lietotājus rīkoties reklāmdevēju interesēs.

Daļai Instagram kontu pie lietotāja vārda ir simbols – zils aplis ar baltu ķeksīti. Tas apzīmē “pārbaudītos” jeb “apstiprinātos” kontus un sniedz auditorijai lielāku pārliecību, ka konts tik tiešām pārstāv norādīto personu vai uzņēmumu. Šāds apstiprinājuma simbols tiek piešķirts indivīdiem, uzņēmumiem vai zīmoliem, kurus Instagram atzīst par publiski nozīmīgiem un pazīstamiem. Lietotāji pie šāda simbola var tikt arī, izmantojot maksas pakalpojumu Meta Verified, kas klientiem sniedz aizsardzību pret identitātes zādzību, papildu atbalstu, kā arī citas funkcijas.

Instagram lietotne ir pieejama 30 valodās, bet latviešu valodas to vidū pagaidām nav.

Instagram tika izveidots 2010. gadā, un tā pamata ideja bija ar mobilajām ierīcēm uzņemtu attēlu publicēšana. Instagram savulaik kļuva par vienu no sava laika visstraujāk popularitāti ieguvušajiem tiešsaistes pakalpojumiem, un dažus mēnešus pēc tam, kad pakalpojuma mobilā lietotne kļuva publiski pieejama, tās lietotāju skaits sasniedza miljonu. Šī izaugsme bija iespējama arī tāpēc, ka tajā laikā aizvien vairāk cilvēku sāka izmantot viedtālruņus, kuros ir pieejams interneta pieslēgums un kas ir aprīkoti ar fotokameru. Lietotāji šajā pakalpojumā varēja nekavējoties publicēt to, ko viņi bija nofotografējuši ar saviem viedtālruņiem.

Instagram popularitāte piesaistīja potenciālo pircēju uzmanību. 2012. gada aprīlī, 18 mēnešus pēc pakalpojuma oficiālā darbības sākuma, to par vienu miljardu dolāru iegādājās uzņēmums Facebook (2021. gadā pārdēvēts par Meta Platforms). Līdz 2018. gadam Instagram līdzdibinātāji K. Sistroms un M. Krīgers turpināja strādāt uzņēmumā attiecīgi par vadītāju un tehnisko direktoru, bet pēc tam pameta uzņēmumu. Kopš 2018. gada Instagram vadītājs ir Adams Moseri (Adam Mosseri).

2020. gadā publiski pieejama kļuva īso video publicēšanas funkcija Reels, kas līdzinās tai, ko piedāvā sociālais medijs TikTok. 2023. gadā uzņēmums Meta Platforms publiskoja pakalpojumu Threads, kas ļauj lietotājiem publicēt īsus ierakstus, reaģēt uz citu rakstīto un dalīties ar to tālāk. Threads pastāv atsevišķi no Instagram, bet ir ar to savienots (pakalpojumā Threads var reģistrēties ar Instagram lietotāja vārdu un paroli, un tā saskarnei ir līdzīgs izskats kā Instagram). Threads konkurē ar sociālo mediju “X” (iepriekš Twitter).

2021. gada decembrī Instagram lietotāju skaits pasaulē pārsniedza divus miljardus. Arī Latvijā tas ir viens no visplašāk lietotajiem sociālajiem medijiem. 2023. gadā uzņēmuma “Civitta Latvija” pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtījuma veiktajā pētījumā secināts, ka Instagram popularitātes ziņā Latvijā ir piektajā vietā. No Latvijas iedzīvotājiem, kuri izmanto kādu no sociālajiem medijiem, 44 % bija Instagram lietotāji. Salīdzinājumam WhatsApp lietoja 89 %, YouTube – 83 %, Facebook – 91 % un TikTok – 52 % sociālo mediju lietotāju Latvijā.

Instagram satura fokuss uz vizuālu atainošanu ir veicinājis to, ka šajā vietnē daudzi lietotāji veido uz sevis parādīšanu orientētu saturu, kas bieži vien ir izskaistināts. Lietotāji var fiksēt tikai estētiski pievilcīgāko daļu no savas dzīves, kā arī eksperimentēt ar sevis fotografēšanu. Šo tendenci pastiprina arī daļa no pieejamajiem attēlu apstrādes efektiem – it īpaši tā dēvētie “skaistuma filtri”, kas var mainīt dažādu ķermeņa daļu, tai skaitā sejas, izskatu. Tā rezultātā Instagram lietotāji var saskarties ar lielu daudzumu attēlu, kuros cilvēki izskatās atbilstam dominējošajiem skaistuma standartiem. Tas savukārt var veicināt lietotājos negatīvu sevis salīdzināšanu ar citiem un novest pie kritiskāka skatījuma uz savu ķermeni un dzīves kvalitāti. Visās sabiedrības grupās šie riski nav izplatīti vienādi, un ir iespējams, ka citu publicētais pozitīvais saturs uz daļu lietotāju atstāj pozitīvu iespaidu.

Vēlme sevi parādīt pievilcīgā gaismā un iespēja iegūt pozitīvu reakciju no sekotājiem dažkārt var novest pie nevēlamas atklātības. Piemēram, vecāki mēdz publicēt attēlus ar saviem mazgadīgajiem bērniem, neņemot vērā drošības apsvērumus un bērnu tiesības uz privātumu.

Instagram ir viena no nozīmīgākajām dažādu slavenību un uzņēmumu sevis popularizēšanas vietnēm. To iecienījuši arī ietekmētāji (angļu influencers). Ietekmētāji ir sociālo mediju lietotāji, kuri veido saturu ar mērķi piesaistīt sekotājus, lai reklamētu viņiem dažādus produktus un zīmolus un par to saņemtu naudu no reklāmdevējiem. Daudzi cilvēki mūsdienās ir noraidoši vai skeptiski pret reklāmas vēstījumiem, tomēr ietekmētāju reklāmas vēstījumi var būt efektīvi. Tas ir tāpēc, ka sekotāji, kas ilgā laikposmā gūst regulāru ieskatu konkrētā satura veidotāja dzīvē vai aktivitātēs, mēdz viņiem emocionāli pieķerties un tādējādi kļūst uzņēmīgāki pret viņu centieniem sekotājus pārliecināt kaut ko iegādāties. Tas, kā ietekmētāji sevi parāda, auditorijā var radīt iespaidu, ka šāda nodarbošanās ir viegla un gan materiāli, gan psiholoģiski atalgojoša. Lai gan tas tā ne vienmēr ir, ievērojama daļa cilvēku, it īpaši jaunieši, cer par ietekmētājiem kļūt arī paši. Tomēr vairumam no tiem, kuri cenšas kļūt populāri un veiksmīgi sociālo mediju satura veidotāji, šādus mērķus sasniegt nav iespējams.