AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 24. martā
Zane Rozīte

Alberta koledža

(angļu Alberta College, vācu Alberts College, franču Collège Albert, krievu Колледж Альберта)
privāta profesionālās augstākās izglītības institūcija. Augstskola dibināta 17.04.2001.

Saistītie šķirkļi

  • augstākā izglītība Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķis un uzdevumi
  • 3.
    Darbības īss raksturojums un vēsturiskā attīstība
  • 4.
    Pakļautība un darbības likumiskie ietvari
  • 5.
    Koledžas struktūra. Audzēkņu skaita dinamika
  • 6.
    Koledžas vadītāji
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķis un uzdevumi
  • 3.
    Darbības īss raksturojums un vēsturiskā attīstība
  • 4.
    Pakļautība un darbības likumiskie ietvari
  • 5.
    Koledžas struktūra. Audzēkņu skaita dinamika
  • 6.
    Koledžas vadītāji
Kopsavilkums

Alberta koledža (AK) atrodas Rīgā un īsteno īsā cikla pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Nosaukumu koledža ieguvusi par godu Livonijas (Rīgas) bīskapam Albertam, kurš bija viens no pamatlicējiem pirmajai zināmajai mācību iestādei Livonijas teritorijā – Rīgas Doma skolai (dibināta 1211. gadā).

Darbības mērķis un uzdevumi

AK darbības pamatmērķi un uzdevumi definēti tās nolikumā, kas pēc Ministru kabineta rīkojuma stājās spēkā 11.08.2007. (zaudēja spēku 01.01.2024.). Nolikums nosaka, ka AK galvenais mērķis un uzdevumi ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības nodrošināšana sociālo zinību, komerczinību un tiesību jomā un akadēmiskā personāla un studentu zinātnisko pētījumu veicināšana atbilstoši studiju profilam, īpaši lietišķo pētījumu un jaunrades jomā, attīstot sadarbību ar darba devējiem un citām ieinteresētajām pusēm.

AK mērķi un uzdevumi noteikti arī AK Zinātniskās pētniecības un jaunrades attīstības stratēģijās. AK stratēģiju izstrādē tiek ņemtas vērā ne tikai koledžas vadības, akadēmiskā personāla un studējošo intereses, bet arī ārējās ieinteresētās puses – darba devēji un nozares asociācijas, nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas, pašvaldības un sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs. AK 2019.–2024. gada stratēģijā koledža par stratēģisko mērķi izvirzījusi koledžas un tās studiju konkurētspējas sekmēšanu, reaģējot uz Latvijas un Eiropas Savienības (European Union) pētniecības un augstākās izglītības politikas, tautsaimniecības un valsts pārvaldes attīstības tendencēm.

Darbības īss raksturojums un vēsturiskā attīstība

Koledžas ir visjaunākais profesionālās izglītības iestāžu tips Latvijā. Latvijā koledžas tiek veidotas gan kā patstāvīgas izglītības iestādes, gan tiek integrētas esošajās augstskolās. AK dibināta kā viena no pirmajām šāda jauna tipa augstākās pakāpes izglītības iestādēm, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās izglītības programmas.

Mērķtiecīgi attīstot un paplašinot jaunās mācību iestādes darbību, 19.12.2002. AK ieguva valsts akreditāciju. Akreditācijas rezultātā AK ieguva valsts atzītas koledžas statusu un tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītu diplomu par augstākās izglītības iegūšanu.

Šobrīd AK ir viena no astoņām juridisko personu koledžām Latvijā. AK ir viena no Latvijas Koledžas asociācijas (izveidota 2002. gadā) dibinātājām un biedrēm (2024. gadā asociācijā ir 23 biedri). Latvijas Koledžu asociācija pārstāv koledžu intereses, veicinot koledžu un augstskolu, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, attīstību un pilnveidošanos, to darbības efektivitātes paaugstināšanu.

Pakļautība un darbības likumiskie ietvari

AK dibinātājs ir privāta komercsabiedrība “SIA Alberta Koledža”. Augstskolas darbību regulē Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, Komerclikums, kā arī AK Statūti un Nolikums.

Koledžas struktūra. Audzēkņu skaita dinamika

AK mācību struktūru veido Studiju daļa, kura veidota, piedāvājot praktiski orientētas studiju programmas, reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu. Pēc dibināšanas AK organizēja divas studiju programmas ‒ “Uzņēmējdarbība“ un “Iestāžu darba organizācija un vadība” ‒, bet 2007. gadā AK darbība tika paplašināta, izveidojot trešo studiju programmu – “Sabiedriskās attiecības”. Līdz 2008./2009. studiju gadam koledžā bija izveidotas jau četras studiju programmas: “Uzņēmējdarbība”, “Iestāžu darba organizācija un vadība”, “Sabiedriskās attiecības”, “Mārketings un tā inovācijas”. 2009./2010. studiju gadā koledžā tika izstrādātas un licencētas trīs jaunas studiju programmas, paplašinot darbības profilu: “Izklaides industrijas vadība un producēšana”, “Kultūras tūrisma vadība”, “Informācijas tehnoloģijas”. Šobrīd AK īsteno deviņas studiju programmas: “Cilvēku resursu vadība”, “Grāmatvedība”, “Uzņēmējdarbības vadība”, “Pasākumu producēšana”, “Digitālais mārketings”, “Sabiedriskās attiecības”, “Tiesību zinātnes”, “Programmēšana”, “Datortīklu administrēšana”. Studijas tiek nodrošinātas gan pilna, gan nepilna laika formātā, kā arī klātienes un tālmācības studijas e-studiju veidā.

Kā atsevišķa struktūrvienība AK izveidots Karjeras centrs, kas sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru piedāvā mūžizglītības mācības bezdarba riskam pakļautajām personām un bezdarbniekiem, kā arī atbild par mācību prakses nodrošināšanu studējošajiem.

AK studentu skaita ziņā ir viena no lielākajām koledžām Latvijā. Pēc koledžas izveides bija vērojams pakāpeniski un stabils studentu skaita pieaugums. Tomēr, sākot ar 21. gs. otrās desmitgades pirmo pusi, AK studentu skaits pakāpeniski samazinājās, atspoguļojot vispārējo tendenci Latvijā. Studentu sarukumam par iemesliem tiek minēta gan negatīvā demogrāfiskā tendence valstī, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, jauniešu aizbraukšana uz ārzemēm, rezultātā samazinot studēt gribētāju skaitu Latvijā. 2007./2008. gadā kopējais studentu skaits AK bija 496, no tiem studiju programmā “Uzņēmējdarbība” studēja 179 personas, “Iestāžu darba organizācija un vadība” – 229, “Sabiedriskās attiecības” – 88. Nākamajā ‒ 2008./2009. gadā – koledžā studēja 669, bet 2009./2010. gadā – 631 students. Ievērojams bija imatrikulēto studentu skaita samazinājums. 2008./2009. gadā AK tika uzņemts 331 jauns students, bet 2009./2010. gadā jaunuzņemto studentu skaits samazinājās gandrīz divas reizes – 178. Turpmākajos gados bija vērojams nevienmērīgs studējošo skaits. Kopējais studējošo skaits AK 2017./2018. gadā bija 788, 2018./2019. gadā – 699, 2019./2020. gadā – 610, 2020./2021. gadā – 573, 2021./2022. gadā – 665. Pēc studējošo skaita 2021./2022. gadā AK bija trešā lielākā privātā koledža (Biznesa vadības koledžā bija 1349 studenti, Juridiskajā koledžā – 804 studenti).

Koledžas vadītāji

AK augstākā amatpersona ir direktors ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem. AK vadījušas četras direktores: Oksana Lentjušenkova (2006–2009, 2010–2015), Anna Saltikova (2009–2010), Vita Stiģe-Škuškovnika (2016–2021), bet kopš 2021. gada AK direktore ir Vita Vežanova.

Saistītie šķirkļi

  • augstākā izglītība Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Alberta koledža

Zane Rozīte "Alberta koledža". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/241997-Alberta-koled%C5%BEa (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/241997-Alberta-koled%C5%BEa

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana