Vasilijs Kalbergs bija otrais RMI direktors (1958–1963), kurš stājās amatā pēc pirmā RMI direktora Ernesta Burtnieka traģiskās nāves.

V. Kalbergs piedzima Krievijā pastnieka Aleksandra (Александр) ģimenē. V. Kalberga tēvs bija no Hāpsalu (Igaunija) un labākas dzīves meklējumos pārcēlās uz Pēterburgu, bet māte Tatjana (Татьяна), dzimusi Vorobjova (Воробьёва), bija šuvēja no Tveras guberņas. Tēvs pāragri nomira, tāpēc Vasilijs un viņa vecākais brālis Aleksandrs paralēli mācībām agri sāka strādāt.

Mācoties reālskolā, V. Kalbergs piepelnījās ar privātstundu pasniegšanu. Pēc reālskolas absolvēšanas (1912) viņš iestājās Pēterburgas Universitātes (Императорский Санкт-Петербургский университет, tagad Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Санкт-Петербургский государственный университет), kur studēja dabaszinības (1913–1918). No 09.1918. V. Kalbergs strādāja skolā par dabaszinību skolotāju un turpināja to darīt arī pēc iestāšanās Pirmajā Petrogradas Medicīnas institūtā (Первый Петроградский медицинский институт) visu studiju laiku (1920–1925), arī vēl pēc tam (līdz 1930. gadam). Paralēli studijām V. Kalbergs jaunākajiem kursiem mācīja anatomiju.

V. Kalbergs universitāti absolvēja 1918. gadā, savukārt institūtu – 1925. gadā.

V. Kalbergs bija docētājs Otrajā Ļeņingradas Medicīnas institūtā (Второй Ленинградский медицинский институт, tagad I. I. Mečņikova vārdā nosauktā Sanktpēterburgas Valsts medicīnas akadēmija, Санкт-Петербургская государственная медицинская академия имени И. И. Мечникова) no 1925. līdz 1941. gadam. 1935. gadā V. Kalbergs ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu (bez disertācijas aizstāvēšanas), bet 09.04.1939. viņš Otrajā Ļeņingradas Medicīnas institūtā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par simpātiskā stumbra mezgliem (Узглы пограничного симпатического ствола).

Otrā pasaules kara laikā V. Kalbergs docēja anatomiju Jūras un kara medicīnas akadēmijā (Военно-морская академия, tagad N. G. Kuzņecova vārdā nosauktā Jūras un kara akadēmija, Военно-морская академия имени Н. Г. Кузнецова) no 1941. līdz 1943. gadam; medicīnas dienesta apakšpulkvedis. Staļinabadas (tagad Dušanbe, Tadžikistāna) Valsts medicīnas institūta (tagad Tadžikistānas Valsts medicīniskā universitāte, Таджикский государственный медицинский университет) katedras vadītājs no 1943. līdz 1945. gadam; profesors no 01.1944.

V. Kalbergs Rīgā ieradās 1945. gada vasarā no Staļinabadas Valsts medicīnas institūta kopā ar šī institūta dibinātāju un pirmo direktoru − Krievijas latvieti Ādolfu Krausu (Адольф Андреевич Краус) −, kurš kļuva par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) veselības aizsardzības ministra vietnieku, vēlāk – ministru (1946–1958).

V. Kalbergs kļuva par Latvijas Valsts universitātes (tagad Latvijas Universitāte, LU) Medicīnas fakultātes Normālās anatomijas katedras profesoru (1945–1947), bet no 1947. līdz 1950. gadam arī par šīs katedras vadītāju. Pēc RMI izveidošanas 1950. gadā profesors V. Kalbergs turpināja darbu Cilvēka normālās anatomijas katedrā līdz 1973. gadam, bet no 1973. līdz 1982. gadam bija tās profesors konsultants. Viņš bija RMI Ārstniecības fakultātes dekāns (1950−1958), RMI direktora vietas izpildītājs (1958–1959), bet no 1959. līdz 1963. gadam – rektors. Bija Latvijas Anatomu, histologu un embriologu biedrības priekšsēdētājs (1951–1978). Neskatoties uz augstajiem amatiem, V. Kalbergs bija bezpartejisks.

V. Kalbergs Latvijā ieradās Otrā pasaules kara beigās, 1945. gadā, kad pirmais latviešu anatomijas profesors Jēkabs Prīmanis bija devies bēgļu gaitās, atstājot labi izveidotu mācību bāzi. V. Kalbergs izveidoja pēckara Latvijas anatomu skolu. Kā RMI rektors 12.1961. viņš organizēja RMI Ārstu specializācijas un kvalifikācijas celšanas fakultāti. 1960. gadā V. Kalberga vadības laikā aizsāka RMI sporta dzīvē nozīmīgu tradīciju – sacensības ”Draudzības kauss”.

V. Kalbergs sarakstīja mācību grāmatu “Cilvēka anatomija” (1. un 2. daļa), tā izdota Rīgā 1971. un 1973. gadā (latviskojuši anatomi Mirdza Āboltiņa un Haralds Voskis). V. Kalberga zinātniskās intereses bija saistītas ar veģetatīvās nervu sistēmas morfoloģiju, nieru anomālijām, vēnu sistēmas uzbūvi, simpātisko mezglu klasifikāciju un citiem jautājumiem.

LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums (1965). V. Kalbergs apbalvots ar Ļeņina ordeni (1966), trīs reizes apbalvots ar ordeni “Goda Zīme”, viņam piešķirti vairāki LPSR Augstākās Padomes Goda raksti. V. Kalberga vārdā 1984. gadā nosaukta anatomikuma lielā auditorija (Kronvalda bulvārī 9).