Arvīds Zirnis bija nozīmīgs Latvijas Universitātes Akadēmiskās sporta biedrības (LU ASB), sporta biedrības “Universitātes sports” un Latvijas Ziemas sporta savienības darbinieks; dažādu Latvijas ziemas sporta veidu – bendija, ātrslidošanas un hokeja – norišu organizators

A. Zirnis dzimis smagā ormaņa, vēlāk stacijas krāvēja Pētera Pauļa Zirņa un mājsaimnieces Marijas Emīlijas Zirnes (dzimusi Vintere) ģimenē. Mācījās pamatskolā Rīgā, pēc tās – Rīgas pilsētas reālskolā. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, devās bēgļu gaitās uz Tērbatu (mūsdienās Tartu), Igaunijā. 1919.–1920. gadā mācījās Skolotāju sabiedrības krievu ģimnāzijā Tartu. 1920. gadā atgriezās Latvijā.

1920.–1935. gadā (ar pārtraukumiem) studēja Latvijas Universitātes (LU) Mehānikas fakultātē, kur ieguva inženiera elektrotehniķa grādu. 1923.–1924. gadā obligātajā karadienestā Latvijas armijā. Līdztekus studijām A. Zirnis pasniedza privātstundas mehānikā un augstākajā matemātikā, no svešvalodām tulkoja tehnisko literatūru, bibliotēkas vajadzībām apkopoja profesoru lekciju pierakstus. Bija studentu korporācijas “Salgalia” biedrs.

No 1932. gada A. Zirnis strādāja Rīgas telefona kantorī par tehniķi, no 1935. gada – par tehniķi Rīgas tālsatiksmes telefona centrālē. No 1938. gada bija kontrolieris Pasta un telegrāfa departamentā. Sākoties padomju okupācijai, strādāja par inženieri Sakaru pārvaldē (1940–1941), kur darbu turpināja arī pēc tam, nacistiskās okupācijas laikā, – kā tālsatiksmes (tālsarunu) virskontrolieris Telefonu daļā. No 1944. gada – starppilsētu satiksmes inženieris. Pēc padomju okupācijas atjaunošanas līdz 1945. gadam turpināja darbu kā Sakaru pārvaldes inženieris.

No 1945. līdz 1958. gadam A. Zirnis bija Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātes mācībspēks. 1958. gadā pārcelts darbā par mācībspēku uz Rīgas Politehniskā institūta (RPI; tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Mehānikas fakultāti (no 1965. gada – Mehānikas un mašīnbūvniecības fakultāte). Strādāja RPI līdz aiziešanai pensijā 1976. gada decembrī. Nodarbojās ar ziedu audzēšanu.

20. gs. 20. gados A. Zirnis aktīvi līdzdarbojās LU ASB organizatoriskajā darbā, pildīja dažādus amatus tās administrācijā, bija LU ASB Ledus sporta sekcijas vadītājs, LU ASB bendija komandu oficiālais pārstāvis (mūsdienu izpratnē menedžeris un vadītājs).

1928. gadā, veidojoties sporta biedrībai “Universitātes sports”, A. Zirnis iesaistījās tajā un līdz 30. gadu vidum aktīvi piedalījās tās organizatoriskajā darbā. Pildīja “Universitātes sporta” Bendija-hokeja (vēlāk – Hokeja) sekcijas vadītāja amatu, bija “Universitātes sporta” bendija un hokeja komandu oficiālais pārstāvis dažādās sacensībās, tajā skaitā “Universitātes sporta” hokejistu izbraukumā uz Viļņu, tolaik Polijā, 12.1933. A. Zirnis bija Latvijas studentu bendija izlases oficiālais pārstāvis un arī viens no Latvijas studentu hokeja izlases oficiālajiem pārstāvjiem tās pirmajā starptautiskajā spēlē 15.03.1931. Rīgā (pret Lietuvas studentu izlasi).

30. gadu pirmajā pusē A. Zirnis aktīvi līdzdarbojās hokeja organizatoriskajā darbā, šo sporta viedu ieviešot Latvijas sporta apritē. 1931.–1933. gadā A. Zirnis bija Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) Bendija-hokeja sekcijas loceklis, pildīja sekcijas protokolētāja pienākumus. Viņš bija viens no Latvijas hokeja izlases oficiālajiem pārstāvjiem, piedaloties izlases pirmajā pasaules čempionātā, 02.1933. Prāgā, tolaik Čehoslovākijā. Pirms dalības šajā pasaules čempionātā A. Zirnis līdzdarbojās izlases sagatavošanas procesā – bija viens no LZSS ieceltajiem valstsvienības sastāva sastādītāja (komplektētāja) Nikolaja Kavasa padomdevējiem. Vēlāk piedalījās LZSS Ātrslidošanas (Slidskriešanas) sekcijas darbībā.

Hokeja organizatoriskajā darbā iesaistījās arī nacistiskās okupācijas laikā, 40. gadu pirmajā pusē. Pēc padomju okupācijas atjaunošanas, 1944. gada novembrī, A. Zirnis bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Hokeja, bendija un ledus jahtu sekcijas priekšsēdētāja vietnieks. 40. gadu otrajā pusē piedalījās Rīgas “Dinamo” Hokeja sekcijas darbā.