Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija ir Latvijas Republikas nepārtrauktās izglītības sistēmas posms, kas īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu un interešu izglītības programmas.

24.05.1990. tika pieņemts Latvijas Republikas Cēsu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmums  “Par Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunošanu”. Izveidotā izglītības iestāde saukta par Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, valsts ģimnāzijas statuss tai tika piešķirts 1996. gadā. Juridiski Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija dibināta 1990. gadā, bet par ģimnāzijas vēsturisko pamatu tiek uzskatīts 28.01.1939. Izglītības ministrijas lēmums par Draudzīgā Aicinājuma nosaukuma piešķiršanu 1925. gadā izveidotajai Cēsu pilsētas ģimnāzijai.   

Ģimnāzijas mērķis dot audzēkņiem vidējo izglītību, sagatavot vispusīgi attīstītus, uz plaša profila specialitāšu apgūšanu orientētus jauniešus, kas pēc izvēles padziļināti iepazīstināti ar humanitāro vai eksakto priekšmetu pamatiem, dot audzēkņiem vienādas iespējas izglītības turpmākai turpināšanai un nodarbošanās veidu izvēlei atbilstoši aicinājumam un spējām.

Skola tika izveidota uz esošās Cēsu 1. vidusskolas bāzes (kura atguva ģimnāzijas statusu 1996. gadā un Cēsu Valsts ģimnāzijas nosaukumu 2007. gadā).

1991. gada septembrī mācības ģimnāzijā uzsāka konkursa kārtībā uzņemtie 116 ģimnāzisti, darbu skolas direktora Jāņa Endeles vadībā uzsāka 14 skolotāji: Austra Dika, Daiga Rubene, Laima Pērkone, Guna Ulme, Maija Sīle, Arnis Andersons, Laima Rutka, Alvis Kalniņš, Arnolds Strazdiņš, Viktorija Sīviņa, Egils Trumpe, Ivars Rausis, Andris Presis, Maiga Lapiņa. Daudzi skolotāji strādāja ģimnāzijā, turpinot darbu Cēsu 1. vidusskolā. Izveidojās divas fiziski atdalītas skolas: esošā Cēsu 1. vidusskola un jaunizveidotā Cēsu Valsts ģimnāzija, kurai tika iedalīts Cēsu 1. vidusskolas piebūves 4. korpuss – piecas klases. Papildus mācību procesa īstenošanai tika izmantotas telpas Raunas ielā 1, Raunas ielā 4b, Cēsu 3. deviņgadīgajā skolā, Cēsu Autoremonta rūpnīcas sporta zālē. No 1992. gada septembra Cēsu Valsts ģimnāzijai bezmaksas un beztermiņa lietošanā tika nodotas bijušā pilsētas 8. bērnudārza telpas Pūces ielā 2, Cēsīs, un divas Līvānu tipa viendzīvokļa dzīvojamās mājas Dzirnavu ielā 52, Dzirnavu ielā 54, Cēsīs. 1996. gadā Cēsu pilsētas dome iepriekš minētās ēkas nodeva Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas īpašumā. Pārejas periodā galvenā uzmanība tika veltīta pedagoģiskā personāla komplektēšanai, 9. un 10. klašu pārejai uz ģimnāzijas statusu, jaunu eksperimentālu programmu izstrādāšanai un apguvei un ekonomiskajai attīstībai.

1997. gadā skolā tika iekārtota pirmā datorklase, pēc diviem gadiem otrā, izveidots reģionālais datorcentrs, kas jau tad deva iespēju izmantot internetu. Ģimnāzija bija pirmā skola Cēsu rajonā, kas izveidoja mājaslapu tīmeklī.

Ģimnāzijai ir sava simbolika – studentu korporācijas “Patria” 1937. gadā Cēsu Valsts ģimnāzijai dāvinātais karogs. Padomju okupācijas laikā vēsturisko skolas karogu saglabāja bijusī skolas darbvede Vilma Mihailova-Jēgere. 1989. gada 20. maijā karogu nodeva Cēsu 1. vidusskolas direktoram Ivaram Zemītim, bet tālāk tas tika nodots jaunradītajai Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijai, kas sevi pozicionēja kā 1925. gadā dibinātās ģimnāzijas tiesību un saistību pārņēmēju. Skolas logotips tika izveidots 1990. gadā. Skolas himnas vārdu un mūzikas autors ir tās absolvents Mārtiņš Zemzars; dziesma skolai dāvināta skolas 15 gadu jubilejā 2005. gadā.

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija ir Cēsu novada pašvaldības dibināta un pakļautībā esoša izglītības iestāde, tās darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, uz to pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi un citi spēkā esošie normatīvie akti, kā arī nolikums. 1998. gadā Cēsu rajona padome nodeva Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju Cēsu pilsētas domes pakļautībā.

Ģimnāzijas struktūras pamatā ir mācības trijos blokos: obligātajā, izvēles un profila. 1992. gadā tika atvērta sagatavošanas klase.

Izglītības iestādē ir saglabāta vēsturiskā klašu numerācija dilstošā secībā, kur augstākai klases pakāpei atbilst zemāks numerācijas skaitlis: proģimnāzijā 6. klase (kas ir 7. klase), 5. klase (kas ir 8. klase), 4. klase (kas ir 9. klase); ģimnāzijā 3. klase (kas ir 10. klase), 2. klase (kas ir 11. klase), 1. klase (kas ir 12. klase). Ģimnāzija sastāv no divām pakāpēm:

1. proģimnāzija – 7.(6.), 8.(5.) un 9.(4.) klase. Proģimnāzijas skolēni padziļināti apgūst zināšanu pamatus pēc pamatizglītības programmas ar mērķi turpināt vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi ģimnāzijā vai citā vidējās izglītības mācību iestādē;

2. ģimnāzija – 10.(3.), 11.(2.) un 12.(1.) klase. 

Pie ģimnāzijas no 1994. gada darbojas Draudzīgā aicinājuma fonds, kura uzdevumi ir popularizēt Draudzīgā aicinājuma ideju; dot ieguldījumu Latvijas izglītības attīstībā un celt izglītības prestižu, stimulējot skolēnu un skolotāju konkurētspējīgu intelektuālā potenciāla paaugstināšanu, atbalstot izglītības, kultūras un sporta aktivitātes.

Ģimnāzija veidota uz Cēsu 1. vidusskolas bāzes ar eksperimentālo statusu pieci gadi (viens pilns apmācību cikls). Pārejas periodā uz pilnvērtīgu ģimnāziju veikta pedagoģiskā personāla nokomplektēšana, kvalifikācijas celšana un atestācija.

Izglītības iestāde piedāvāja un saskaņā ar pieprasījumu īstenoja šādas izglītības programmas:

• pamatizglītība otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmu;
• vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu;
• vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu;
• vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.

Mācību satura attīstība iedalāma vairākos posmos:

1. 1990.–1993. gada posms balstīts uz klašu specializācijas principu. Pastāvēja divi virzieni – humanitārais un reālais. Skolēnu mācību slodze netika ierobežota. Priekšmetu mācīšana mainījās pa semestriem. Šāda sistēma skolēniem deva iespēju apgūt daudzus priekšmetus, nepalielinot kopējo mācību slodzi;
2. 1993.–1995. gadā tika ieviesta blokapmācība, pastāvēja trīs virzieni – humanitārais, eksaktais un dabaszinību. Šim posmam raksturīgs neliels obligāto priekšmetu skaits, mācību slodze un apgūstamo priekšmetu izvēle nav ierobežota, apmācība balstīta uz interesēm un karjeras izvēli;
3. 1995.–1999. gadā tika ieviesta profilapmācība, virzieni nemainījās. Katram skolēnam bija jāizvēlas divi obligātie profilpriekšmeti, kuros ir palielinātas stundu skaits un padziļināta apmācība;
4. 1998.–2002. gadā tika ieviesta programmu apmācība. Tika piedāvātas četras apmācības programmas: valodu, matemātikas un dabaszinības, vispārizglītojošā programma, komerczinību. Ar 1999. gadu tika piedāvāta vēl viena programma – cilvēkzinību;
5. 2003. gadā notika pāreja no humanitāri orientētajām programmām un programmām, kurās stabilu vietu ieguva matemātika, angļu valoda, dabaszinības un komerczinības.

Skolas pastāvēšanas laikā ir vērojama skolēnu skaita pieauguma tendence. 1991. gadā uzņemti 116 skolēni, 2001. gadā – 387, 2005. gadā – skaits sasniedza 402. Šāds skolēnu skaits saglabājās līdz 2009. gadam.

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktori: J. Endele (1990– 2001), Dace Eglīte (2001–2020), Oskars Kaulēns (no 2020. gada).

2024. gada decembrī skolā strādāja 41 pedogogs un mācījās 315 skolēni.