Interešu izglītības galvenie uzdevumi: attīstīt bērnu un jauniešu spējas un talantus; nodrošināt ievirzi karjeras izvēlē; iegūt praktiskam darbam un dzīvei derīgu papildizglītību; nodrošināt iespējas radošai pašizpausmei un savas individualitātes izkopšanai; nodrošināt saturīgas un lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas; sekmēt pilsoniskās un nacionālās identitātes attīstīšanu; veicināt preventīvo darbu negatīvo tendenču novēršanai jaunatnes vidū.
Interešu izglītības programmu īstenošana notiek visu gadu, bet, ņemot vērā to, ka pedagogiem Latvijā ir noteikts astoņu nedēļu atvaļinājums, interešu izglītības programmu garums ir desmit mēneši. Nodarbības pulciņā parasti notiek vienu vai divas reizes nedēļā, ārpus mācību stundām un brīvdienās, kā arī skolēnu brīvlaikos. Atšķirībā no vispārizglītojošām skolām, interešu izglītības iestādēs mācību darbs vasaras mēnešos turpinās tikpat intensīvi, piedāvājot citas mācību organizācijas formas, piemēram, nometnes, radošās darbnīcas, spēļu istabas. Daudzi tehniskās jaunrades un sporta pulciņi turpina aktīvu darbību vasarā, gatavojoties sacensībām, kultūrizglītības pulciņu dalībnieki koncertē. Vairākiem pulciņiem vasara ir radošo un mācību treniņu nometņu laiks, tādēļ interešu izglītības iestādes ir pieejamas un darbojas visu kalendāro gadu.
Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu ‒ līdzekļiem. Pašvaldībām piešķirtais valsts budžeta finansējums interešu izglītības pedagogu daļējai darba samaksas nodrošināšanai tiek aprēķināts pēc bērnu skaita vispārizglītojošās skolās.
Tā kā nav normatīvo dokumentu, kas noteiktu stundu skaitu nedēļā interešu izglītības programmām vai programmu saturu, katrs pedagogs veido savu autorprogrammu, ņemot vērā pašvaldību noteikumus, ja tādi ir izstrādāti. Stundu skaits vienai programmai var būt no vienas līdz pat astoņām un vairāk stundām nedēļā, bet lielākoties divas vai četras stundas. Ja programmā noteikto rezultātu sasniegšanai nepieciešama regulāra trenēšanās, nodarbības var notikt vairākas reizes nedēļā pa vienai stundai, piemēram, deju kolektīviem un sporta pulciņiem.
Interešu izglītības programmas Latvijā tiek īstenotas sešās jomās: kultūrizglītības, sporta izglītības, tehniskās jaunrades, vides izglītības, jaunatnes darba un citās programmās.
Kultūrizglītības jomā tiek īstenotas interešu izglītības programmas dejas mākslā, mūzikā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, teātra mākslā un folklorā.
Sporta izglītībā tiek īstenotas airēšanas, peldēšanas, brīvās cīņas, boksa, džudo, futbola, basketbola, volejbola, sporta spēļu (arī laukuma spēļu), tenisa, badmintona, galda tenisa, šaha, dambretes, galda spēļu, orientēšanās, tūrisma, klinšu kāpšanas, alpīnisma, riteņbraukšanas, sporta deju, mākslas vingrošanas, sporta vingrošanas, vieglatlētikas, vispusīgas fiziskās sagatavotības, ārstnieciskās un koriģējošās vingrošanas, kā arī citas sporta interešu izglītības programmas.
Tehniskajā jaunradē tiek īstenotas tehniskās modelēšanas, automodelisma, lidmodelisma, raķešu modelisma, kuģu un jahtu modelisma, kino, video, foto, kartinga, mopēdu, minikāru, datoru un programmēšanas, elektronikas un radiotehnikas, pūķu modelisma, lego u. c. tehniskās jaunrades programmas.
Vides izglītībā īsteno ekoloģijas, botānikas, zooloģijas, vides pētnieku, dabaszinību, ģeoloģijas, paleontoloģijas, lauksaimnieku, mazpulku, gidu u. c. vides izglītības programmas. Daļa programmu orientētas uz padziļinātu dabaszinātņu mācību priekšmetu satura apguvi.
Jaunatnes darba programmas aptver skolēnu pašpārvaldes un to apvienības, jaunatnes klubus un interešu grupas, jaunatnes informācijas līdzekļus, skautus un gaidas, jaunsargus, debašu klubus un citas organizācijas.
Ņemot vērā bērnu un jauniešu intereses un vajadzības, tiek radītas un īstenotas arī dažādas citas interešu izglītības programmas, piemēram, svešvalodas, latviešu valoda cittautiešiem, literārā jaunrade, mājturība, arheoloģija, astronomija, medicīna, satiksmes noteikumi, žurnālistika, stila mācība, estētikas skola, novada vēstures, Eiropas Savienības jautājumu apguve.
Valsts izglītības satura centrs, kā arī novadu izglītības pārvaldes, interešu izglītības iestādes u. c. institūcijas organizē konkursus, kuros bērniem un jauniešiem ir iespēja izmantot interešu izglītības programmās apgūtās zināšanas. Daudzām kultūrizglītības programmām tiek organizētas skates. Iespēja piedalīties Vispārējos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir spēcīgs motīvs kultūrizglītības programmu apguvei. Kultūrizglītības programmu audzēkņi uzstājas arī izglītības iestādes un vietējās kopienas kultūras pasākumos.
