Monoblastozoji ir sīki dzīvnieki, kas varētu būt pārejas forma no vienšūņiem (Protozoa) uz daudzšūnu dzīvniekiem (Eumetazoa). Monoblastozoju tipu pārstāv viena suga. Tā atrasta tikai vienu reizi Argentīnā, un, iespējams, atradējs šo sugu ir kļūdaini aprakstījis. 

Daži zinātnieki uzskata, ka monoblastozoji varētu būt divpusēji simetriski dzīvnieki (Bilateria). Tomēr monoblastozoju ķermeņa sienu veido tikai viens šūnu slānis. Visiem bilaterāļiem ir divi vai trīs šūnu slāņi, un tie ir attiecīgi diploblasti vai triploblasti. Ja dzīvnieku attīstības pirmsākumos evolucionāri ir bijusi monoblastiska stadija (ķermeņa sienu veido tikai viens šūnu slānis), tad monoblastozoji varētu būt šādi dzīvnieki. Līdz šim par primitīvākajiem dzīvniekiem uzskatīja plakozojus (Placozoa), bet monoblastozoji būtiski atšķiras no tiem.

Sākotnēji monoblastozojus apvienoja ar diciemīdām (Dicyemida) vai ortonektīdiem (Orthonectida). Tomēr monoblastozoji ievērojami atšķiras no visiem zināmajiem dzīvniekiem, tāpēc tos izdalīja atsevišķā tipā. Iespējams, tie ir pārejas forma no vienšūņiem uz daudzšūnu dzīvniekiem. Monoblastozoji vairāk līdzinās vienšūnas organismiem nekā daudzšūnu dzīvniekiem. Daļa zinātnieku uzskata, ka vācu zoologs Johanness Frencels (Johannes Frenzel) kļūdaini aprakstīja šos dzīvniekus un tādi dabā nav sastopami. 

Sugu Salinella salve J. Frencels 1892. gadā atrada augsnes paraugos no Argentīnas sāls ezeriem. Kopš tā laika nav atrasti citi šī dzīvnieku tipa pārstāvji Argentīnā vai citur pasaulē. Pēc J. Frencela apraksta monoblastozoji ir primitīvi, 2 mm gari, iegareni dzīvnieki. Ķermenim izšķir priekšējo un aizmugurējo galu, mugurpusi un vēderpusi. Monoblastozoju ķermeņa sienu veido viens šūnu slānis. Īpatnēji, ka viens un tas pats šūnu slānis kalpo par ķermeņa sienu un zarnu trakta sienu. Zarnu trakts sākas ar muti un beidzas ķermeņa aizmugurējā galā ar anālo atveri. Monoblastozoji ar muti norij detrītu, bet nesagremotās daļas izvada ķermeņa aizmugurē pa anālo atveri. Monoblastozoju ķermeņa ārpusē un iekšienē vienkārtaino šūnu slāni klāj viciņas. Īpaši garas un blīvas tās ir ap muti un anālo atveri. Monoblastozojiem nav audu vai orgānu. Monoblastozoji pārvietojas ar viciņu palīdzību. Monoblastozoju bioloģija nav zināma.

J. Frencels uzturējis monoblastozoju kultūru laboratorijā un novērojis to bezdzimumisko vairošanos, ķermenim pārdaloties šķērseniski. 

Tipā Monoblastozoa (R. Blackwelder, 1963) līdz šim zināma viena ģints un viena suga:

Monoblastozoju suga Salinella salve ir atrasta Argentīnas sāls ezeru grunts paraugos pie Riokvarto Kordovas provincē. Kopš 1891. gada zinātnieki ir ievākuši paraugus sāls ezeros Argentīnā, Čīlē un cituviet, bet monoblastozojus nav izdevies atrast. 

Monoblastozoju nozīme nav zināma. Iespējams, tie barojas ar detrītu.