Voldemārs Gulēns bija ilggadējs “Universitātes sporta” futbola komandas kapteinis, nozīmīgs Latvijas studentu futbola izlases spēlētājs un tās dalībnieks trijos pasaules akadēmisko meistarsacīkšu futbola turnīros (1933, 1935, 1937); Latvijas basketbola meistars jeb čempions “Universitātes sporta” sastāvā (1934, 1935).

Dzimis Arzamasas reālskolas inspektora, vēlākā Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas direktora un Latvijas Universitātes lektora Alekša (Alekseja) Gulēna un Jūlijas Gulēnas ģimenē. V. Gulēns mācījās Rīgas pilsētas 16. pamatskolā, no 1924. līdz 1930. gadam – Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. 1930.–1937. gadā studēja medicīnu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē; to sekmīgi pabeidza, 09.1937. iegūstot ārsta grādu. 1938.–1939. gadā dienestā Latvijas armijā. 20. gs. 30. gadu beigās kļuva par Zasas rajona ārstu Jēkabpils apriņķī; Zasā strādājis līdz 1944. gadam, kad mobilizēts Latviešu leģionā, kur dienējis kā mediķis.

V. Gulēns bija studentu korporācijas “Fraternitas Metropolitana” biedrs.

V. Gulēns sporta gaitas sācis, mācoties Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kad pievienojies sporta biedrības “Amatieris” futbola komandai (1928–1930). Pēc iestāšanās Latvijas Universitātē 1930. gada beigās pārgāja no “Amatiera” uz sporta biedrības “Universitātes sports” futbola komandu. Futbolu spēlēja galvenokārt aizsarga pozīcijā. Kļuva par nozīmīgu “Universitātes sporta” futbola komandas pamatsastāva spēlētāju un ilggadēju kapteini. 1934. gadā palīdzēja “Universitātes sporta” futbola komandai izcīnīt tiesības no 1935. gada startēt Virslīgā – Latvijas futbola meistarsacīkšu jeb čempionāta augstākajā līmenī. Augstākais sasniegums Virslīgā – “Universitātes sporta” izcīnītā 3. vieta Latvijas meistarsacīkstēs 1935. gadā. “Universitātes sporta” sastāvā 1937. gadā V. Gulēns izcīnīja tiesības un 26.09.1937. spēlēja Latvijas futbola kausa (Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa kausa) izcīņas finālā (ar 0:2 piekāpās Rīgas futbola klubam). Valsts turnīros “Universitātes sports” futbola komandā V. Gulēns spēlēja līdz 05.1939., kad spēles laikā guva savainojumu, kuru nācās ilgstoši ārstēt. Vēlāk epizodiski spēlēja futbolu, tajā skaitā 1943. gadā sporta biedrības “Universitātes sports” 15 gadu jubilejas pasākumu un sporta sacensību ietvaros V. Gulēns spēlēja “Universitātes sporta” senioru futbola komandā.

20. gs. 30. gados V. Gulēns bija nozīmīgs Latvijas studentu futbola izlases pamatsastāva spēlētājs. Studentu izlases sastāvā piedalījās trijos akadēmisko meistarsacīkšu futbola turnīros – 09.1933. Turīnā (Itālijā), 08.1935. Budapeštā (Ungārijā) un 08.1937. Parīzē (Francijā); augstākais sasniegums – 1937. gada turnīrā izcīnītā 3. vieta. 20. gs. 30. gados V. Gulēns daudzkārt bija iekļauts Latvijas futbola izlases kandidātu sarakstā.

No 1930./1931. līdz 1934./1935. gada sezonai V. Gulēns basketbolu spēlēja “Universitātes sporta” komandā, kuras sastāvā divas reizes kļuva par Latvijas basketbola čempionu (1934, 1935) un piedalījās arī starptautiskās sacensībās. 1935./1936. gada sezonā basketbolu spēlēja vienības “Gongs” sastāvā. V. Gulēns divas spēles aizvadīja Latvijas basketbola izlases sastāvā (1931) – abas pret Igauniju. Bija arī Latvijas studentu basketbola izlases dalībnieks. Tās sastāvā izcīnīja 2. vietu pasaules akadēmisko meistarsacīkšu basketbola turnīrā 09.1933. Turīnā. Basketbolu spēlēja galvenokārt uzbrucēja pozīcijā.

V. Gulēns piedalījās Latvijas Universitātes studentu basketbola, futbola un volejbola turnīros, kur pārstāvēja studentu korporācijas “Fraternitas Metropolitana” komandas.

20. gs. 30. gadu sākumā V. Gulēns spēlēja “Universitātes sporta” bendija komandā, startēja aizsarga pozīcijā; augstākais sasniegums komandas sastāvā – 2. vieta 1931./1932. gada sezonas Latvijas meistarsacīkstēs (piecu 1. klases komandu konkurencē). “Universitātes sports” sastāvā izcīnīja 2. vietu Latvijas V Vispārējo sporta svētku jeb Latvijas olimpiādes ietvaros 02.‒03.1931. aizvadītajā olimpiskajā bendija turnīrā. V. Gulēns bija Latvijas studentu bendija izlases spēlētājs; tās sastāvā piedalījās studentu organizācijas SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) ziemas olimpiādē 03.1931.Helsinkos, Somijā.

Līdzdarbojās sporta biedrības “Universitātes sports” organizatoriskajā darbā, bija tās priekšsēdētājs no 10.1936. līdz 01.1938., kad pēc studiju pabeigšanas no amata atteicās. 20. gs. 30. gados bija Rīgas Apgabala futbola savienības (RAFS) valdes sastāvā, kā arī līdzdarbojās citos Latvijas Futbola savienības (LFS) amatos.

Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, pēc kara mitinājās franču okupācijas zonā Rietumvācijā. No 1946. gada ārsts Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas administrācijas (United Nations Relief and Rehabilitation Administration, UNRRA) dienestā.

03.1951. izceļoja uz Kanādu, kur sākumā strādāja būvdarbos Toronto, bet no 07.1951 strādāja Svētā Džozefa slimnīcā (St. Joseph Hospital) Londonā. 1953. gadā nokārtoja ārsta pārbaudījumus un ieguva tiesības atvērt privātpraksi Kanādā. Drīzumā atvēra savu ārsta privātpraksi Dašvudā, Ontario. V. Gulēns bija profesionālo organizāciju – Kanādas Medicīnas asociācijas (Canadian Medical Association, CMA), Ontario Medicīnas asociācijas (Ontario Medical Association, OMA), Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LAZA) – biedrs. Līdzdarbojās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bija “Daugavas vanagu” biedrs.

Pēc viņa nāves 03.1980. Ziemeļamerikā nodibināts Dr. V. Gulēna Piemiņas fonds, kura līdzekļi izlietojami bērnu bibliotēkas iekārtošanai. Par godu V. Gulēnam un viņa dzīvesbiedrei 2007. gadā viņu bērni sadarbībā ar Vītolu fondu 2007. gadā iedibināja Ārstu Mirdzas un Voldemāra Gulēnu piemiņas stipendiju.