Jūtu-acteku valodas sāka atdalīties cita no citas pirms apmēram 5000 gadiem. Johans Karls Eduards Bušmans (Johann Carl Eduard Buschmann) pirmais ievēroja līdzības starp jūtu-acteku valodām. Saimes nosaukumu izveidoja Daniels Garisons Brintons (Daniel Garrison Brinton). Edvards Sepīrs (Edward Sapir) pierādīja radniecību starp jūtu-acteku saimes valodām, izmantojot salīdzinoši vēsturisko metodi.
Vēsturiski jūtu-acteku valodas runāja plašā teritorijā Ziemeļamerikas rietumos un dienvidos – no šošonu valodas Aidaho pavalstī ASV ziemeļos līdz pipilu valodai Centrālamerikā Salvadorā un no luiseņu valodas Kalifornijas piekrastē kontinenta rietumos līdz komanču valodai Oklahomā ASV vidienē.
Jūtu-acteku valodas parasti dala divās grupās – ziemeļu grupā, kurā ietilpst numu, taku, tubatulabalu un hopu atzari, un dienvidu grupā, kurā ietilpst pārējie atzari. Jūmu valodu saimes runātāju apdzīvota teritorija atdala ziemeļu no dienvidu grupas. Valodnieku uzskati dalās par to, vai ziemeļu un dienvidu grupas atbilst jūtu-acteku valodu ģenealoģiskam iedalījumam vai ir tikai ģeogrāfisks grupējums.
Jūtu-acteku valodas parasti iedala numu, taku, tepimanu, tarakahitu, koračolu un acteku atzaros. Tubatulabalu, hopu un tubaru valodas katra veido atsevišķu atzaru. Daži pētnieki uzskata tarakahitu atzara apakšatzarus – tarahumaru, opatu, kahitu – par atsevišķiem dienvidu grupas atzariem. Savukārt taku un tubatulabalu atzarus daži uzskata par vienotu ziemeļu grupas atzaru, kas tiek dēvēts par kaliforniešu atzaru.
Trūkst ziņu par niecīgi dokumentētajām Kalifornijas piekrastes Čenela salās runātajām jūtu-acteku valodām – tā sauktajām salu taku apakšatzara valodām –, un tādēļ to precīzā radniecība ar pārējām taku valodām nav skaidra. Ir zināms, ka taku valodas runāja trijās no Čenela salām – Santakatalīnas, Sanklementes un Sannikolasa salās – arhipelāga dienvidos. Pastāv iespēja, ka gabrielinu valodas paveidu runāja Santakatalīnas un Sanklementes salā. Valodnieka Alfreda Krobera (Alfred Louis Kroeber) pieraksti vēsta, ka luiseņu valodas runātāju uzskatā Sanklemente salas iedzīvotāji (kurus fransciskāņi pārcēluši uz Sanluisrejas misiju, uz ziemeļiem no Sandiego) arī esot runājuši luiseņu valodā. Nikoleņu valodas pieraksti par spīti to trūcīgam apjomam liecina, ka Sannikolasa salas iedzīvotāji esot runājuši atšķirīgu taku valodu, kas vairāk līdzinājusies kupeņu nekā gabrielinu valodai.
| Jūtu-acteku pirmvalodas līdzskaņu rekonstrukcija | ||||||
| Slēdzeņi | *p | *t | *k | *kw | *ʔ | |
| Afrikātas | *c | |||||
| Berzeņi | *s | *h | ||||
| Nazāli | *m | *n | *ŋ | |||
| Plūdeņi | *-L | |||||
| Spraudzeņi | *w | *y | ||||
| Līdzskanis *-L apzīmē nezināma tipa plūdeni, kas atradās vārdu beigās. | ||||||
Tabulās atainoti četru ziemeļu jūtu-acteku (šošonu, tubatulabalu, hopu, kupeņu) un septiņu dienvidu jūtu-acteku (tohonoodamu, Sonoras jaku, Čogitas tarahumaru, eudevu, tubaru, vičolu, Milpa Altas navatlu) valodu līdzskaņi un patskaņi. Šīs valodas pārstāv katru no jūtu-acteku saimes atzariem. Tā kā tarakahitu atzara veidojošie apakšatzari (tarahumaru, opatu, kahitu) dažkārt tiek uzskatīti par atsevišķiem dienvidu grupas atzariem, šo atzaru līdzskaņu un patskaņu piemēri arī ir iekļauti šajā sadaļā.
Dažu līdzskaņu izruna hopu valodas līdzskaņu diagrammā atšķiras atkarībā no dialekta. Domas dalās par artikulācijas vietu tohonoodamu valodas līdzskaņiem tʃ, dʒ, ɭ, w. Hopu valodas līdzskani /r/ izrunā kā [ʂ] vai [ʐ] un /v/ kā [β] vai [ɸ] atkarībā no artikulācijas vides.
Gan senāk, gan mūsdienās navatlu valodai bijis daudz paveidu. Klasiskā navatlu valoda – paveids, kas parādās dokumentos, sākot ar 16. gs. periodā pēc spāņu Acteku impērijas pakļaušanas – ir tikai viens no paveidiem, ko toreiz runāja. Šī iemesla dēļ klasiskā navatlu valoda nav visu mūsdienu navatlu valodas paveidu priekštece. Milpa Altas navatlu valoda ir iekļauta zemāk esošajos piemēros, jo šī paveida līdzskaņi un patskaņi ir tādi paši kā klasiskajā navatlu valodā.
| Šošonu valodas līdzskaņi | ||||||
| Autora veidota. Avots: Miller, W. R., ‘Sketch of Shoshone, a Uto-Aztecan language’, in I. Goddard (ed.), Handbook of North American Indians, volume 17, Languages, Washington, Smithsonian Institution, 1996, pp. 694. | ||||||
| Numu atzars | Bilabiāls | Alveolārs | Palatāls | Velārs | Labiovelārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p | t | k | kw | ʔ | |
| Afrikāta | ts | |||||
| Nazāls | m | n | ||||
| Berzenis | s | h | ||||
| Spraudzenis | w | j | ||||
| Tubatulabalu valodas līdzskaņi | ||||||
| Autora veidota. Avots: Voegelin, C. F., Tübatulabal Grammar, Berkeley, University of California Press, 1935, pp. 60. | ||||||
| Tubatulabalu atzars | Bilabiāls | Alveolārs | Palatāl- alveolārs | Palatāls | Velārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p b | t d | k g | ʔ | ||
| Afrikāta | tʃ dʒ | |||||
| Nazāls | m | n | ŋ | |||
| Laterāls | l | |||||
| Berzenis | ʃ | h | ||||
| Spraudzenis | w | j | ||||
| Hopu valodas līdzskaņi | ||||||||||
| Autora veidota. Avots: The Hopi Dictionary Project. Hopi Dictionary. Hopìikwa Lavàytutuveni. A Hopi-English Dictionary of the Third Mesa Dialect, Tucson, The University of Arizona Press, 1998, pp. 863. | ||||||||||
| Velārs | Uvulārs | |||||||||
| Hopu atzars | Bilabiāls | Dentāls | Alveolārs | Palatāls | Palatalizēts | Vienkāršs | Labializēts | Vienkāršs | Labializēts | Glotāls |
| Slēdzenis | p | t | kj | k | kw | q | qw | ʔ | ||
| Afrikāta | ts | |||||||||
| Nazāls | m | n | ŋj | ŋ | ŋw | |||||
| Berzenis | v | s | h | |||||||
| Spraudzenis | w | j | ||||||||
| Vibrants | r | |||||||||
| Laterāls | l | |||||||||
| Kupeņu valodas līdzskaņi | |||||||||
| Autora veidota. Avots: Hill, J. H., A Grammar of Cupeño, Berkeley, Los Angeles, London, University of California Press, 2005, pp. 12. | |||||||||
| Labializēts | |||||||||
| Taku atzars | Bilabiāls | Lamnināls alveolārs | Apikāls alveolārs | (Alveo-) Palatāls | Velārs | Uvulārs | Velārs | Uvulārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p | t | k | q | kw | qw | ʔ | ||
| Afrikāta | tʃ | ||||||||
| Nazāls | m | n | ɲ | ŋ | |||||
| Berzenis (nebalsīgs) | (f) | s | ʂ | ʃ | x | xw | h | ||
| Berzenis (balsīgs) | β | (ð) | ɣ | ||||||
| Spraudzenis | j | w | |||||||
| Plūdenis | l | ɾ | ʎ | ||||||
| Līdzskaņi iekavās parādās vienīgi aizguvumos no spāņu valodas. | |||||||||
| Tohonoodamu valodas līdzskaņi | |||||||||
| Autora veidota. Avots: Saxton, D., ‘Papago’, in R. W. Langacker (ed.), Studies in Uto-Aztecan Grammar. Uto-Aztecan Grammatical Sketches, Volume 3, Dallas, Summer Institute of Linguistics & University of Texas at Arlington, 1982, pp. 100; Zepeda, O., A Papago Grammar, Tucson, London, The University of Arizona Press, 1983, pp. 4.; Wing, C., Grammatical Sketch of the Tohono O’odham Language, Unpublished M.A. Thesis, University of Arizona, 2020, pp. 15. | |||||||||
| Tepimanu atzars | Bilabiāls | Dentāls | Alveolārs | Palatāl- alveolārs | Retroflekss | Palatāls | Velārs | Labiovelārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p b | t | ɖ | k g | ʔ | ||||
| Afrikāta | tʃ dʒ | ||||||||
| Nazāls | m | n | ɲ | ŋ | |||||
| Berzenis | ð | s | ʂ | h | |||||
| Spraudzenis | w | j | |||||||
| Laterāls | ɭ | ||||||||
| Sonoras jaku valodas līdzskaņi | ||||||
| Autora veidota. Avots: Dedrick, J. M. and Casad, E. H., Sonoran Yaqui Language Structures, Tucson, The University of Arizona Press, 1999, pp. 21. | ||||||
| Tarakahitu atzars (Kahitu) | Bilabiāls | Labializēts bilabiāls | Alveolārs | Alveolār- palatāls | Velārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p b | bw | t | k | ʔ | |
| Afrikāta | tʃ | |||||
| Nazāls | m | n | ||||
| Berzenis | s | h | ||||
| Spraudzenis | w | j | ||||
| Laterāls | l | |||||
| Flaps | r | |||||
| Čogitas tarahumaru valodas līdzskaņi | |||||||
| Autora veidota. Avots: Caballero, G., Choguita Rarámuri (Tarahumara) Phonology and Morphology, Unpublished Ph.D. Dissertation, Berkeley, University of California, 2008, pp. 26. | |||||||
| Tarakahitu atzars (Tarahumaru) | Bilabiāls | Alveolārs | Alveolār- palatāls | Retroflkess | Palatāls | Velārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p b | t | k | ʔ | |||
| Afrikāta | tʃ | ||||||
| Nazāls | m | n | |||||
| Flaps | ɾ | ɽ | |||||
| Berzenis | s | h | |||||
| Spraudzenis | j | w | |||||
| Eudevu valodas līdzskaņi | ||||
| Autora veidota. Avots: Lionnet, A., Un idioma extinto de Sonora: el Eudeve, México, Universidad Nacional Autónoma de México, 1986, pp. 15‒16. | ||||
| Tarakahitu atzars (Opatu) | Bilabiāls | Dentāls | Palatāls | Velārs |
| Slēdzenis | p b | t d | k | |
| Afrikāta | ts | |||
| Nazāls | m | n | ||
| Vibrants | r | |||
| Berzenis | s | h | ||
| Spraudzenis | w | |||
| Tubaru valodas līdzskaņi | |||||
| Autora veidota. Avots: Lionnet, A., El idioma tubar y los tubares según documentos inéditos de C.S. Lumholtz y C.V. Hartman, México, Universidad Iberoamericana, 1978, pp. 13, 17. | |||||
| Tubaru atzars | Bilabiāls | Dentāls | Alveolār- palatāls | Velārs | Labializēts velārs |
| Slēdzenis | p | t | k | kw | |
| Afrikāta | tʃ | ||||
| Nazāls | m | n | |||
| Vibrants | r | ||||
| Berzenis | s | x | |||
| Spraudzenis | w | j | |||
| Vičolu valodas līdzskaņi | |||||||
| Autora veidota. Avots: Leza et al., Gramática didáctica del Huichol. Estructura fonológica y sistema de escritura, volumen I. Función, XIV, 1999, pp. 42. | |||||||
| Koračolu atzars | Bilabiāls | Dentāls | Alveolārs | Palatāls | Velārs | Labializēts velārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p | t | k | kw | ʔ | ||
| Afrikāta | ts | ||||||
| Nazāls | m | n | |||||
| Vibrants | r | ||||||
| Flaps | ɾ | ||||||
| Berzenis | h | ||||||
| Spraudzenis | j | w | |||||
| Milpa Altas navatlu valodas līdzskaņi | |||||||
| Autora veidota. Avots: Whorf, B. L., ‘The Milpa Alta dialect of Aztec’, in H. Hoijer (ed.), The Linguistic Structures of Native America, New York, Viking Fund Publications, 1946, pp. 371. | |||||||
| Acteku atzars | Bilabiāls | Alveolārs | Alveolār- palatāls | Palatāls | Velārs | Labializēts velārs | Glotāls |
| Slēdzenis | p | t | k | kw | ʔ | ||
| Afrikāta | ts | tʃ | |||||
| Nazāls | m | n | |||||
| Berzenis | s | ʃ | |||||
| Spraudzenis | w | j | |||||
| Laterāla afrikāta | tɬ | ||||||
| Laterāls | l | ||||||
Fonēmisks toņa kontrasts attīstījies vairākos jūtu-acteku saimes atzaros.
Trešās mesas hopu valodas paveidā zilbes ar krītošu toni tiek apzīmētas ar gravi. Pirmās mesas hopu valodas paveidā – kā arī Otrās mesas hopu valodas paveidā, ko runā Mišongnovi ciemā, – šīs zilbes pārsvarā izrunā ar aspirāciju zilbes beigās. Otrās mesas Šipaulovi un Sungopavi ciemos šo zilbju izruna neatšķiras no tām, kas ir bez gravja.
| Vārdu pāri ar toņa kontrastu Trešās mesas hopu valodā |
| Autora veidota. Avots: The Hopi Dictionary Project. Hopi Dictionary. Hopìikwa Lavàytutuveni. A Hopi-English Dictionary of the Third Mesa Dialect, Tucson, The University of Arizona Press, 1998, pp. 865. |
| hàyta ‘uzkarināt lietas atsevišķi’ |
| hayta ‘valkāt kaut ko, kas karājas’ |
| wìiki ‘panākt (kādu)’ |
| wiiki ‘ņemt līdzi’ |
| tùukwa ‘siena’ |
| tuukwa ‘grūti piepildāms’ |
| tsàaqa ‘nocirst’ |
| tsaaqa ‘šaurs, mazs’ |
| tsö̀öqö ‘iedurt’ |
| tsööqö ‘klibs cilvēks’ |
| pèetu ‘ķenguržurkas’ |
| peetu ‘daži no tiem’ |
| pòosi ‘krist’ |
| poosi ‘sēkla, (augļa) kauliņš’ |
| poli’ìnta ‘vīt matus taureņu pīnēs (hopu sieviešu frizūras tips)’ |
| poli’inta ‘valkāt matus taureņu pīnēs’ |
Ziemeļtepevanu valodā ir kontrasts starp augstu toni (kas apzīmēts ar akūtu) un zemu toni. Augstais tonis attīstījies tur, kur vārda sākumā zudis līdzskanis /h/ vai vārda iekšienē zudis glotāls slēdzenis.
| Vārdu pāri ar toņa kontrastu ziemeļtepevanu valodā (Shaul 2000: 323) |
| Autora veidota. Avots: Shaul, D. L., ‘Comparative Tepiman: Phonological Change and Inflectional Categories’, in E. H. Casad and T. L. Willett (eds.), Uto-Aztecan: Structural, Temporal, and Geographic Perspectives: Papers in Memory of Wick R. Miller by the Friends of Uto-Aztecan, Hermosillo, Sonora, Mexico, Universidad de Sonora, División de Humanidades y Bellas Artes, Editorial Unison, 2000, pp. 323. |
|
|
| Egai giñ-uúli. DEM mani-ielaist ‘Viņi dod man naktsmājas.’ |
| Giñ-oóga égai. mans-tēvs DEM ‘Viņš ir mans tēvs.’ |
| Egai giñ-úúli. DEM mans-vecmāmiņa ‘Viņa ir mana vecmāmiņa.’ |
| Giñ-óóga égai. mans-asaras DEM ‘Tās ir manas asaras.’ |
Jūtu-acteku valodas pārsvarā raksturo aglutinējoša struktūra – vārdiem tiek pievienoti priedēkļi vai piedēkļi, lai veidotu lokāmas formas un atvasinātu jaunas vārdu nozīmes. Dažas valodas, piemēram, navatlu, arī ir polisintētiskas. Jūtu-acteku valodās lietvārdi netiek dalīti dzimtēs. Dažās jūtu-acteku valodās norāda skaitli un lietvārda locījumu galvenokārt tikai tādiem lietvārdiem, kas apzīmē dzīvas būtnes vai cilvēkus.
Dažās jūtu-acteku valodās (piemēram hopu, komanču u. c.) ir lietvārdu divskaitļa formas. Divskaitlis un daudzskaitlis parasti tiek norādīts tikai lietvārdiem, kas apzīmē dzīvas būtnes vai cilvēkus. Piemēram, hopu valodā divskaitili un koru valodā daudzskaitli norāda galvenokārt vienīgi dzīvu būtņu apzīmējošajiem lietvārdiem
Jūtu-acteku valodu saimē ir vairāki paņēmieni divskaitļa un daudzskaitļa formu veidošanai. Piemēram, hopu valodā lieto daudzskaitļa galotni -m (1), reduplikāciju (vārda vai vārda daļas atkārtošanu) (2) vai abas metodes vienlaikus (3), lai veidotu lietvārda daudzskaitļa formu.
| (1) tsiro ‘putns’ | tsiro-m ‘putni’ |
| (2) tama ‘zobs’ | tatma ‘zobi’ |
| (3) taaqa ‘vīrs’ | taataqt ‘vīri’ |
Divskaitļa formas hopu valodā veido, pievienojot īpašu divskaitļa galotni lietvārda vienskaitļa formai.
| Vienskaitlis | Divskaitlis | Daudzskaitlis |
| maana ‘meitene’ | maana-vit ‘divas meitenes’ | mamant ‘meitenes’ |
Komanču valodā divskaitļa un daudzskaitļa formas arī veido, izmantojot galotnes, redpulikāciju vai abus vienlaikus.
| Vienskaitlis | Divskaitlis | Daudzskaitlis |
| kahni ‘māja’ | kahni-nʉhʉ ‘divas mājas’ | kahni-nʉʉ ‘mājas’ |
| tʉtaatʉ ‘bērns’ | tʉh-tʉtaatʉkwʉ ‘divi bērni’ | tʉh-tʉtaatʉ-ʉ ‘bērni’ |
Reduplikāciju arī izmanto, lai veidotu daudzskaitļa formas tohonoodamu un ziemeļpaijūtu valodā. Zemāk esošajos piemēros, visa vai daļa no lietvārda vienskaitļa formas tiek atkārtota, lai veidotu daudzskaitli.
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
| Tohonoodamu valoda | |
| ’ali ‘bērns’ | ’a’al ‘bērni |
| ma:gina ‘mašīna, auto’ | mamgina ‘mašīnas, auto’ |
| Ziemeļpaijūtu valoda | |
| naaci ‘zēns’ | na-na’aci ‘zēni’ |
Ziemeļpaijūtu valodā galotni -mɨ dažreiz izmanto, lai veidotu daudzskaitli lietvārdiem, kas apzīmē cilvēkus un dažās daudzskaitļa formās šo galotni lieto vienlaikus ar reduplikāciju:
u kwoho-mɨ ‘viņa ienaidnieki’;
u pɨ-pɨa’a-mɨ ‘viņa draugi’.
Lai gan ziemeļpaijūtu valodā lietvārdiem pārsvarā nav daudzskaitļa formu, mɨ var arī izmantot, lai veidotu daudzskaitļa formu veselai lietvārda frāzei:
nɨ mɨ pɨhɨ cibi-hu
es daudzskaitlis pīle plūkt-pnct
‘Es noplūcu pīlēm spalvas.’
Koru valodā daudzskaitļa formas parasti veido tikai lietvārdiem, kas apzīmē dzīvas būtnes, un viens no paņēmieniem vienskaitļa un daudzskaitļa formu atšķiršanai ir tonis (piemērā norādīts ar akūtu).
| cé’epe ‘knislis’ | ce’epé ‘knišļi’ |
Rietumu tarahumaru valodā dažreiz izmanto citas fonoloģiskas atšķirības, lai atšķirtu lietvārda daudzskaitli no vienskaitļa.
| mukí ‘sieviete’ | umugí ‘sievietes’ |
| očérame ‘vecais’ | o’čérame ‘vecie’ |
Reizēm rietumu tarahumaru valodā lietvārda vienskaitli atšķir no daudzskaitļa, izmantojot skaitļa vārdu vai kvantoru.
| bilé rió ‘viens vīrs’ | we’ká rió ‘daudz vīru’ (burtiski: “daudz vīrs”) |
Jūtu-acteku valodās vietniekvārdiem nav atšķirīgu dzimtes formu, respektīvi, nav atšķirīgas formas, kas atbilstu latviešu vietniekvārda vīriešu dzimtes formai viņš un sieviešu dzimtes formai viņa. Tabulā redzami jaku valodas priekšmeta (nominatīva) un objekta (akuzatīva) vietniekvārdi. Jaku valodā vietniekvārdiem ir atšķirīgas formas trīs personās vienskaitlī un daudzskaitlī.
| Jaku valodas vietniekvārdi | ||
| Autora veidota. Avots: Sánchez, J. et al., An Introduction to Hiaki Grammar. Hiaki Grammar for Learners and Teachers, volume 1, CreateSpace Independent Publishing Platform, 2017, pp. 28, 35. | ||
| Priekšmets (nominatīvs) | Objekts (akuzatīvs) | |
| Vienskaitlis | ||
| 1. persona | inepo | nee |
| 2. persona | empo | enchi |
| 3. persona | a’apo | apo’ik |
| Daudzskaitlis | ||
| 1. persona | itepo | itom |
| 2. persona | eme’e | enchim |
| 3. persona | vempo | vempo’im |
Citu jūtu-acteku valodu vietniekvārdu sistēmās tiek apzīmētas vēl citas kategorijas. Piemēram, šošonu valodas vietniekvārdiem ir ne tikai vienskaitļa un daudzskaitļa formas, bet arī divskaitļa formas visās trīs personās.
Pirmās personas divskaitļa un daudzskaitļa vietniekvārdiem arī atšķir inklusīvas un eksklusīvas formas. Inklusīvas formas apzīmē runātāju un adresātu, savukārt eksklusīvās formas apzīmē tikai runātāju, bet ne adresātu.
Trešajā personā lieto vienādas formas visos skaitļos. Trešās personas priekšmeta formām izmanto norādāmos vietniekvārdus. Objekta un piederības formas atšķir argumentus, kas atrodas tuvu un/vai ietilpst redzeslokā (ma, man), no argumentiem, kas atrodas tālu un/vai ārpus redzesloka (u, un). Trešajā personā arī ir atgriezeniska vietniekvārdu sērija, kas norāda uz teikuma priekšmetu.
| Šošonu valodas vietniekvārdi | |||
| Autora veidota. Avots: Miller, W. R., ‘Sketch of Shoshone, a Uto-Aztecan language’, in I. Goddard (ed.), Handbook of North American Indians, volume 17, Languages, Washington, Smithsonian Institution, 1996, pp. 709. | |||
| Priekšmets (nominatīvs) | Objekts (akuzatīvs) | Piederība | |
| Vienskaitlis | |||
| 1. persona | nɨ | nia, nie, nɨ | nian, nɨ |
| 2. persona | ɨnnɨn, ɨn | ɨmmi, ɨn | ɨn, ɨmmɨn |
| 3. persona | * | u, ma | un, man |
| 3. persona (atgriezenisks) | pɨnnɨ(n?), pɨn | pɨnnɨ | pɨnnan, pɨn |
| Divskaitlis | |||
| 1. persona (inklusīvs) | tawɨh | tahi | tahan |
| 1. persona (eksklusīvs) | nɨwɨh | nɨhi | nɨhɨn |
| 2. persona | mɨwɨh | mɨhi | mɨhɨn |
| 3. persona | * | u, ma | un, man |
| 3. persona (atgriezenisks) | pɨwɨh | pɨhi | pɨhɨn |
| Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | tammɨn | tammi | tammɨn |
| 2. persona | nɨmmɨn | nɨmmi | nɨmmɨn |
| 3. persona | * | u, ma | un, man |
| 3. persona (atgriezenisks) | pɨmmɨn | pɨmmi | pɨmmɨn |
| *Norādāmos vietniekvārdos izmanto kā trešās personas priekšmeta formas. Piemēram, sitɨn ‘šis’ (tuvu), setɨn ‘šis’ (ne tik tuvu), satɨn ‘tas’ (tālu bet vēl redzeslokā), sutɨn ‘tas’ (ārpus redzesloka, parasti tālu), matɨn ‘šis, tas’ (nenorāda uz referenta atrašanās vietu, attiecas uz visiem iepriekšminētajiem kontekstiem). | |||
Vairums jūtu-acteku valodu iedala darbības vārdu argumentus kategorijās saskaņā ar nominatīva-akuzatīva sistēmu. Šādā sistēmā intransitīva teikuma vienīgais arguments – S arguments – un arguments ar darītāja lomu transitīvā teikumā – A arguments – ietilpst vienā morfoloģiskā kategorijā (nominatīvs), un darbības vārda objekts – O arguments – ietilpst citā morfoloģiskā kategorijā (akuzatīvs). Nominatīva-akuzatīva valodās S un A arguments tiek dēvēts par nominatīvu argumentu vai teikuma priekšmetu, bet O arguments par akuzatīva argumentu vai teikuma objektu. Nominatīva-akuzatīva sistēmu izmanto indoeiropiešu saimes valodās.
Jūtu-acteku valodās atšķirību starp nominatīva un akuzatīva argumentiem atspoguļo vairākos veidos un dažādos līmeņos. Tubatulabalu valodā akuzatīva galotne -a′ un citi kontrasti atšķir akuzatīva formu yï′pala′ ‘durvis’ transitīvajā teikumā (2) no nominatīva formas yï′xpa′l ‘durvis’ intransitīvajā teikumā (1).
| 1 | yï′xpa′l leca′t durvis.nominatīvs atveras ‘durvis atveras’ |
| 2 | ta·′twa′l leci·′ina′t yï′pala′ vīrs.nominatīvs atver durvis.akuzatīvs ‘vīrs atver durvis’ |
Ziemeļpaijūtu valodā lietvārda frāzes – nevis atsevišķus lietvārdus – apzīmē ar lietvārda locījumu. Piemēros (3) un (4) lietvārda locījuma galotne ir pievienota norādāmajam vietniekvārdam. Piemērā (3) nominatīva galotne -su apzīmē lietvārda frāzi i-su nobi-ha ‘vai šī māja’ kā nominatīva argumentu. Piemērā (4) akuzatīva galotne -ka apzīmē lietvārda frāzi i-ka wɨda’a ‘šo lāci’ kā akuzatīva argumentu.
| 3 | i-su nobi-ha ɨmltɨ šis-nominatīvs māja-vai tavs ‘Vai šī māja ir tava?’ |
| 4 | nɨ iʐi’i i-ka wɨda’a punni es vakar šis-akuzatīvs lācis redz ‘Vakar es redzēju šo lāci.’ |
Tohonoodamu valodā O argumentu tomēr atšķir no pārējiem argumentiem ar īpašu priedēkli. Transitīvā teikumā darbības vārdam pievieno priedēkli, kas atbilst O argumenta personai un skaitlim. Piemērā (5) darbības vārdam pievieno trešās personas daudzskaitļa priedēkli ha-, veidojot formu ha-kegcid ‘tīra/tīrija tos’, jo O arguments ir daudzskaitļa forma g mimsa ‘galdi’. Piemērā (6) darbības vārdam pievieno otrās personas vienskaitļa priedēkli m-, veidojot formu m-cendad ‘bučo/bučoja tevi’, jo O arguments ir ‘tevi’.
| 5 | ’Uwĭ ’o ha-kegcid g mimsa. sieviete palīgverbs 3.dzsk-tīrīt norādāmais.vārds galds.dzsk ‘Sieviete tīr(ij)a galdus.’ |
| 6 | Klisti:na ’o m-cendad. Kristīna palīgverbs 2.vnsk-bučot ‘Kristīna bučo(ja) tevi.’ |
Kupeņu valodā – tāpat kā vairākās citās jūtu-acteku valodās – lietvārda locījumu apzīmēšana lietvārdiem, kas norāda uz nedzīviem referentiem, nav obligāta bet dažreiz tiek izmantota, lai šādus referentus izceltu sarunvalodā (tas ir, ja nedzīvs referents ir īpaši svarīgs vai nozīmīgs kāda stāsta notikumu attīstībai, tad pastāv lielāka iespēja, ka to apzīmēs ar lietvārdu locījumu).
Kupeņu valoda izmanto sistēmu, kas atšķiras no tām, kas tiek lietotas citās jūtu-acteku valodās darbības vārdu klasifikācijai. Kupeņu valoda izmanto šķeltu ergatīva, nevis skaidru nominatīva-akuzatīva vai ergatīva-absolutīva sistēmu. Šķelta ergatīva sistēma iekļauj gan nominatīva-akuzatīva, gan ergatīva-absolutīva sistēmas iezīmes. Kupeņu valodā tas izpaužas šādi. Pagātnes laika darbības vārda argumentus iedala, ievērojot nominatīva-akuzatīva sistēmu – S un A argumentus apzīmē vienādi un O argumentus atšķirīgi. Darbības vārda argumentus citos laikos iedala pēc ergatīva-absolutīva sistēmas – S un O argumentus apzīmē vienādi, bet A argumentus apzīmē atšķirīgi.
Piemēros ir redzams intransitīvs (7) un transitīvs teikums (8) ar darbības vārdu pagātnē. Pagātnē darbības vārda S un A argumentam pievieno īpašu priedēkli, bet O argumentam pievieno piedēkli. S arguments intransitīvajā teikumā (7) un A arguments transitīvajā teikumā (8) ir vienāds – ‘viņi’ – un arī apzīmēts vienādi – ar priedēkli pem- ‘viņi’. O arguments kwini-ly-i ‘ozolzīles’ piemērā (8) ir apzīmēts atšķirīgi ar objekta piedēkli -i. Šī atšķirība argumentu apzīmēšanā atbilst nominatīva-akuzatīva sistēmas darbības vārda argumentu klasifikācijai.
| 7 | pem-chal-wen 3.dzsk-bīt-pagātne.dzsk ‘viņi lobīja’ |
| 8 | Tekwaye=s̸he kwini-ly-i pem-chi’. senāk=esot ozolzīle-nepiederošs.lietvārds-objekts 3.dzsk-vākt ‘Senāk viņi esot vākuši ozolzīles.’ |
Tālākajos piemēros redzams intransitīvs (9) un transitīvs (10) teikums tagadnē. Šajos piemēros visi darbības vārda argumenti apzīmēti ar piedēkli, kas norāda uz argumenta klasifikāciju. Piemēros redzama argumentu apzīmēšana saskaņā ar ergatīva-absolutīva sistēmas argumentu klasifikāciju teikumos, kuros darbības vārds nav pagātnē. S arguments intransitīvajā teikumā (9) ir na-nxalu’ve-l-im=el ‘vecie vīri’ un ir apzīmēts ar trešās personas daudzskaitļa absolutīva enklīzi =el, savukārt transitīvajā teikumā (10) A arguments apzīmēts citādi – ar trešās personas ergatīva enklīzi =me ‘viņi’, kas pievienota O argumentam pem-s̸hawi ‘viņu maize’. S un A argumentu atšķirīga apzīmēšana ir raksturīga ergatīva-absolutīva sistēmai. Kupeņu valodas šķeltā pieeja argumentu apzīmēšanai – nominatīva-akuzatīva sistēma pagātnē un ergatīva-absolutīva sistēma citos laikos – ir šķeltas ergatīva sistēmas piemērs.
| 9 | Na-nxalu’ve-l-im=el puy-we. duplikāts-vecs.vīrs-nepiederošs.lietvārds-daudzskaitlis=3.dzsk.absolutīvs ēst-tagadne.dzsk ‘Vecie vīri ēd.’ |
| 10 | Pem-s̸hawi=me kwa-we. 3.dzsk-maize=3.dzsk.ergatīvs ēst-tagadne.dzsk ‘Viņi ēd savu maizi.’ |
Mūsdienās vairumā jūtu-acteku valodu izmantots latīņu alfabēts. Jūtu-acteku valodu rakstības vēsture ir sena. Acteki izstrādāja rakstību savai valodai, jau pirms spāņi iekaroja Acteku impēriju. Šī rakstība tika attīstīta no citām vēl senākām rakstībām Meksikā. Pēc spāņu veiktās Acteku impērijas pakļaušanas sāka lietot jaunu rakstību navatlu – respektīvi, acteku – valodai, kas izmantoja latīņu alfabētu.
Acteku izveidotā rakstībā izmantoja gan piktogrāfiskus, gan ideogrāfiskus elementus, kurus dažkārt arī lietoja kā fonētiskus simbolus, lai izteiktu citas nozīmes. Piemēram, pilsētas nosaukums Cuauhtlan nozīmē ‘pie ērgļiem’ un ir lietvārda cuāuhtli ‘ērglis’ savienojums ar lokatīva piedēkli -tlān ‘pie, iekš, starp’. Nosaukuma rakstītā forma ir divu simbolu savienojums – ērgļa galva un divi priekšzobi. Otrais simbols – divi priekšzobi – šī un citu nosaukumu rakstībā tiek lietots abstraktā veidā, jo tā izruna tlantli ‘zobs, zobi’ līdzinās lokatīva piedēkļa -tlān izrunai.
Vēl cita samērā sena sistēma ir Dienvidkalifornijas luiseņu valodas rakstība, ko izstrādāja luisenis Pablo Taks (Pablo Tac). P. Taks apguva latīņu un spāņu valodu un garīgā semināra studiju laikā Romā 19. gs. 30. gados attīstīja rakstību luiseņu valodai, izmantojot spāņu rakstību kā pamatu. P. Taks savā rakstībā lietoja burtus a, b, c, ċ, d, e, g, h, i, j, l, ll, m, n, ñ, ṅ, o, p, q, r, s, ṡ, t, u, y, atzīmējot, ka ċ ir aspirēts, ṅ ir ng un ṡ ir gallu ch (respektīvi, š).
Nozīmīgs darbs jūtu-acteku valodu rakstības vēsturē ir mormoņu baznīcas misionāra sastādīta angļu-hopu vārdnīca. Tās autors, visticamāk, ir Marions Džeksons Šeltons (Marion Jackson Shelton), kas ziemā no 1859. līdz 1860. gadam četrus mēnešus bijis mormoņu misionārs Trešās mesas hopu ciemā Oraivi Arizonā.
Vārdnīca rakstīta Deseretas alfabētā, kas bija alfabētiska rakstība, kuru 19. gs. 50. gados izveidojusi mormoņu baznīca, kas atbalstījusi tās lietošanu kā alternatīvu latīņu rakstībai. Desereta ir mormoņiem nozīmīgs vietvārds, kas parādās viņu svētajos rakstos un arī bija viņu iecerētās pavalsts nosaukums ASV rietumos (State of Deseret).
Dž. Šeltons un mormoņu misija vēlējās apgūt hopu valodu, kā arī izveidot hopu rakstu valodu, izmantojot Deseretas alfabētu, ko varētu lietot arī hopi. Desereta alfabēta lietošana hopu valodas rakstībai pēc tam netika turpināta. Mūsdienās hopu valodas rakstībā izmanto latīņu alfabētu, tomēr vārdnīca ir unikāls dokuments gan jūtu-acteku valodu rakstības vēsturē, gan Deseretas alfabēta lietošanas vēsturē, kā arī vērtīgs ieskats 19. gs. hopu valodas izrunā.
Uzraksts tohonoodamu valodā “Tiksimies atkal” pārtikas veikalā Tohonoodamu nacionālajā rezervātā Sellsā, Arizonas pavalstī, ASV. 06.04.2017.
Jūtu-acteku valodu klasifikācija.
Jūtu-acteku valodu patskaņi.
Pablo Taka luiseņu-spāņu vārdnīcas manuskripta lappuses. Ap 1840. gadu.
Kuāutlanas pilsētas nosaukuma rakstība, izmantojot divus acteku rakstības simbolus Mendosas kodeksā (fol. 13v).
Norādes angļu, spāņu un tohonoodamu valodā glābšanas stacijā netālu no ASV un Meksikas robežas tohonoodamu rezervātā Čukutkukā, Arizonas pavalstī, ASV. 06.04.2017.
Desertas alfabētā rakstītu hopu vārdu piemēri.
Uldis Balodis "Jūtu-acteku valodu saime". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/254944-j%C5%ABtu-acteku-valodu-saime (skatīts 26.09.2025)