Jēdziena lietojums un izpēte Skaitlis kā lietvārda leksiski gramatiska kategorija ir cieši saistīts ar nosaukto priekšmetu skaitu vai daudzumu. Lai gan lietvārda skaitļa kategorija, līdzīgi kā dzimte, ir cieši saistīta ar reālo īstenību un tās priekšmetiem, tomēr šī saikne ir abstraktāka, jo ne visi priekšmeti ir saskaitāmi. Tādus priekšmetus kā, piemēram, galdus, krēslus, lampas, ābolus ir iespējams saskaitīt, taču ūdeni, ledu, sniegu vai grīdu saskaitīt nevar. Taču tiem, ja nepieciešams, var izmērīt daudzumu. Abstraktus nojēgumus, piemēram, jaunību, skaistumu, viesmīlību, nevar ne saskaitīt, ne izmērīt. Tāpēc daudzu lietvārdu skaitlim ir tikai formāla nozīme.
Tiek uzskatīts, ka sākotnējais skaitļa pretstatījums valodā balstījies uz jēdzieniem “viens – divi – daudz”. Tāds tas, iespējams, bijis arī, piemēram, indoeiropiešu pirmvalodas vēlīnā posmā un saglabāts baltu pirmvalodā (un arī latviešu, lietuviešu un, domājams, senprūšu valodā), izpaužoties kā lietvārda un citu lokāmo vārdšķiru (ieskaitot darbības vārdus) vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis. Proti, valodā ar īpašu divskaitļa formu senāk nošķirti priekšmeti, kas sastāv no divām daļām vai arī parasti ir pa pāriem. Tā, piemēram, paša cilvēka un arī dzīvnieku vai putnu ķermenī liela daļa orgānu ir divi (acis, ausis, nāsis, žokļi, rokas, kājas, spārni) vai divdaļīgi (plaušas, smadzenes, aknas, nieres). Dažādi cilvēka apģērba gabalu nosaucēji vārdi – cimdi, apavi, bikses, piedurknes –, kā arī vārdi, kas apzīmē tādus priekšmetus kā šķēres, dzirkles, ragavas, dzirnavas, durvis, vārtus, senāk lietoti kā divskaitlinieki, attiecīgi tiem teikumā pieskaņojot arī izteicēja personas formas divskaitlī. Tomēr valodas attīstības gaitā pamazām jēdziens “divi” saplūda ar jēdzienu “daudz”, tāpēc mūsdienu valodā lietvārda skaitļa kategorija balstās uz opozīciju “viens – daudz”, savukārt lietvārdi, kas sākotnēji bijuši divskaitlinieki, kļuvuši par daudzskaitliniekiem. Regulāri lietotas lietvārda un citu vārdšķiru divskaitļa formas sastopamas sengrieķu valodā un sanskritā, kā arī ķeltu, baltu un slāvu valodās. Piemēram, lietuviešu valodas izloksnēs divskaitļa formu lietojums aprakstīts visai plaši, savukārt mūsdienu latviešu valodā šādas formas sastopamas vairs ļoti reti, piemēram, dainu tekstos Nu uzauga divi vārpi ‘divas vārpas’ / Viena salma galiņā; Vedīs manu augumiņu / Caur deviņi kungu valsti ‘deviņām valstīm’. Skaitļa vārdi no divi līdz deviņi gan baltu, gan slāvu valodās senāk tika lietoti kopā ar lietvārdu divskaitlī.
Valodā, kā jau minēts, ne visi priekšmeti ir klasificējami pēc “viens – daudz” pazīmes; priekšmeti var būt “skaitāmi” un “neskaitāmi” (angļu count nouns vs. mass nouns). Skaitāmiem priekšmetiem skaitļa formu lietojums ir regulārs un atkarīgs no izsakāmas informācijas satura, balstoties pretstatījumā “viens – daudz”, piemēram, es redzu vienu putnu – es redzu trīs putnus; man ir tikai viena liela vāze – man ir vairākas lielas vāzes. Taču neskaitāmiem priekšmetiem konkrētas skaitļa formas lietojums ir formāls. Tādi, piemēram, ir lietvārdi, kas nosauc šķidrumu vai vielu (ūdens, piens, žults, māls) vai kādu masu (putas, dubļi, dūņas), dabas parādības (migla, tumsa, plūdi), kopuma vārdi (kūla, zelmenis, ļaudis), abstrakti jēdzieni (prieks, dusmas, laime, bēdas) u. c. Šādi lietvārdi parasti ir vai nu vienskaitlinieki (cukurs, malka, skābeklis, gaiss, nauda, rīboņa, griba, cieņa, tauta), vai arī daudzskaitlinieki (milti, tauki, putraimi, virši, rudzi, šaubas, bailes, pusdienas, kāzas), vai arī tiem iespējams lietot abu skaitļu formas bez nozīmes atšķirības (piemēram, latviešu valodā asins – asinis, debess – debesis, māls – māli, smilts – smiltis). To, ka vienskaitliniekiem un daudzskaitliniekiem konkrētā skaitļa forma nav saistīta ar reālo īstenību, apliecina vienu un to pašu neskaitāmo priekšmetu atšķirīgās skaitļa formas dažādās valodās, piemēram, vārds nauda latviešu, angļu (money) un vācu (das Geld) valodā ir vienskaitlinieks, savukārt lietuviešu valodā daudzskaitlinieks pinigai; vārds milti latviešu un lietuviešu (miltai) valodā ir daudzskaitlinieks, kamēr vācu (das Mehl) un angļu (flour) valodā – vienskaitlinieks.
Lietvārda skaitļa formām raksturīga arī tāda īpatnība, ka vienskaitlī un daudzskaitlī var atšķirties vārda nozīme, piemēram, svars ‘masa’ un svari ‘ierīce masas noteikšanai’, gods ‘ētiska vērtība’ un godi ‘dzīres’, zaļums ‘vispārināta īpašība’ un zaļumi ‘apstādījumi, svaigi ēdami augi – dilles, loki, pētersīļi’. Šai gadījumā gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa forma valodā tiek lietotas kā atsevišķi leksiskās nozīmes ziņā atšķirīgi vārdi, vārdnīcās tie parasti tiek arī norādīti kā dažādi šķirkļi.
Skaitļa atšķirības valodā tiek izteiktas dažādi. Indoeiropiešu valodās, pie kurām pieder arī latviešu valoda, visplašāk izmantota ir galotne. Piemēram, latviešu valodā visiem lietvārdiem un citiem lokāmo vārdšķiru vārdiem ir paralēla galotņu sistēma vienskaitlī un daudzskaitlī atkarībā no deklinācijas. Salīdzinājumam vīriešu dzimtes 1. deklinācijas vārdu tēvs – vienskaitlī tēv-s (NOM), tēv-a (GEN), tēv-am (DAT), tēv-u (ACC), tēv-u (INS), tēv-ā (LOC), tēv-ø! (VOC), daudzskaitlī tēv-i (NOM), tēv-u (GEN), tēv-iem (DAT), tēv-iem (INS), tēv-os (LOC), tēv-i! (VOC). Galotnes skaitļa izteikšanā tiek izmantotas arī, piemēram, somugru, respektīvi, urāliešu, valodās. Somu valodā ir īpaša daudzskaitļa galotne -t, ko pievieno lietvārda celmam, kurā var notikt arī līdzskaņu mijas, piemēram, kissa – kissat ‘kaķis – kaķi’, kukka – kukat ‘puķe – puķes’, hevonen – hevoset ‘zirgs – zirgi’.
Savukārt vācu valodā vīriešu dzimtes lietvārdiem viens no daudzskaitļa izteikšanas līdzekļiem ir patskaņu mija jeb tā sauktais umlauts (vācu Umlaut), piemēram, der Bruder – die Brüder ‘brālis – brāļi’, der Gast – die Gäste ‘viesis – viesi’, der Wolf – die Wölfe ‘vilks – vilki’, tā pati mija ir arī angļu valodā, salīdzinājumam foot – feet ‘pēda – pēdas’, tooth – teeth ‘zobs – zobi’, mouse – mice ‘pele – peles’. Sieviešu dzimtes lietvārdiem vācu valodā pievieno galotni -en, piemēram, die Blume – die Blumen ‘puķe ‒ puķes’, die Rose – die Rosen ‘roze – rozes’, die Fichte – die Fichten ‘priede – priedes’. Arī angļu valodā ir saglabājušies daži lietvārdi ar šādu daudzskaitļa galotni, salīdzinājumam: ox – oxen ‘vērsis – vērši’, child – children ‘bērns – bērni’.
Uzbeku valodā (altajiešu valodu saimes turku grupas valoda) lietvārdu daudzskaitlī tiek izmantots īpašs piedēklis -lar-, kas locījumos novietojas starp vārda celmu un galotni, piemēram, vārds olma ‘ābols’ vienskaitlī: olma (NOM), olma-niŋ (GEN), olma-ga (DAT), olma-ni (ACC), daudzskaitlī: olma-lar (NOM), olma-lar-niŋ (GEN), olma-lar-ga (DAT), olma-lar-ni (ACC).
Lietvārda skaitlis ir universāla kategorija, jo gandrīz visās valodās tiek izteikta atšķirība “viens – daudz”, retāk arī “viens – divi – daudz” vai “viens – divi – neliels daudzums – daudz”. Šāda četru skaitļa formu sistēma joprojām ir, piemēram, manamu valodā Papua-Jaungvinejā, ambrimu valodā Jaunhebrīdu salās, malaitanu valodās Zālamana salās.
