Jautājums par baltu pirmvalodas precīzu stāvokli indoeiropiešu valodu saimē ir atkarīgs no viedokļa par baltu-slāvu pirmvalodu, par ko zinātnieku vidū nav vienprātības. Lai varētu apgalvot, ka pastāvējusi kopīga pirmvaloda, saskaņā ar galveno metodoloģisko principu šā jautājuma risināšanā baltu un slāvu valodas būtu jāvieno kopīgiem fonoloģiskiem vai morfoloģiskiem jauninājumiem. Šai ziņā divi galvenie argumenti par labu vienotai pirmvalodai ir baltu un slāvu valodu kopīgais mobilais uzsvars un līdzīgā divu zilbju intonāciju distribūcija. Piemēram, kā lietuviešu, tā krievu valodā vārdā galva uzsvars nominatīvā ir uz galotnes, bet akuzatīvā uz saknes, t. i., liet. galvà, kr. голова́, bet liet. gálvą, kr. го́лову; tāpat gan lietuviešu, gan serbohorvātu valodā vārdos draugs, trīs un vilks ir viena intonācija, bet vārdos duot, māte un vārna – cita, t. i., liet. draũgas, trỹs, vil̃kas un serbohorvātu drȗg, trȋ, vȗk, bet liet. mótė, dúoti, várna un serbohorvātu mȁti, dȁti, vrȁna.
Baltu valodu grupā ietilpst abas dzīvās austrumbaltu valodas – latviešu un lietuviešu ‒, kā arī senprūšu valoda, kas ir vienīgā drošā rietumbaltu valoda. Starp baltu valodām parasti tiek nosauktas arī vairāku citu baltu sentautu valodas – galindu, jātvingu, kuršu, sēļu u. c. –, bet par šīm valodām ir grūti spriest valodas pieminekļu trūkuma dēļ. Tāpēc arī uzskatus par baltu pirmvalodu ir drošāk dibināt uz minēto triju valodu datiem. Nav apšaubāms, ka abām austrumbaltu valodām bijusi kopīga pirmvaloda, taču nav skaidrs, vai ir pastāvējis vienotības periods arī ar senprūšu valodu. Šķietami jauninājumi, kas vieno visas trīs baltu valodas, bet neattiecas arī uz slāvu valodām, ir atrodami drīzāk morfoloģijā, nevis fonoloģijā. Par morfoloģiskiem jauninājumiem var uzskatīt, piemēram, nominālos un verbālos ē-celmus: latv. saule atbilst liet. saulė un senpr. saule, un pagātnes trešās personas formām liet. vẽdė un senpr. weddē no verba vest atbilst latviešu valodas izloksnēs sastopamā forma vede, kamēr literārajā valodā lieto jaunināto veda. Par kopīgu sintaktisku jauninājumu var uzskatīt to, ka visās trijās valodās verbu trešās personas forma attiecas gan uz vienskaitļa, gan daudzskaitļa subjektiem. Baltu pirmvalodas hipotēzes skeptiķi mēģina skaidrot šādas iezīmes kā kopīgus arhaismus, kas tādā gadījumā nepierāda nekādu īpašu radniecību, jo indoeiropiešu pirmvalodas mantojums ir kopīgs visām indoeiropiešu valodām.
