Svarīgākās gramatiskās iezīmes Kaut gan klasiskajās indoeiropiešu valodās, kā sanskritā vai sengrieķu un latīņu valodā, substantīvi piederēja vīriešu, sieviešu vai nekatrai dzimtei, pirmvalodu, visticamāk, raksturoja dihotomija starp kopdzimti un nekatro dzimti, ko atrodam anatoliešu valodās. Citur senā kopdzimte vēlāk sadalījās vīriešu un sieviešu dzimtē, izveidojot tradicionālo trīsdaļīgo kontrastu.
Blakus vienskaitlim un daudzskaitlim pirmvalodā, iespējams, bija arī divskaitlis. Tomēr divskaitļa galotnes ir grūti rekonstruējamas, un tāpēc rodas iespaids, ka tas nebūtu mantots. Mūsdienu valodās tas ir reti atrodams (piemēram, arhaiskā lietuviešu vai slovēņu valodā), un parasti saglabātas ir tikai atliekas; latviešu valodā divskaitlis sastopams tautas dziesmu vārdkopās, kā abi kāji un vārdā pušu.
Locījumi bija vismaz astoņi: nominatīvs, akuzatīvs, ģenitīvs, datīvs, ablatīvs, instrumentālis, lokatīvs un vokatīvs. Pilnībā tie ir saglabāti tikai senajās indoirāņu valodās. Citur to skaits parasti ir samazinājies; retāk ‒ pieaudzis.
Pirmvalodas substantīvus un adjektīvus dala tematiskā un atematiskā deklinācijā atkarībā no tā, vai tie beidzas ar t. s. tematisko patskani, kas parasti ir *-o-, bet dažos locījumos parādās kā *-e-. Īpašai deklinācijai pieder atematiskie h2-celmi (mūsdienu valodu sieviešu dzimtes celmi, sal. latviešu mãja, pati), jo tiem trūkst galotnes ‑s nominatīvā. 7. tabulā ir locīti kopdzimtes substantīvi *u̯l̥kwós ‘vilks’, *pṓds ‘pēda’ un *toméh2 ‘griešana’. Divskaitlī ir rekonstruēts tikai nominatīvs-akuzatīvs un vokatīvs.
| 7. tabula. Deklinācijas |
| Autora veidota. |
| | | tematiskā | atematiskā | -h2- |
| vsk. | nom. | *u̯l̥kw-ó-s | *pṓd-s | *tom-éh2 |
| | ak. | *u̯l̥kw-ó-m | *pód-m̥ | *tom-éh2-m |
| | ģen. | *u̯l̥kw-ó-s(i̯o) | *ped-és | *tom-éh2-es |
| | dat. | *u̯l̥kw-ó-ei̯ | *ped-éi̯ | *tom-éh2-ei̯ |
| | abl. | *u̯l̥kw-ó-at ? | = ģen. | = ģen. |
| | inst. | *u̯l̥kw-ó-h1 | *ped-éh1 | *tom-éh2-h1 ? |
| | lok. | *u̯l̥kw-ó-i̯ | *ped-í | *tom-éh2-i |
| | vok. | *u̯ĺ̥kw-e | *pód | *tóm-eh2 |
| dvsk. | n.-a. | *u̯l̥kw-ó-h1 | *pód-h1 | *tom-éh2-ih1 |
| | vok. | *u̯ĺ̥kw-o-h1 | *pód-h1 | *tóm-eh2-ih1 |
| dsk. | nom. | *u̯l̥kw-ó-es | *pód-es | *tom-éh2-es |
| | ak. | *u̯l̥kw-ó-ns | *pód-n̥s | *tom-éh2-ns |
| | ģen. | *u̯l̥kw-ó-(H)om | *ped-ō̆́m | *tom-éh2-ō̆m |
| | dat. | *u̯l̥kw-ó(i̯)-bh(i̯)os | *ped-bh(i̯)ós | *tom-éh2-bh(i̯)os |
| | abl. | = dat. | = dat. | = dat. |
| | inst. | *u̯l̥kw-ó-oi̯s | *ped-bhí(s) | *tom-éh2-bhi(s) |
| | lok. | *u̯l̥kw-ói̯-su | *ped-sú | *tom-éh2-su |
| | vok. | *u̯ĺ̥kw-o-es | *pód-es | *tóm-eh2-es |
Nekatrā dzimtē bija īpašas galotnes tikai nominatīvā-akuzatīvā un vokatīvā: sastopam tematiskās galotnes vsk. -o-m, dvsk. -o-i̯h1 un dsk. -e-h2, bet atematiskās vsk. -Ø, dvsk. *-ih1 un dsk. *-h2.
Atematiskā deklinācija atšķiras no pārējām ne tikai ar lielāku celmu izskaņu skaitu, bet arī ar tai raksturīgo mobilo uzsvaru un patskaņu miju. Sastopami slēdzeņu, puspatskaņu, kā arī dažādu tipu skaneņu celmi, kam visiem ir savas īpatnības, un to locīšana saistīta ar vienu no četrām uzsvara paradigmām, ar kurām saistās dažādi patskaņu mijas tipi. Būtiski šai sakarā ir izšķirt t. s. stipros locījumus (visu skaitļu nominatīvi un vokatīvi un vienskaitļa un divskaitļa akuzatīvs) no vājajiem (pārējie). Uzsvara paradigmas ir parādītas 8. tabulā ar kopdzimtes vārdiem *nókwts ‘nakts’, *méntis ‘doma’, *ph2tḗr ‘tēvs’ un *h2éu̯sōs ‘ausma’.
| 8. tabula. Uzsvara paradigmas |
| Autora veidota. | |
| | akrostatiskā | proterodinamiskā | histerodinamiskā | amfidinamiskā |
| nom. | *nókwt-s | *mén-ti-s | *ph2-tḗr | *h2éu̯s-ōs |
| ak. | *nókwt-m̥ | *mén-ti-m | *ph2-tér-m̥ | *h2éu̯s-os-m̥ |
| ģen. | *nékwt-s | *mn̥-téi̯-s | *ph2-tr-és | *h2us-s-és |
Kā redzams, t. s. akrostatiskajā paradigmā uzsvars vienmēr ir uz vārda saknes, bet stipro locījumu patskanis *o kļūst par *e vājajos locījumos. Pārējās paradigmās ir saskatāms uzsvara pārvietojums no saknes uz piedēkli (proterodinamiskā) vai uz galotni (amfidinamiskā), vai arī no piedēkļa uz galotni (histerodinamiskā). Uzsvērtās morfēmas palaikam raksturo patskanis *e, bet neuzsvērtās ‒ zudumpakāpe, kaut gan arī *o ir sastopams gan ar, gan bez uzsvara. *ph2-tḗr un *h2éu̯s-ōs tiek uztverti kā *ph2-tér-s un *h2éu̯s-os-s turpinājumi. Šai gadījumā *ē un *ō būtu cēlušies no īsā *e un *o galotnes *-s zuduma dēļ.
Personas vietniekvārdu rekonstrukcija nav droša, kaut gan ir skaidrs, ka to locīšana atšķīrās no nominālās locīšanas un, visticamāk, atspoguļo senāku morfoloģiju. Rekonstruējamas ir pirmās un otrās personas, kā arī refleksīvas formas. 9. tabulā dotas pirmo četru locījumu rekonstrukcijas.
| 9. tabula. Personas vietniekvārdi | |
| Autora veidota. | |
| | vsk. | dvsk. | | dsk. | refl. |
| | 1. pers. | 2. pers. | 1. pers. | 2. pers. | 1. pers. | 2. pers. | |
| nom. | *eǵ- | túH | *u̯éh1 | *i̯úh1 | *u̯éi̯ | *i̯úHs | - |
| ak. | *mé | *tu̯é | *n̥h1u̯é | *uh1u̯é | *n̥smé | *usmé | *su̯é |
| ģen. | *méne | *téu̯e | ? | ? | *n̥sóm | *usóm | *séu̯e |
| dat. | *méǵhi | *tébhi | ? | ? | *n̥sméi̯ | *usméi̯ | *sébhi |
Blakus uzsvērtām formām bija arī neuzsvērti akuzatīvi (*me, *te u. c.) un ģenitīvi-datīvi (*me/oi̯, *te/oi̯ u. c.). Trešās personas norādei kalpoja dažādi norādāmie un anaforiskie vietniekvārdi, sal. *e/onos ‘viņš’, *ḱís ‘šis’, *só ‘tas, viņš’ un citi. Turklāt bija arī citu tipu vietniekvārdi, kā *kwis ‘kas’, *mós ‘mans’ un tā tālāk.
Pamata skaitļa vārdi no ‘divi’ līdz ‘desmit’, kā arī ‘divdesmit’ un ‘simts’ ir samērā droši rekonstruējami. ‘Divi’ locīja tikai divskaitlī, ‘trīs’ un ‘četri’ ‒ daudzskaitlī, bet ‘divdesmit’ un ‘simts’ ‒ vienskaitlī. Pārējie skaitļa vārdi bija nelokāmi.
| 10. tabula. Pamata skaitļa vārdi |
| Autora veidota. |
| 2 | *du̯óh1 |
| 3 | *tréi̯es |
| 4 | *kwétu̯ores |
| 5 | *pénkwe |
| 6 | *su̯éḱs |
| 7 | *septḿ̥ |
| 8 | *oḱtō(u̯) |
| 9 | *h1néu̯n̥ |
| 10 | *déḱm̥ |
| 20 | *du̯ih1(d)ḱm̥tih1 |
| 100 | *(h1)ḱm̥tóm |
Ir divas saknes ar nozīmi ‘viens’: *(H)oi̯- un *sem-. Pirmā palaikam ir sastopama ar piedēkli *‑ko-, *-no- vai *-u̯o- ‒ latviešu viêns ir rekonstruējams kā *(H)oi̯nos. Tūkstoša vārds parasti turpina *smih2-ǵhsl-ih2 ‘riekšava (graudu?)’ vai *tuHsont-, kas, iespējams, bija saknes *tuH(s)- ‘tūkt’ atvasinājums.
Darbības vārdus locīja trijās personās, vienskaitlī un daudzskaitlī (iespējams, arī divskaitlī), kā arī aktīvā un vidējā kārtā. Savā nozīmē vidējā kārta ir salīdzināma ar daudzu mūsdienu valodu (arī latviešu) refleksīvajiem darbības vārdiem. Turklāt bija četras izteiksmes (īstenības, pavēles, vēlējuma izteiksme un konjunktīvs) un trīs celmi (imperfektīvs, aorists, perfekts), ar kuru palīdzību izteica četras laika-veida kategorijas (tagadni, imperfektu, aoristu, perfektu).
Galotnes, pirmkārt, norādīja personu, skaitli un kārtu, bet tās palīdzēja arī šķirt īstenības izteiksmi no pavēles izteiksmes, tagadni no imperfekta un citus. Rekonstruējami ir vismaz seši galotņu komplekti.
| 11. tabula. Darbības vārdu galotnes |
| Autora veidota. |
| | | aktīvās primārās | aktīvās sekundārās | vidējās primārās | vidējās sekundārās | perfekta | pavēles izteiksmes |
| vsk. | 1. | *-mi | *-m | *-h2er | *-h2e | *-h2e | ‒ |
| | 2. | *-si | *-s | *-th2er | *-th2e | *-th2e | *-dhi |
| | 3. | *-ti | *-t | *-tor | *-(t)o | *-e | *-tu |
| dvsk. | 1. | *-u̯es | *-u̯e- | ? | ? | ? | ‒ |
| | 2. | *-tos | *-tom | ? | ? | ? | ? |
| | 3. | *-to- | *-teh2m | ? | ? | ? | ? |
| dsk. | 1. | *-mes | *-me- | *-medhh2 ? | *-medhh2 ? | *-me- | ‒ |
| | 2. | *-te | *-te | *-dhu̯e- ? | *-dhu̯e- ? | *-e | *-te |
| | 3. | *-(é)nti | *-(é)nt | *-ntor, *-ro(r) | *-ro | *-ḗr/*-r̥s | *-ntu |
Kā redzams, aktīvā un vidējā kārtā tiek šķirtas primārās un sekundārās galotnes. Primārās galotnes daļēji raksturo *-i vai *-r pielikšana, kas uzsvēra tagadnes laiku un īstenības izteiksmi, kaut gan tās nelietoja tikai tagadnē, bet arī konjunktīvā, kam bija nākotnes nozīme. Galotnēm *-mi un *-dhi bija alomorfi *-h2 un *-Ø, kas ir sastopami tematiskajos celmos. Sekundārās galotnes lietoja imperfektā, aoristā un vēlējuma izteiksmē, bet perfektam un pavēles izteiksmei bija īpašas galotnes. Divskaitļa rekonstrukcija ir nedroša.
No katras darbības vārda saknes bija iespējams atvasināt trīs celmus. Imperfektīva celms izteica gan tagadni, gan imperfektu, kas apzīmēja ilgstošu darbību pagātnē. Šīs kategorijas šķīra ne tikai dažādas galotnes, bet arī priedēklis *(h1)é- (t. s. augments), kas uzsvēra pagātnes laiku. Augments raksturoja ne tikai imperfektu, bet arī aoristu, ko veidoja no aorista celma un kas apzīmēja pabeigtu darbību pagātnē. Perfekta celms izteica tikai perfektu un apzīmēja pagātnē paveiktas darbības rezultātu tagadnē.
Arī darbības vārda celma veidošanā ir ērti šķirt atematiskos celmus no tematiskajiem. Šai ziņā vienskaitļa locījumi ir stipri, bet divskaitļa un daudzskaitļa locījumi vāji. Atematiskie imperfektīva celmi sastāvēja tikai no saknes (t. s. radikālie celmi), no saknes ar reduplikācijas zilbi (t. i., priedēkli, kas sastāv no saknes pirmās skaņas un patskaņa *e vai *i) vai no saknes ar infiksu *-n-, ko iesprauda tās pēdējās skaņas priekšā. Aorista celmus veidoja no tīras saknes vai ar piedēkli *-s-. 12. tabulā šie veidojumi ir atvasināti no saknēm *h1es- ‘būt’, *i̯eu̯g- ‘jūgt’, *deh3- ‘dot’, *gwem- ‘iet’ un *u̯edh- ‘vest’:
| 12. tabula. Atematiskie imperfektīva un aorista celmi |
| | radikālā | *-n-infiksa | reduplicētā | radikālais | *-s-piedēkļa |
| | tagadne | tagadne | tagadne | aorists | aorists |
| vsk. 3. pers. | *h1és-ti | *i̯u-né-g-ti | *de-déh3-ti | *é-gwem-t | *é-u̯ēdh-s-t |
| dsk. 3. pers. | *h1s-énti | *i̯u-n-g-énti | *de-dh3-énti | *é-gwm-ent | *é-u̯edh-s-n̥ti |
Tematiskos imperfektīva celmus veidoja ar piedēkli *-e/o-, *-éi̯e/o-, *-i̯e/o- vai *‑sḱé/ó-, bet aoristus ‒ ar *‑e/o- un ar reduplikācijas zilbi vai bez tās. Tematisko celmu locīšana ilustrēta 13. tabulā ar saknes *dhegwh- ‘dedzināt’ tagadni:
| 13. tabula. Tematiskie celmi |
| Autora veidota. |
| vsk. | 1. pers. | *dhégwh-o-h2 |
| | 2. pers. | *dhégwh-e-si |
| | 3. pers. | *dhégwh-e-ti |
| dvsk. | 1. pers. | *dhégwh-o-u̯e- |
| | 2. pers. | *dhégwh-e-to- |
| | 3. pers. | *dhégwh-e-to- |
| dsk. | 1. pers. | *dhégwh-o-me- |
| | 2. pers. | *dhégwh-e-te- |
| | 3. pers. | *dhégwh-o-nti |
Skaidru noteikumu nav par to, kāda tipa imperfektīva un aorista celmi saistās ar kurām saknēm, toties dažus tipus raksturo noteiktas nozīmju nianses: *-éi̯e/o-celmiem piemīt kauzāla vai iteratīva nozīme, bet *‑sḱé/ó-celmi ir tipiski duratīvi vai inhoatīvi un tā tālāk.
Perfekts ir turpretim pilnīgi paredzams ‒ bez īpašām galotnēm tam ir raksturīga reduplikācija, mobilais uzsvars un patskaņu mija, sal. *kwer- ‘darīt’ perfekta formas (skat. 14. tabulu).
| 14. tabula. Perfekta celms |
| Autora veidota. |
| vsk. | 1. pers. | *kwe-kwór-h2e |
| | 2. pers. | *kwe-kwór-th2e |
| | 3. pers. | *kwe-kwór-e |
| dsk. | 1. pers. | *kwe-kwr̥-mé- |
| | 2. pers. | *kwe-kwr-é |
| | 3. pers. | *kwe-kwr-ḗr |
Reduplikācija nav vienmēr bijusi obligāta, jo ‘zināt’ senie indoeiropieši izteica ar saknes *u̯ei̯d- ‘redzēt’ perfektu, kas nebija reduplicēts, sal. vsk. 1. pers. *u̯ói̯d-h2e ‘esmu redzējis, zinu’.
No tagadnes, aorista un perfekta celmiem atvasināja konjunktīvu un vēlējuma izteiksmi ar piedēkli *-e/o- un *-ih1-, bet pavēles izteiksmi ‒ ar minētajām galotnēm. Latviešu valodā vairs nav saskatāms konjunktīvs un pavēles izteiksme, bet vēlējuma izteiksme, kas pirmvalodā apzīmēja vēlamu darbību, ir ieņēmusi pavēles izteiksmes lomu, sal. vediet! ar *u̯édh-o-i̯h1-te ‘kaut jel jūs vestu’.
Divdabji un nenoteiksme indoeiropiešu pirmvalodā neeksistēja, kaut gan no darbības vārdu saknēm varēja atvasināt dažādus adjektīvus un substantīvus. Adjektīvu piedēkļi bija *-nt-, *-mh1no-, *-tó- un citi. Parasti *-nt- veido tagadnes aktīvo divdabi, bet *-tó- pagātnes pasīvo divdabi, sal. latviešu berošs un berot ar bȩ̄̀rts. Pirmvalodā *bhéronts un *bhr̥tós tomēr bija pilnīgi apmaināmi, un saknes transitivitāte noteica, vai šie atvasinājumi ieguva aktīva vai pasīva nozīmi; tas ir vēl saskatāms sanskritā, kā arī sengrieķu un hetu valodā, sal. sanskrita hatáḥ (*gwhn̥tós) ‘nokauts’ ar gatáḥ (*gwm̥tós) ‘gājis’ un hetu kunanza (*gwhnénts) ‘nokauts’ ar iyanza (*h1i̯énts) ‘gājis’. Nenoteiksmes mūsdienu indoeiropiešu valodās parasti cēlušās no dažādu substantīvu locījumiem. Baltu un slāvu valodās šai lomā sastopami ar piedēkli *-ti- atvasinātu celmu datīvi vai lokatīvi.
Anatoliešu valodu nozīme darbības vārda rekonstrukcijā vēl nav noteikta. Tajās centrālo kategoriju ‒ aorista un perfekta ‒ pilnībā trūkst, bet sastopami citi, mazāk pazīstami, veidojumi, kā s- un u-celmi tagadnes nozīmē. Perfekta galotnes tiek izmantotas t. s. ḫi-konjugācijā, kas kontrastē ar mi-konjugāciju, kurā atrodamas tradicionālās aktīvās galotnes.
