Monika Seleša ir viena no mūsdienu labākajām tenisistēm, deviņu Grand Slam titulu ieguvēja vienspēlēs, karjerā kopā ieguvusi 53 titulus.

Monikas Selešas vecāki Kārojs (Károly) un Estere (Eszter) bija ungāru izcelsmes (oriģinālā uzvārds Szeles) emigranti toreizējā Dienvidslāvijā, ģimene dzīvoja Novisadā. Tēvs ‒ divkārtējais Dienvidslāvijas čempions vieglatlētikā, trīssoļlēkšanā, strādāja par karikatūristu preses izdevumos un animatoru televīzijā. Māte datoru programmētāja. M. Selešai bija astoņus gadus vecāks brālis Zoltans (Zoltán), kas arī nodarbojās ar tenisu. Tēvs nolēma trenēt tenisā arī Moniku. Novisadā tolaik bija tikai viens tenisa centrs ar četriem laukumiem, visiem vietas nodarbībām nepietika. Tēvs M. Selešu bieži trenēja improvizētā laukumā auto stāvvietā, tāpat viņa sita bumbiņu pret sienu. M. Seleša bija kreile, viņa sāka trenēties piecu gadu vecumā, raketi turot ar abām rokām sitienos no abām pusēm (backhand un forehand).

Vēlāk Novisadas tenisa klubā M. Selešu sāka trenēt Jeļena Genčiča (Јелена Генчић), kura pirms tam bija strādājusi arī ar horvātu Goranu Ivaniševiču (Goran Ivanišević) un serbu Novāku Džokoviču (Новак Ђоковић). M. Seleša jau deviņu gadu vecumā kļuva par Dienvidslāvijas čempioni U-12 vecuma grupā, bet desmit gadu vecumā par Eiropas U-12 čempioni Parīzē. 11 gadu vecumā M. Seleša uzvarēja nozīmīgākajā jaunatnes turnīrā pasaulē Orange Bowl ASV vecuma grupā U-12. Viņu atzina par Dienvidslāvijas gada sportisti. Pirmo reizi vēsturē par tādu kļuva meitene, kura nebija pilngadīga. M. Seleša saņēma piedāvājumu trenēties Nikolasa Boletjēri (Nicholas James Bollettieri) akadēmijā Breidentonā, Floridā, uz kurieni devās 1986. gadā kopā ar savu brāli un sparinga partneri Zoltanu. 1989. gadā 15 gadu vecumā M. Seleša kļuva par profesionāli, togad ieguva pirmo titulu, Hjūstonas finālā uzvarot amerikānieti Kristīni Evertu (Christine Marie Evert).

1990. gadā 16 gadu un sešu mēnešu vecumā M. Seleša kļuva par jaunāko Grand Slam titula ieguvēju, viņa French Open finālā ar 7:6 un 6:4 uzvarēja vācieti Štefiju Grāfu (Stefanie Maria Graf).

1991. gadā 18 gadu vecumā sezonas noslēgumā M. Seleša jau bija pirmā pasaules Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) reitingā. 1992 .gadā vien 19 gadu vecumā M. Seleša jau bija spēlējusi visu četru Grand Slam turnīru finālos (sestā tenisiste pasaulē, kam tas izdevies). Togad viņa triumfēja Australian Open, French Open un US Open, tāpat pirmo reizi iekļuva Vimbldonas turnīra finālā, kur gan zaudēja Š. Grāfai. M. Seleša saglabāja pirmo vietu pasaules reitingā, togad triumfējot desmit turnīros. 1991.‒1993. gadā M. Seleša spēlēja astoņu Grad Slam turnīru finālos pēc kārtas un uzvarēja septiņos no tiem.

Ievērojamos panākumus 1993. gadā pārtrauca kāda fanātiska līdzjutēja uzbrukums. Uzbrucējs M. Selešai mugurā zem lāpstiņas iedūra virtuves nazi (motīvs – lai Š. Grāfa atgrieztos pirmajā pozīcijā reitingā). M. Seleša nevarēja spēlēt vairāk nekā divus gadus.

1994. gadā M. Selešai piešķīra ASV pilsonību un viņa drīkstēja pārstāvēt šīs valsts izlasi. Divu gadu rehabilitācijas procesā pēc vardarbīgā uzbrukuma M. Seleša bija pastiepusies augumā par gandrīz pieciem centimetriem. Tas viņai palīdzēja labāk servēt, taču kopumā tik daudz grandiozu panākumu vairs nebija. Tenisistei tika saglabāta pirmā pozīcija reitingā, kas dalīta ar tobrīd labāko aktuālajā reitingā Š. Grāfu. Sacensībās M. Seleša atgriezās pēc divu gadu un četru mēnešu pārtraukuma. 1995. gada augustā viņa spēlēja Toronto un uzreiz kļuva par turnīra uzvarētāju. Septembrī M. Seleša iekļuva US Open finālā, kur zaudēja Š. Grāfai.

Visveiksmīgāk M. Seleša spēlēja Australian Open, kur viņa bija uzvarējusi trīs gadus pēc kārtas (1991‒1993) un arī uzreiz pēc atgriešanās tūrē 1996. gada janvārī. Nākamajos divos gados M. Seleša Melburnā nepiedalījās, bet 1999. gadā viņas 33 uzvaru sērija pārtrūka Australian Open ‒ pusfinālā viņa zaudēja Martinai Hingisai (Martina Hingis).

2000. gadā M. Seleša olimpiskajās spēles Sidnejā izcīnīja bronzas godalgu vienspēlēs. Kopā ar ASV izlasi M. Seleša trīs reizes uzvarēja Federācijas kausa izcīņā sieviešu komandām (1996, 1999, 2000). 2000. gadā iegūti trīs tituli, 2001. gadā ‒ četri un 2002. gadā pēdējie divi (Dohā un Madridē). Līdz 2003. gada sezonas beigām M. Seleša gan saglabāja vietu pasaules reitinga labāko desmitniekā, taču aktīvajā tenisā viņa vairs neatgriezās. Pēdējā oficiālā spēle aizvadīta 2003. gadā maijā Parīzē, kad viņa French Open zaudēja pirmajā kārtā. Vēlāk sportiste piedalījās tikai dažās paraugspēlēs, kaut vēl nebija paziņojusi par savu aiziešanu no sporta. Oficiāls paziņojums par aiziešanu no profesionālā sporta sniegts tikai 2008. gadā 34 gadu vecumā, kaut profesionālajos turnīros M. Seleša jau nebija spēlējusi gandrīz piecus gadus.

Karjeras laikā M. Seleša uzvarējusi 53 turnīros, vienspēlēs viņai ir 595 uzvaras un 122 zaudējumi. Grand Slam turnīros 180 uzvaras un tikai 31 zaudējums, kas ir 86 % panākumu. Karjeras laikā tenisā nopelnījusi 14 891 762 ASV dolārus, 178 nedēļas bijusi pirmā pasaules reitingā. Viņa spēlēja ļoti enerģiski, spēja labi gan aizsargāties, gan uzbrukt. M. Seleša bija ļoti ātra laukumā, jo sita no abām pusēm ar abām rokām un līdz ar to nevarēja tik tālu aizsniegties līdz bumbai, kas sekmēja labāku kāju darbību. M. Selešas spēles stilam bija raksturīgs kliedzieni ik reizi sitiena laikā, īpaši izšķirīgajos brīžos. Britu izdevums The Telegraph izmērīja, ka sportistes kliedziena skaļums bija 93,2 decibeli, kas līdzinājās policijas svilpes skaļumam vai pneimatiskajam urbim. Ieradums M. Selešai bija radies jau bērnībā, kad raketes vēl bija par smagu un bija fiziski grūti sist bumbiņu. 

Pēc karjeras beigām kļuvusi par motivācijas spīkeri un mentālās veselības treneri. 2007. gadā M. Selešai piešķirta arī Ungārijas pilsonība. 2009. gadā viņa uzņemta Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā. 2011.gadā izdevums The Times nosauca M. Selešu par vienu no 30 visu laiku labākajām tenisistēm. 2012. gadā Tennis Channel iekļāva sportisti 100 visu laiku  pasaules labāko tenisistu sarakstā ar 19. numuru.

M. Seleša regulāri piedalās tenisa spēlēs labdarībai, kā arī tenisa apmācības paraugstundās. Ārpus tenisa piedalās dažādos labdarības pasākumos, īpaši dzīvnieku aizsardzības jomā. Piedalījusies vairākos televīzijas šovos un dokumentālajās filmās. M. Seleša ir vairāku grāmatu autore, no kurām populārākās ir divas viņas sarakstītās autobiogrāfijas: “Monika: no bailēm līdz uzvarai” (Monica: From Fear to Victory, 1996) un “Atgūt kontroli: pār savu ķermeni, prātu un sevi” (Getting a Grip: On My Body, My Mind, My Self, 2009).