Andrē Agasi ir olimpiskais čempions, astoņu Grand Slam titulu ieguvējs tenisā. Pazīstams ar savu dumpīgo uzvedību jaunībā, bet vēlākajos gados kļuvis ļoti nosvērts un pieklājīgs.

A. Agasi tēvs ir Irānas armēnis Emanuels Maiks Agasi (Emmanuel “Mike” Agassi), kurš vēlāk emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Irānā tēvs nodarbojās ar boksu, piedalījies 1948. un 1952. gada olimpiskajās spēlēs. ASV apprecējās ar Elizabeti Dadliju (Elizabeth Dudley). Savus bērnus mērķtiecīgi centās izveidot par tenisa zvaigznēm. Pie mājas tika ierīkots tenisa laukums. Trenēties vajadzēja visiem četriem bērniem. A. Agasi trenēties sāka jau divu gadu vecumā.

13 gadu vecumā A. Agasi devās uz Floridu, kur iestājās Nikolasa Boletjēri (Nicholas James Bollettieri) akadēmijā. A. Agasi ātri apnika akadēmijas dzelžainais režīms, un viņš protestēja pret to ar savu izaicinošo uzvedību. A. Agasi vairākkārt gribēja izslēgt no akadēmijas, bet viņš bija ļoti talantīgs, un ar sportistu personīgi sāka nodarboties pats akadēmijas vadītājs N. Boletjēri. Abu sadarbība turpinājās līdz pat 1993. gadam, kad A. Agasi jau bija profesionāls tenisists. A. Agasi jaunības gados bija izaicinošs, laukumā sportists izgāja daudzkrāsainos T kreklos, zem tenisa šortiem vilka pieguļošas riteņbraucēju bikses.

A. Agasi sāka profesionālo karjeru 1986. gadā, 16 gadu vecumā, debitējot US Open, kur pirmajā kārtā zaudēja britam Džeremijam Beitsam (Michael Jeremy Bates). 1987. gada novembrī A. Agasi jau ieguva pirmo titulu Sul America Open turnīrā Brazīlijā, finālā pārspējot brazīlieti Luisu Mataru (Luiz Mattar). Gada beigās viņam jau bija 25. pozīcija Profesionālo tenisistu asociācijas (Association of Tennis Professionals, ATP) reitingā. 1988. gadā A. Agasi uzvarēja jau sešos turnīros, iekļūstot reitinga Top 10 un gadu noslēdzot trešajā pozīcijā. Viņš iekļuva divu Grand Slam turnīru pusfinālos – French Open un US Open. Kopš karjeras sākuma A. Agasi bija piedalījies 43 turnīros un nopelnījis jau miljonu ASV dolāru, kas tik īsā laikā nebija izdevies nevienam. No 1988. līdz 1990. gadam A. Agasi nepiedalījās Vimbldonas turnīrā, jo nevēlējās pakļauties stingrajām ģērbšanās tradīcijām, spēlēt tikai baltā tērpā, kas jāievēro šī turnīra dalībniekiem.

1990. gadā A. Agasi tika līdz diviem lielajiem fināliem – French Open un US Open, sezonas noslēgumā pirmo reizi triumfēja labāko tenisistu ATP gada finālturnīrā, pusfinālā uzvarot vācieti Borisu Bekeru (Boris Franz Becker) un finālā zviedru Stefanu Edbergu (Jan Stefan Edberg). Vienā finālturnīrā viņš uzreiz nopelnīja 950 tūkstošus ASV dolāru. 1991. gadā A. Agasi pirmo reizi spēlēja Vimbldonā un izgāja laukumā, jau tērpies klasiskajā, baltajā tenisa apģērbā. Turnīrā viņš tika līdz ceturtdaļfinālam.

Lielākie panākumi

1992. gadā triumfāls izvērtās Vimbldonas turnīrs, kurā A. Agasi ieguva savu pirmo Grand Slam titulu. 1993. gadā pēc uzvarām divos turnīros gada sākumā A. Agasi ārstēja plaukstas savainojumu, bet 1994. gadā kļuva par pirmo neizsēto tenisistu, kurš izcīnījis uzvaru US Open. 1995. gada janvārī A. Agasi debitēja Austalian Open Melburnā un uzreiz uzvarēja šajā turnīrā, finālā pieveicot amerikāni Pītu Samprasu (Pete Sampras). 1995. gada 10. aprīlī tika sasniegta pirmā pozīcija pasaules reitingā. Šajā pozīcijā viņš noturējās 30 nedēļas, izcīnot 26 uzvaras pēc kārtas cietā jeb hard seguma laukumos. 1995. gadā tenisists izcīnīja 73 uzvaras un tikai deviņus zaudējumus, ieguva septiņus čempiona titulus. 1996. gadā A. Agasi kļuva par Atlantas olimpisko spēļu čempionu, finālā pārspējot Serhi Brugeiru (Sergi Bruguera) no Spānijas.

1997. gads bija ļoti neveiksmīgs ‒ reitingā A. Agasi noslīdēja uz 141. pozīciju un neuzvarēja nevienā turnīrā. Lūzums karjerā notika 1998. gadā, kad A. Agasi spēja atgriezties pasaules elitē. Šī atgriešanās joprojām dēvēta par vienu no spožākajām pasaules sportā. Gadu sācis ar kategoriju zemākajiem Challenger turnīriem, A. Agasi atgriezās pasaules reitinga desmitniekā. 1999. gadā A. Agasi triumfēja arī French Open, kļūstot par piekto tenisistu pasaulē tobrīd, kam izdevies uzvarēt visos četros Grand Slam turnīros. Finālā Parīzē A. Agasi atspēlējas pret Ukrainas tenisistu Andriju Medvedevu (Андрій Олегович Медведєв) pēc īstas sakāves pirmajos setos – 1:6, 2:6. Nākamajos trijos setos jau uzvarēja A. Agasi 6:4, 6:3, 6:4. Šī atspēlēšanās tenisa pasaulē ieguva apzīmējumu “Parīzes brīnums”. A. Agasi triumfē arī US Open un gada beigās atkal kļuva par pasaules līderi ATP reitingā.  

2000. gada janvārī A. Agasi Australian Open finālā zaudē Jevgeņijam Kafeļnikovam (Евгений Алексaндрович Кафельников) no Krievijas, taču viņš spējis četros Grand Slam turnīros pēc kārtas iekļūt finālā, ko pirms tam bija īstenojis vienīgi austrālietis Rodnijs Leivers (Rodney George Laver). Karjeras beigās A. Agasi vēl divreiz triumfēja Australian Open (2001, 2003), pēc otrā panākuma uz brīdi vēl atgūstot pirmo pozīciju pasaules reitingā. Savu pēdējo titulu tenisists ieguva Losandželosā 2005. gada jūlijā 35 gadu vecumā. 2006. gadā A. Agasi spēlēja maz, un viņa atvadu turnīrs bija US Open, kur tenisists tika līdz trešajai kārtai.

A. Agasi pārsvarā spēlēja no gala līnijas, viņam bija teicama fiziskā sagatavotība un izturība. A. Agasi bija izcils sitiens no kreisās puses (backhand ) ar abām rokām. Viņš neatkāpās tālu aiz gala līnijas un spēja ļoti ātri raidīt atpakaļ bumbiņu pretinieka laukuma pusē. Tenisists lieliski atsita pretinieka serves. Daudzi tenisa eksperti viņu nosaukuši par labāko pasaulē šajā elementā. A. Agasi spēja ātrā tempā aizvadīt pat ilgstošas spēles. Karjeras laikā A. Agasi uzvarējis 60 ATP turnīros, tenisā nopelnot nedaudz vairāk nekā 31 miljonu ASV dolāru. Kopā ar ASV izlasi trīs reizes ieguvis Deivisa kausu (1990, 1992, 1995). 21 gada laikā profesionālajā karjerā vienspēles izcīnījis 870 uzvaras un piedzīvojos 274 zaudējumus.

A. Agasi ir veiksmīgs uzņēmējs, izveidojis vairākas kompānijas, nopelnījis ar akcijām. Viņam pieder restorānu bizness ASV un dažādi jaunuzņēmumi (start up). Kopā ar sievu Štefiju Grāfu (Steffi Graf) nodibinājis holdinga kompāniju Agassi Graf Holdings, investējot nekustamajos īpašumos, dažādos klubos, augstas klases mēbeļu ražošanā un arī tenisa un fitnesa centrā.

2009. gadā tenisists izdeva savu autobiogrāfiju “Atvērts” (Open). 2010. gadā grāmata uzvarēja Britu sporta grāmatu apvienības (British Sports Books) autobiogrāfiju kategorijā. 2018. gadā izdevums Esquire to ierindoja pasaulē 30 visu laiku labāko sporta grāmatu skaitā. Līdz 2021. gadam grāmatas peļņa bija vairāk nekā miljons ASV dolāru.

2017. gadā A. Agasi piedalījās Džeisona Kona (Jason Kohn) dokumentālajā filmā “Nulle nozīmē nulli” (Love Means Zero; vārdu spēle ‒ love tenisā apzīmē nulli) par attiecībām ar treneri N. Boletjēri.

A. Agasi plaši pazīstams ar labdarību, kas saistīta ar bērnu izglītību un rehabilitāciju. 1994. gadā kopā ar bērnības draugu Periju Rodžersu (Perry Rogers) dibinājis Andrē Agasi fondu izglītībai (Andre Agassi Foundation For Education), kas palīdz riska grupu bērniem. Kopš 1995. gadus organizē akciju bērniem Grand Slam for Children. A. Agasi karjeras laikā šajā akcijā savākti vairāk nekā 50 miljoni ASV dolāru ziedojumos. 2001. gadā atklāta Andrē Agasi koledžas sagatavošanas akadēmija (Andre Agassi College Preparatory Academy) Lasvegasā, ko bez maksas var apmeklēt bērni no nelabvēlīgām ģimenēm. 

A. Agasi bija raidorganizācijas BBC pasaules gada sportists 1992. gadā. Francijas sporta izdevums L’Equipe 1999. gadā iebalsoja A. Agasi par visu čempionu čempionu. Izdevums Sports Illustrated 2010. gadā visu laiku izcilāko tenisistu vidū A. Agasi ierindoja septītajā vietā. 2011. gadā Ņūportā sportists uzņemts Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame). Jau pēc karjeras A. Agasi saņēmis vairākus apbalvojumus par paveikto labdarībā. Kopš 2025. gada A. Agasi ir Pasaules izlases kapteinis Leivera kausa izcīņā tenisā.