Kreiseris ir liela izmēra kaujas kuģis, kura ūdensizspaids (displacement) svārstās no 9000 līdz 13 000 tonnām un kura bruņojums nodrošina kaujasspēju pretgaisa, pretvirsūdens, un pretzemūdens karadarbībā. Papildu šīm spējām kreiseri ir aprīkoti ar spārnotajām raķetēm, lai nodrošinātu trieciena spēju pa zemes mērķiem no liela attāluma. Ņemot vērā kuģa un apkalpes lielumu, kreiseri bieži ieņem flagmaņa lomu vai nodrošina aviācijas bāzeskuģa apsardzi. Kreisera būves un uzturēšana izmaksas ir salīdzinoši lielas, tāpēc tāda izmēra kuģu būvi var atļauties tikai dažas valstis. Tikai divu pasaules valstu bruņotajos spēkos ir kuģi, kas oficiāli klasificēti kā kreiseri.

Mūsdienās kreiseris tā lieluma un spēju dēļ tiek izmantots kā flotes flagmanis vai aizsardzībai aviācijas bāzeskuģa kaujas grupā. Tomēr kreisera izcelšanās vēsturiski saistās ar citiem uzdevumiem, kuru izpildei bija nepieciešams ātrs, izturīgs kuģis, kas varēja ilgstoši “kreisēt” (no angļu valodas vārda cruise) pa pasaules okeāniem, pildot diplomātiskus uzdevumus vai nodarbojoties ar reiderismu. Buru kuģu laikos šādiem uzdevumiem tika nozīmētas fregates vai mazāki kuģi, un kreiseris kā kuģa tips nepastāvēja. 19. gs. vārds “kreiseris” tika lietots tāda kuģa tipa apzīmēšanai, kas spēja veikt tālus pārgājienus, veicot izlūkošanu, reiderēšanu vai diplomātiskus uzdevumus. Šie kuģi, kuri pamatā bija fregates ar metāla bruņām (ironclads), kļuva par kreiseru aizsākumu un lika pamatus tādiem kuģu tipiem kā bruņu kreiseri (armored cruisers) un aizsargātie kreiseri (protected cruisers). Laikā pirms Pirmā pasaules kara tika būvēti vairāku tipu kreiseri, kā kaujas kreiseri (battlecruisers), vieglie kreiseri (light cruisers), flotes flagmaņi (flotilla leaders), krasta apsardzes kreiseri (coastguard cruisers) un palīgkreiseri (auxiliary cruiser). Kā redzams no nosaukumiem, kreiseri pildīja dažādas lomas valstu jūras spēkos – sākot ar karadarbības un beidzot ar atbalsta uzdevumiem. Tādējādi pastāvēja plaša kuģu tipa grupa, kuri tika saukti par kreiseriem. Kreisera vēsturisko izmaiņu laika līnijā interesanta loma bija smagajam kreiserim (heavy cruiser) “Deutschland”.

20. gs. 30. gadu sākumā Vācija pieņēma bruņojumā “Deutschland” klases smagos kreiserus, sauktus arī par “kabatas kaujas kuģiem” (pocket battleships, vāciski Panzershiffe). Nosaukumu “kabatas kaujas kuģi” radīja Lielbritānijas prese, vēloties norādīt, ka to bruņojums salīdzinājumā ar pašu kuģu izmēru ir ļoti liels. Šie kuģi bija mazāki par tā laika kaujas kuģu standartu, un ātrums bija mazāks par kreiseru standartu. Tajā pašā laikā to bruņojums – 280 mm lielgabali, torpēdas un izlūkošanas lidmašīna – bija lielāks nekā smagajiem kreiseriem. Tāpēc šos kuģus turpināja dēvēt par “kabatas kaujas kuģiem”, lai arī oficiāli tie tika pieskaitīti smagajiem kreiseriem. Neskatoties uz šo mazliet nievājošo iesauku, šie kuģi bija nopietns apdraudējums Lielbritānijas un Francijas flotēm.

Kreiseru īpašības, kas tos raksturo mūsdienās, cēlušās no perioda neilgi pirms Otrā pasaules kara, kad parādījās tāds kuģa tips, ko sauca par pretgaisa aizsardzības kreiseri (anti-aircraft cruisers). Tas bija vieglais kreiseris, kura pretvirsūdens lielgabalus un torpēdaparātus nomainīja lielāks skaits vieglāku lielgabalu ar lielu pacēluma leņķi un atbilstošu ugunsvadību, lai aizstāvētos pret lidmašīnām. Pēc Otrā pasaules kara šo kreiseru tipu turpināja būvēt ar vadāmajām raķetēm, un šo kuģa tipu uzskata par aizsācēju mūsdienās pazīstamajam vadāmo (spārnoto) raķešu kreiserim (guided missile cruiser).

2025. gadā pasaules valstu flotēs sastopami divi kreiseru tipi – smagais kreiseris (Krievijas jūras spēku “Kirov” klase, viens kuģis) un kreiseris (Amerikas Savienoto Valstu, ASV, jūras spēku “Ticonderoga” klase, deviņi kuģi, un Krievijas jūras spēku “Slava” klase, divi kuģi). ASV jūras spēku kreiseris ir pretgaisa aizsardzības kuģis ar spēcīgu pretzemūdens karadarbības spēju, bet Krievijas “Slava” klases kreiseris ir būvēts pretvirsūdens karadarbībai. Šo kuģu attīstība parasti atbilst valsts stratēģiskajiem mērķiem – ASV kuģis ir būvēts, lai aizsargātu aviācijas bāzeskuģi pret gaisa un zemūdens draudiem, bet Krievijas kreiseris ir paredzēts, lai iznīcinātu ASV aviācijas bāzeskuģu grupu ar spēcīgu pretvirsūdens mērķu spārnoto raķešu zalvi.

Krievijas jūras spēkos stratēģiskās nozīmes ballistisko raķešu zemūdenes apzīmē arī kā smagos atomkreiserus (piemēram, smagās stratēģiskās raķešu zemūdenes, тяжелые ракетные подводные крейсера стратегического назначения), turpretī ASV un Ķīna zemūdenēm neizmanto kreisera apzīmējumu.

Papildus iepriekšminētajiem divu veidu kreiseriem (smagais kreiseris un kreiseris) minami arī atsevišķi kuģi, kuru oficiālais apzīmējums nav kreiseris. Vairāku valstu – Japānas, Dienvidkorejas, ASV un Ķīnas – jūras spēku sastāvā ir kuģi, kuri tiek apzīmēti kā iznīcinātājkuģi (destroyers), tomēr to ūdensizspaids un apbruņojums atbilst kreisera raksturojumam. ASV jūras spēkos “Zumwalt” klases iznīcinātājkuģis (trīs kuģi) pēc ūdensizspaida (16 000 tonnas) ir lielāks par “Ticonderoga” klasi un tiek raksturots kā lielākas kaujas kuģis pasaulē. Japānas jūras pašaizsardzības spēkos ir vairākas iznīcinātājkuģu klases, kuras atbilst kreisera raksturojuma – “Atago” (ūdensizspaids 10 000 tonnas, divi kuģi) un “Maya” (ūdensizspaids 10 250 tonnas, divi kuģi) klases iznīcinātājkuģi. Dienvidkorejas bruņojumā esošais “Sejong the Great” klases iznīcinātājkuģis (ūdensizspaids 11 000 tonnas, četri kuģi) arī uzskatāms par kreiseri. Šie Tālo Austrumu jūras spēku kuģi ir ļoti līdzīgi ASV kreiseriem un iznīcinātājkuģiem, un tie ir aprīkoti ar līdzīgas darbības sensoriem un ieročiem. Ķīnas jūras spēku 55. tipa “Renhai” klases iznīcinātājkuģis (ūdensizspaids 12 000 tonnas, astoņi kuģi) arī tiek uzskatīts par kreiseri, un 2025. gadā tas ir jaunākais tāda lieluma kuģis pasaulē, kuru Ķīnas jūras spēki ir izstrādājuši kā atbildi ASV “Ticonderoga” klases kreiserim. Ķīnas kreiseru attīstība līdzinās amerikāņu doktrīnai – aviācijas bāzeskuģu trieciengrupas aizsardzība pret gaisa un virsūdens draudiem. Uz to norāda “Renhai” klases aprīkošana ar lielākām vertikālajām raķešu palaišanas sistēmām, kurās var ievietot tālās darbības vadāmās raķetes. Tomēr tieši izmantotās (plānotās) raķetes norāda uz zināmām atšķirībām. ASV lielu uzsvaru liek uz pretgaisa aizsardzību gan tālā, gan tuvā distancē, bet Ķīna varētu aprīkot savus kreiserus ar pretvirsūdens raķetēm, liekot uzsvaru tieši uz šo karadarbības veidu. Precīza informācija par raķešu skaitu un veidiem publiskos avotos nav pieejama.

Kreiseri mūsdienās pilda dažādus uzdevumus un līdz ar to tiek pielietoti gan atsevišķi, gan kaujas grupās. Vēsturiski kreiseriem ir bijusi nozīmīga loma abos pasaules karos, un to ātrums un bruņojums ticis novērtēts dažādās ievērojamās kaujās, kā kaujā par Jitlandi Pirmajā pasaules karā, vai kaujās par Kluso okeānu Otrajā pasaules karā.

ASV armijas ģenerālis Džons Peršings (John Joseph Pershing) un ASV jūras spēku viceadmirālis Viljams Smits (Willliam Ward Smith) būtiski ietekmēja kreiseru konstrukciju izstrādi Pirmā pasaules kara laikā ASV, savukārt Lielbritānijas flotes admirālis Džons Fišers (Sir John Fisher) atstāja būtisku ietekmi uz Lielbritānijas jūras karadarbības attīstību un līdz ar to – kreiseru attīstību.

Ievērojamākie kuģu būvētāji ASV ir “Bath Iron Works”, Vācijā – Krupu (Krupp) dzimtas uzņēmumi un korporācija “Toshiba” Japānā.

Kreiseru būvei ierobežojumu pēc būtības nav, tomēr Japāna un Vācija kā Otrā pasaules kara zaudētājas nedrīkst pieņemt savā bruņojumā lielākus kuģus nekā iznīcinātājkuģi, kas ir Japānas kuģu tipu savdabīgās klasifikācijas iemesls.

Mākslā daudz attēlota Jitlandes kauja Pirmajā pasaules karā ar kreiseru iesaisti cīņās, piemēram, angļu mākslinieka Viljama Laionela Villija (William Lionel Wyllie) darbi ““HMS Warrior” un “HMS Warspite” Jitlandes kaujā, 1916. gada 31. maijs, ap plkst. 18.25” (HMS ‘Warrior’ and ‘Warspite’ at the Battle of Jutland, 31 May 1916, about 18.25), 1917. gads, un “Jitlandes kaujas studija, 1916. gada 31. maijs: “HMS Lion” ved kaujas kreiserus gar ‘Invincible” vraku, ap plkst. 18.40” (Study of the Battle of Jutland, 31 May 1916: HMS ‘Lion’ Leading Battlecruisers Past the Wreck of ‘Invincible’, about 18.40), 1916. gads, angļu mākslinieka Roberta Henrija Smita (Robert Henry Smith) glezna “Jitlandes kauja: admirālis Dželiko ierodas ar kaujas kuģiem un sastop kaujas kreiserus” (The Battle of Jutland: Admiral Jellicoe Arrives with the Battleships and Meets the Battle Cruisers), 1920. gads, un daudzi citi.