AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 15. decembrī
Guntis SkunstiņŔ

kreiseris

(angļu cruiser, vācu Kreuzer, franču croiseur, krievu крейсер)
lielākais kaujas kuÄ£is (battleship), kas bÅ«vēts, lai nodroÅ”inātu kaujasspējas visos jÅ«ras karadarbÄ«bas pamatveidos

Saistītie Ŕķirkļi

  • aviācijas bāzeskuÄ£is
  • jÅ«ras spēki
  • karakuÄ£is
  • zemÅ«dene
ASV jÅ«ras spēku ā€œTiconderogaā€ klases kreiseris CG-47 Suecas kanālā ceļā uz VidusjÅ«ru. 22.08.1990.

ASV jÅ«ras spēku ā€œTiconderogaā€ klases kreiseris CG-47 Suecas kanālā ceļā uz VidusjÅ«ru. 22.08.1990.

Fotogrāfs PH3 Frank A. Marquart. Avots: U.S. Navy/Naval History and Heritage Command.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Militārā nozīme un tās vēsturiskā izmaiņas
  • 3.
    Tehnoloģiskā attīstība. Daudzveidības raksturojums
  • 4.
    Mūsdienu stāvoklis
  • 5.
    Raksturīgākie pielietojuma gadījumi
  • 6.
    Nozīmīgākie izgudrotāji, ražotāji
  • 7.
    Ieroču veida ierobežojumi, starpvalstu vienoŔanās
  • 8.
    Atspoguļojums mākslā
  • Multivide 5
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Militārā nozīme un tās vēsturiskā izmaiņas
  • 3.
    Tehnoloģiskā attīstība. Daudzveidības raksturojums
  • 4.
    Mūsdienu stāvoklis
  • 5.
    Raksturīgākie pielietojuma gadījumi
  • 6.
    Nozīmīgākie izgudrotāji, ražotāji
  • 7.
    Ieroču veida ierobežojumi, starpvalstu vienoŔanās
  • 8.
    Atspoguļojums mākslā
Kopsavilkums

Kreiseris ir liela izmēra kaujas kuÄ£is, kura Å«densizspaids (displacement) svārstās no 9000 lÄ«dz 13 000 tonnām un kura bruņojums nodroÅ”ina kaujasspējas pretgaisa, pretvirsÅ«dens un pretzemÅ«dens karadarbÄ«bā. Papildu Ŕīm spējām kreiseri ir aprÄ«koti ar spārnotajām raÄ·etēm, lai nodroÅ”inātu trieciena spējas pa zemes mērÄ·iem no liela attāluma. Ņemot vērā kuÄ£a un apkalpes lielumu, kreiseri bieži ieņem flagmaņa lomu vai nodroÅ”ina aviācijas bāzeskuÄ£a apsardzi. Kreisera bÅ«ves un uzturēŔana izmaksas ir salÄ«dzinoÅ”i lielas, tāpēc tāda izmēra kuÄ£u bÅ«vi var atļauties tikai dažas valstis. Tikai divu pasaules valstu bruņotajos spēkos ir kuÄ£i, kas oficiāli klasificēti kā kreiseri.

Militārā nozīme un tās vēsturiskā izmaiņas

MÅ«sdienās kreiseris tā lieluma un spēju dēļ tiek izmantots kā flotes flagmanis vai aizsardzÄ«bai aviācijas bāzeskuÄ£a kaujas grupā. Tomēr kreisera izcelÅ”anās vēsturiski saistās ar citiem uzdevumiem, kuru izpildei bija nepiecieÅ”ams ātrs, izturÄ«gs kuÄ£is, kas varēja ilgstoÅ”i ā€œkreisētā€ (no angļu valodas vārda cruise) pa pasaules okeāniem, pildot diplomātiskus uzdevumus vai nodarbojoties ar reiderismu. Buru kuÄ£u laikos Ŕādiem uzdevumiem tika nozÄ«mētas fregates vai mazāki kuÄ£i, un kreiseris kā kuÄ£a tips nepastāvēja. 19. gs. vārds ā€œkreiserisā€ tika lietots tāda kuÄ£a tipa apzÄ«mēŔanai, kas spēja veikt tālus pārgājienus, veicot izlÅ«koÅ”anu, reiderēŔanu vai diplomātiskus uzdevumus. Å ie kuÄ£i, kuri pamatā bija fregates ar metāla bruņām (ironclads), kļuva par kreiseru aizsākumu un lika pamatus tādiem kuÄ£u tipiem kā bruņu kreiseri (armored cruisers) un aizsargātie kreiseri (protected cruisers). Laikā pirms Pirmā pasaules kara tika bÅ«vēti vairāku tipu kreiseri, kā kaujas kreiseri (battlecruisers), vieglie kreiseri (light cruisers), flotes flagmaņi (flotilla leaders), krasta apsardzes kreiseri (coastguard cruisers) un palÄ«gkreiseri (auxiliary cruiser). Kā redzams no nosaukumiem, kreiseri pildÄ«ja dažādas lomas valstu jÅ«ras spēkos ā€“ sākot ar karadarbÄ«bas un beidzot ar atbalsta uzdevumiem. Tādējādi pastāvēja plaÅ”a kuÄ£u tipa grupa, kas tika saukti par kreiseriem. Kreisera vēsturisko izmaiņu laika lÄ«nijā interesanta loma bija smagajam kreiserim (heavy cruiser) ā€œDeutschlandā€.

20. gs. 30. gadu sākumā Vācija pieņēma bruņojumā ā€œDeutschlandā€ klases smagos kreiserus, sauktus arÄ« par ā€œkabatas kaujas kuÄ£iemā€ (pocket battleships, vāciski Panzershiffe). Nosaukumu ā€œkabatas kaujas kuÄ£iā€ radÄ«ja Lielbritānijas prese, vēloties norādÄ«t, ka to bruņojums salÄ«dzinājumā ar paÅ”u kuÄ£u izmēru ir ļoti liels. Å ie kuÄ£i bija mazāki par tā laika kaujas kuÄ£u standartu, un ātrums bija mazāks par kreiseru standartu. Tajā paŔā laikā to bruņojums ā€“ 280 mm lielgabali, torpēdas un izlÅ«koÅ”anas lidmaŔīna ā€“ bija lielāks nekā smagajiem kreiseriem. Tāpēc Å”os kuÄ£us turpināja dēvēt par ā€œkabatas kaujas kuÄ£iemā€, lai arÄ« oficiāli tie tika pieskaitÄ«ti smagajiem kreiseriem. Neskatoties uz Å”o mazliet nievājoÅ”o iesauku, Å”ie kuÄ£i bija nopietns apdraudējums Lielbritānijas un Francijas flotēm.

Kreiseru Ä«paŔības, kas tos raksturo mÅ«sdienās, cēluŔās no perioda neilgi pirms Otrā pasaules kara, kad parādÄ«jās tāds kuÄ£a tips, ko sauca par pretgaisa aizsardzÄ«bas kreiseri (anti-aircraft cruisers). Tas bija vieglais kreiseris, kura pretvirsÅ«dens lielgabalus un torpēdaparātus nomainÄ«ja lielāks skaits vieglāku lielgabalu ar lielu pacēluma leņķi un atbilstoÅ”u ugunsvadÄ«bu, lai aizstāvētos pret lidmaŔīnām. Pēc Otrā pasaules kara Å”o kreiseru tipu turpināja bÅ«vēt ar vadāmajām raÄ·etēm, un Å”o kuÄ£a tipu uzskata par aizsācēju mÅ«sdienās pazÄ«stamajam vadāmo (spārnoto) raÄ·eÅ”u kreiserim (guided missile cruiser).

Tehnoloģiskā attīstība. Daudzveidības raksturojums

2025. gadā pasaules valstu flotēs sastopami divi kreiseru tipi ā€“ smagais kreiseris (Krievijas jÅ«ras spēku ā€œKirovā€ klase, viens kuÄ£is) un kreiseris (Amerikas Savienoto Valstu, ASV, jÅ«ras spēku ā€œTiconderogaā€ klase, deviņi kuÄ£i, un Krievijas jÅ«ras spēku ā€œSlavaā€ klase, divi kuÄ£i). ASV jÅ«ras spēku kreiseris ir pretgaisa aizsardzÄ«bas kuÄ£is ar spēcÄ«gu pretzemÅ«dens karadarbÄ«bas spēju, bet Krievijas ā€œSlavaā€ klases kreiseris ir bÅ«vēts pretvirsÅ«dens karadarbÄ«bai. Å o kuÄ£u attÄ«stÄ«ba parasti atbilst valsts stratēģiskajiem mērÄ·iem ā€“ ASV kuÄ£is ir bÅ«vēts, lai aizsargātu aviācijas bāzeskuÄ£i pret gaisa un zemÅ«dens draudiem, bet Krievijas kreiseris ir paredzēts, lai iznÄ«cinātu ASV aviācijas bāzeskuÄ£u grupu ar spēcÄ«gu pretvirsÅ«dens mērÄ·u spārnoto raÄ·eÅ”u zalvi.

Krievijas jÅ«ras spēkos stratēģiskās nozÄ«mes ballistisko raÄ·eÅ”u zemÅ«denes apzÄ«mē arÄ« kā smagos atomkreiserus (piemēram, smagās stratēģiskās raÄ·eÅ”u zemÅ«denes, Ń‚ŃŠ¶ŠµŠ»Ń‹Šµ ракетные поГвоГные крейсера стратегического Š½Š°Š·Š½Š°Ń‡ŠµŠ½ŠøŃ), turpretÄ« ASV un Ķīna zemÅ«denēm neizmanto kreisera apzÄ«mējumu.

Vācijas ā€œDeutschlandā€ klases smagais kreiseris, saukts arÄ« par ā€œkabatas kaujas kuÄ£iā€ – Admiral Graf Spee. 1937. gads.

Vācijas ā€œDeutschlandā€ klases smagais kreiseris, saukts arÄ« par ā€œkabatas kaujas kuÄ£iā€ – Admiral Graf Spee. 1937. gads.

Avots: The Print Collector/Print Collector/Getty Images, 463998769.

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œKirovā€ klases smagais kreiseris Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 2018. gads.

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œKirovā€ klases smagais kreiseris Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 2018. gads.

Fotogrāfs Laskin Nikita. Avots: Shutterstock.com/1194893275. 

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œSlavaā€ klases kreiseris ŠœŠ°Ń€ŃˆŠ°Š» Устинов Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 28.07.2018.

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œSlavaā€ klases kreiseris ŠœŠ°Ń€ŃˆŠ°Š» Устинов Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 28.07.2018.

Fotogrāfs Dianov Boris. Avots: Shutterstock.com/1150608263.

Mūsdienu stāvoklis

Papildus iepriekÅ”minētajiem divu veidu kreiseriem (smagais kreiseris un kreiseris) minami arÄ« atseviŔķi kuÄ£i, kuru oficiālais apzÄ«mējums nav kreiseris. Vairāku valstu ā€“ Japānas, Dienvidkorejas, ASV un Ķīnas ā€“ jÅ«ras spēku sastāvā ir kuÄ£i, kuri tiek apzÄ«mēti kā iznÄ«cinātājkuÄ£i (destroyers), tomēr to Å«densizspaids un apbruņojums atbilst kreisera raksturojumam. ASV jÅ«ras spēkos ā€œZumwaltā€ klases iznÄ«cinātājkuÄ£is (trÄ«s kuÄ£i) pēc Å«densizspaida (16 000 tonnu) ir lielāks par ā€œTiconderogaā€ klasi un tiek raksturots kā lielākais kaujas kuÄ£is pasaulē. Japānas jÅ«ras paÅ”aizsardzÄ«bas spēkos ir vairākas iznÄ«cinātājkuÄ£u klases, kuras atbilst kreisera raksturojuma ā€“ ā€œAtagoā€ (Å«densizspaids 10 000 tonnu, divi kuÄ£i) un ā€œMayaā€ (Å«densizspaids 10 250 tonnas, divi kuÄ£i) klases iznÄ«cinātājkuÄ£i. Dienvidkorejas bruņojumā esoÅ”ais ā€œSejong the Greatā€ klases iznÄ«cinātājkuÄ£is (Å«densizspaids 11 000 tonnu, četri kuÄ£i) arÄ« uzskatāms par kreiseri. Å ie Tālo Austrumu jÅ«ras spēku kuÄ£i ir ļoti lÄ«dzÄ«gi ASV kreiseriem un iznÄ«cinātājkuÄ£iem, un tie ir aprÄ«koti ar lÄ«dzÄ«gas darbÄ«bas sensoriem un ieročiem. Ķīnas jÅ«ras spēku 55. tipa ā€œRenhaiā€ klases iznÄ«cinātājkuÄ£is (Å«densizspaids 12 000 tonnu, astoņi kuÄ£i) arÄ« tiek uzskatÄ«ts par kreiseri, un 2025. gadā tas ir jaunākais tāda lieluma kuÄ£is pasaulē, kuru Ķīnas jÅ«ras spēki ir izstrādājuÅ”i kā atbildi ASV ā€œTiconderogaā€ klases kreiserim. Ķīnas kreiseru attÄ«stÄ«ba lÄ«dzinās amerikāņu doktrÄ«nai ā€“ aviācijas bāzeskuÄ£u trieciengrupas aizsardzÄ«ba pret gaisa un virsÅ«dens draudiem. Uz to norāda ā€œRenhaiā€ klases aprÄ«koÅ”ana ar lielākām vertikālajām raÄ·eÅ”u palaiÅ”anas sistēmām, kurās var ievietot tālās darbÄ«bas vadāmās raÄ·etes. Tomēr tieÅ”i izmantotās (plānotās) raÄ·etes norāda uz zināmām atŔķirÄ«bām. ASV lielu uzsvaru liek uz pretgaisa aizsardzÄ«bu gan tālā, gan tuvā distancē, bet Ķīna varētu aprÄ«kot savus kreiserus ar pretvirsÅ«dens raÄ·etēm, liekot uzsvaru tieÅ”i uz Å”o karadarbÄ«bas veidu. PrecÄ«za informācija par raÄ·eÅ”u skaitu un veidiem publiskos avotos nav pieejama.

Raksturīgākie pielietojuma gadījumi

Kreiseri mÅ«sdienās pilda dažādus uzdevumus un lÄ«dz ar to tiek pielietoti gan atseviŔķi, gan kaujas grupās. Vēsturiski kreiseriem ir bijusi nozÄ«mÄ«ga loma abos pasaules karos, un to ātrums un bruņojums ticis novērtēts dažādās ievērojamās kaujās, kā kaujā par Jitlandi Pirmajā pasaules karā vai kaujās par Kluso okeānu Otrajā pasaules karā.

Nozīmīgākie izgudrotāji, ražotāji

ASV armijas Ä£enerālis Džons PerÅ”ings (John Joseph Pershing) un ASV jÅ«ras spēku viceadmirālis Viljams Smits (Willliam Ward Smith) bÅ«tiski ietekmēja kreiseru konstrukciju izstrādi Pirmā pasaules kara laikā ASV, savukārt Lielbritānijas flotes admirālis Džons FiÅ”ers (Sir John Fisher) atstāja bÅ«tisku ietekmi uz Lielbritānijas jÅ«ras karadarbÄ«bas attÄ«stÄ«bu un lÄ«dz ar to ā€“ kreiseru attÄ«stÄ«bu.

Ievērojamākie kuÄ£u bÅ«vētāji ASV ir ā€œBath Iron Worksā€, Vācijā ā€“ Krupu (Krupp) dzimtas uzņēmumi un korporācija ā€œToshibaā€ Japānā.

Ieroču veida ierobežojumi, starpvalstu vienoŔanās

Kreiseru būvei ierobežojumu pēc būtības nav, tomēr Japāna un Vācija kā Otrā pasaules kara zaudētājas nedrīkst pieņemt savā bruņojumā lielākus kuģus nekā iznīcinātājkuģi, kas ir Japānas kuģu tipu savdabīgās klasifikācijas iemesls.

Atspoguļojums mākslā

Mākslā daudz attēlota Jitlandes kauja Pirmajā pasaules karā ar kreiseru iesaisti cīņās, piemēram, angļu mākslinieka Viljama Laionela Villija (William Lionel Wyllie) darbi ā€œā€œHMS Warriorā€ un ā€œHMS Warspiteā€ Jitlandes kaujā, 1916. gada 31. maijs, ap plkst. 18.25ā€ (HMS ā€˜Warrior’ and ā€˜Warspite’ at the Battle of Jutland, 31 May 1916, about 18.25), 1917. gads, un ā€œJitlandes kaujas studija, 1916. gada 31. maijs: ā€œHMS Lionā€ ved kaujas kreiserus gar ā€˜Invincibleā€ vraku, ap plkst. 18.40ā€ (Study of the Battle of Jutland, 31 May 1916: HMS ā€˜Lion’ Leading Battlecruisers Past the Wreck of ā€˜Invincible’, about 18.40), 1916. gads, angļu mākslinieka Roberta Henrija Smita (Robert Henry Smith) glezna ā€œJitlandes kauja: admirālis Dželiko ierodas ar kaujas kuÄ£iem un sastop kaujas kreiserusā€ (The Battle of Jutland: Admiral Jellicoe Arrives with the Battleships and Meets the Battle Cruisers), 1920. gads, un daudzi citi.

Multivide

ASV jÅ«ras spēku ā€œTiconderogaā€ klases kreiseris CG-47 Suecas kanālā ceļā uz VidusjÅ«ru. 22.08.1990.

ASV jÅ«ras spēku ā€œTiconderogaā€ klases kreiseris CG-47 Suecas kanālā ceļā uz VidusjÅ«ru. 22.08.1990.

Fotogrāfs PH3 Frank A. Marquart. Avots: U.S. Navy/Naval History and Heritage Command.

Smagais kreiseris ā€œDeutschlandā€. 01.04.1933.

Smagais kreiseris ā€œDeutschlandā€. 01.04.1933.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Naval History and Heritage Command. 

Vācijas ā€œDeutschlandā€ klases smagais kreiseris, saukts arÄ« par ā€œkabatas kaujas kuÄ£iā€ – Admiral Graf Spee. 1937. gads.

Vācijas ā€œDeutschlandā€ klases smagais kreiseris, saukts arÄ« par ā€œkabatas kaujas kuÄ£iā€ – Admiral Graf Spee. 1937. gads.

Avots: The Print Collector/Print Collector/Getty Images, 463998769.

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œKirovā€ klases smagais kreiseris Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 2018. gads.

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œKirovā€ klases smagais kreiseris Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 2018. gads.

Fotogrāfs Laskin Nikita. Avots: Shutterstock.com/1194893275. 

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œSlavaā€ klases kreiseris ŠœŠ°Ń€ŃˆŠ°Š» Устинов Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 28.07.2018.

Krievijas jÅ«ras spēku ā€œSlavaā€ klases kreiseris ŠœŠ°Ń€ŃˆŠ°Š» Устинов Somu lÄ«cÄ« netālu no KronÅ”tates. 28.07.2018.

Fotogrāfs Dianov Boris. Avots: Shutterstock.com/1150608263.

ASV jÅ«ras spēku ā€œTiconderogaā€ klases kreiseris CG-47 Suecas kanālā ceļā uz VidusjÅ«ru. 22.08.1990.

Fotogrāfs PH3 Frank A. Marquart. Avots: U.S. Navy/Naval History and Heritage Command.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • kreiseris
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • aviācijas bāzeskuÄ£is
  • jÅ«ras spēki
  • karakuÄ£is
  • zemÅ«dene

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Amerikas Savienoto Valstu (ASV) jÅ«ras spēki (America’s Navy), oficiālā ASV valdÄ«bas (United States government) tÄ«mekļa vietne
  • Dienvidkorejas jÅ«ras spēku (Republic of Korea Navy) aprÄ«kojums
  • Japānas jÅ«ras paÅ”aizsardzÄ«bas spēku (Japan Maritime Self-Defense Force) aprÄ«kojums
  • O’Rourke, R., ā€˜Navy Aegis Cruiser and Destroyer Modernization: Background and Issues for Congress’, Congress.gov, 10.06.2010.
  • Palmer, A., Carroll, H.H., and Velazquez, N., ā€˜Unpacking China’s Naval Buildup’, Center for Strategic and International Studies, CSIS, 05.06.2024.
  • ā€œSeaforces.orgā€, informācija par dažādu valstu jÅ«ras spēkiem pēc Otrā pasaules kara
  • ā€˜ā€œSlavaā€ klases vadāmo raÄ·eÅ”u kreiseris’ (Slava Class Guided Missile Cruiser), Naval-technology.com

Ieteicamā literatūra

  • Dunn, S.R., Blockade: Cruiser Warfare and the Starvation of Germany in World War One, Barnsley, Seaforth Publishing, 2016.
  • Marriott, L., Treaty Cruisers: The First International Warship Building Competition. Barnsley, Pen & Sword Maritime, 2005.
  • Stern, R.C., The Modern Cruiser: The Evolution of Ships That Fought the Second World War, Barnsley, Seaforth Publishing, 2020.
  • Sumida, J.T., ā€˜British Capital Ship Design and Fire Control in the Dreadnought Era: Sir John Fisher, Arthur Hungerford Pollen, and the Battle Cruiser’, The Journal of Modern History, vol. 51, no. 2, 1979, pp. 206–230.
  • Worth, R., In the Shadow of the Battleship: Considering the Cruisers of World War II, Ann Arbor, MI, Nimble Books, 2020.
  • Young, F., With the Battle Cruisers, Ann Arbor, MI, Nimble Books, 2011.

Guntis SkunstiņŔ "Kreiseris". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-kreiseris (skatÄ«ts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-kreiseris

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5583 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana