Lindona Džonsona prezidentūra, kas sākās pēc viņa priekšteča Džona Ficdžeralda Kenedija (John Fitzgerald Kennedy) noslepkavošanas noritēja dramatisku politisko pārmaiņu pārņemtajos 20. gs. 60. gados, kad ASV iesaistījās un neveiksmīgi piedalījās Vjetnamas karā un pret šo karu gan ASV, gan pārējā pasaulē notika plaši protesti. Iekšpolitiski L. Džonsons īstenoja izvērstu politisku (vispirms afroamerikāņu pilsoņtiesību jomā) un sociāli ekonomisku reformu programmu.

L. Džonsons bija Teksasas pavalsts līmeņa politiķa un uzņēmēja Semjuela Džonsona (Samuel Ealy Johnson, Jr.) un Rebekas Džonsones (Rebekah Johnson, dzimusi Beinsa, Baines) dēls. Tomēr L. Džonsons uzauga nabadzībā. Mācījies Džonsonsitijas vidusskolā (Johnson City High School), kuru beidza 1924. gadā, pēc tam Teksasas pavalsts Dienvidrietumu skolotāju koledžā (Southwest Texas State Teachers College), kuru absolvēja 1930. gadā ar bakalaura grādu vēsturē un tiesībām strādāt vidusskolā. Skolas un studiju gados bija sociāli aktīvs un populārs. 1934. gadā L. Džonsons apprecējās ar Klaudiju Eltu Teilori (Claudia Alta Taylor), pazīstamu ar pavārdu Lady Bird (no angļu ‘mārīte’).

Strādājis par skolotāju, pēc tam par ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputāta palīgu. 1937. gadā pats ievēlēts Pārstāvju palātā. L. Džonsons raksturots kā izteikti strādīgs un arī ļoti prasīgs pret padotajiem. Viņa agresīvais komunikācijas stils (t s. Johnson Treatment, no angļu ‘Džonsona taktika’) reizēm izraisīja sadarbības partneru nepatiku.

Piedalījies Otrajā pasaules karā 1941.–1942. gadā, pildot dažādus prezidenta Frenklina Rūzvelta (Franklin Roosevelt) uzdevumus, bijis komandleitnanta (Lieutenant Commander) dienesta pakāpē.

1948. gadā L. Džonsons tika ievēlēts par ASV senatoru no Teksasas pavalsts, 1953. gadā viņš kļuva par demokrātu mazākuma līderi ASV Senātā, bet 1955. gadā, kad demokrāti ieguva vairākumu, – par vairākuma līderi. Šī ļoti ietekmīgā pozīcija lielā mērā nosaka ASV Senāta darba kārtību un sadarbību ar prezidentu. L. Džonsona attiecības ar prezidentu Dvaitu Eizenhaueru (Dwight David Eisenhower) raksturotas kā konstruktīvas. L. Džonsons aprakstīts kā ļoti kompetents un informēts organizators, kurš prata veiksmīgi manevrēt starp liberālajiem valsts ziemeļu senatoriem un konservatīvajiem dienvidu pārstāvjiem demokrātu frakcijā.

1960. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā L. Džonsons centās panākt savas kandidatūras izvirzīšanu prezidenta amatam no Demokrātiskās partijas. Partija tomēr izvirzīja Dž. F. Kenedija kandidatūru, un Dž. F. Kenedijs piedāvāja L. Džonsonam kandidēt uz viceprezidenta amatu. L. Džonsonam par labu nāca viņa lielā politiskā pieredze un ietekme dienvidu pavalstīs. Pēc Dž. F. Kenedija uzvaras L. Džonsonu satrauca jaunā amata nenoteiktie pienākumi, un viņš vēlējās palielināt viceprezidenta amata nozīmi. Dž. F. Kenedija intelektuālo liberāļu komanda L. Džonsonu augstu nevērtēja, bet prezidents centās uzturēt labas attiecības un dot L. Džonsonam pienākumus un uzdevumus, rēķinoties ar viņa ietekmi.

L. Džonsons kļuva par ASV prezidentu kā viceprezidents pēc Dž. F. Kenedija noslepkavošanas Dalasā, Teksasas pavalstī 22.11.1963. Zvērestu L. Džonsons nodeva prezidenta lidmašīnā. L. Džonsonam bija grūtības iznākt no Dž. F. Kenedija ēnas nacionālas traumas apstākļos, bija nepieciešams daļēji reorganizēt prezidenta kabinetu un komandu. 1964. gada prezidenta vēlēšanās L. Džonsons pārliecinoši uzvarēja Republikāņu partijas kandidātu senatoru Beriju Goldvoteru (Barry Goldwater) iegūstot bezprecedenta 61,1 % balsu.

L. Džonsona ārpolitika turpināja Dž. F. Kenedija administrācijas tradīcijas. Mainīgajā pasaulē pēc koloniālo impēriju sabrukuma bija jāturpina palīdzība jaunajām valstīm Āfrikā un tradicionālajiem sabiedrotajiem Dienvidamerikā.

ASV un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) attiecības pēc 1963. gada Karību krīzes uzlabojās. Pēc Ņikitas Hruščova (Никита Сергеевич Хрущёв) atcelšanas no PSRS vadītāja amata 1964. gada oktobrī jaunā PSRS vadība ārpolitikā ieņēma piesardzīgāku nostāju. Par L. Džonsona partneri kļuva PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kosigins (Алексей Николаевич Косыгин). Tika parakstīti nozīmīgi starptautiski līgumi: Kodolieroču neizplatīšanas līgums (Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons) 01.07.1968. un Kosmosa līgums (Outer Space Treaty) 27.01.1967., kas aizliedza kosmiskās telpas un Mēness izmantošanu militāriem mērķiem. Problēmas sagādāja konflikts Tuvajos Austrums – Izraēlas un arābu valstu Sešu dienu karš (05.–10.06.1967.), kas noveda pie L. Džonsona un A. Kosigina tikšanās Glāsboro, Ņūdžersijas pavalstī (23.–25.06.1967.); tikšanās noritēja draudzīgā gaisotnē, bet bez konkrētiem līgumiem.

Rietumeiropā sarežģījumus radīja Francijas prezidenta Šarla de Golla (Charles de Gaulle) politika, kurš pretojās Lielbritānijas uzņemšanai Eiropas Kopienā (European Community) un panāca Francijas izstāšanos no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) militārās komandstruktūras (1966) un ASV karaspēka izvešanu no Francijas (1967).

Arī Vjetnamas kara problēma bija mantota no Dž. F. Kenedija administrācijas, un L. Džonsona laikā ASV dalība cīņā pret Ziemeļvjetnamas iebrukumu un komunistisko sacelšanos sasniedza kulmināciju. Pēc Tonkinas līča incidenta 1964. gada augustā ASV Kongress piešķīra prezidentam pilnvaras veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu Dienvidvjetnamu. L. Džonsona administrācija veica militāras operācijas Dienvidvjetnamas teritorijā, centās stabilizēt Dienvidvjetnamas režīmu un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Kontroversiāla bija Ziemeļvjetnamas bombardēšana. Vjetnamas karš izraisīja plašus pretkara protestus ASV un citās Rietumu valstīs, novājināja ASV pozīcijas un atbalstu pasaulē. ASV karaspēka kontingents pārsniedza pat 500 000 karavīru, kritušo skaits L. Džonsona administrācija laikā bija ap 35 000–45 000 vīru, kas izraisīja sabiedrības protestus obligātā karadienesta apstākļos.

L. Džonsons kļuva par prezidentu dinamiskajos 20. gs. 60. gados. Valstī vērsās plašumā ASV pilsoņtiesību kustība, kas prasīja afroamerikāņu juridisku, politisku un ekonomisku vienlīdzību. Pastiprinājās arī sieviešu līdztiesības kustība un vides aizsardzības kustība. L. Džonsons pasludināja reformu programmu, ko nosauca par Lielo sabiedrību (Great Society), otrs nozīmīgs lozungs bija Karš ar nabadzību (War on powerty), kas nozīmēja nabadzības un nevienlīdzības apkarošanu. Tika ieviestas nozīmīgās programmas Medicare un Medicaid, kas paredzēja valsts apmaksātu veselības aprūpes nodrošināšanu senioriem neatkarīgi no ienākumu līmeņa un pieaugušajiem un bērniem ar zemiem ienākumiem.

Sarežģījumus radīja reģionālā un lielo pilsētu attīstība, piemēram, tradicionālie industriālie tērauda un automobiļu ražošanas reģioni cieta no ārvalstu produkcijas konkurences. Lielo pilsētu attīstību kavēja turīgās vidusšķiras pārcelšanās uz priekšpilsētām. Šādu problēmu risināšanai 1965. gadā tika izveidota Mājokļu un pilsētplānošanas departaments (Department of Housing and Urban Development). Tika risinātas izglītības, vides aizsardzības un patērētāju tiesību problēmas.

L. Džonsona administrācija, kas darbojās laikā, kad tika izvērsta plaša afroamerikāņu masu kustība, panāca vairāku nozīmīgu likumu pieņemšanu. 1964. gadā tika pieņemts Pilsoņtiesību likums (Civil Rights Act), kas aizliedza diskrimināciju pēc rases, ādas krāsas, reliģiskās pārliecības, dzimuma, nacionālās piederības un vērsās pret diskrimināciju izglītības iestādēs, publiskās vietās un darba vietās. 1965. gada Vēlēšanu tiesību likums (Voting Rights Act) paredzēja novērst diskrimināciju vēlēšanās, piemēram, nevienlīdzību vēlētāju reģistrācijā, īpaši dienvidos. L. Džonsons iecēla pirmo afroamerikāņu Augstākās tiesas tiesnesi Tērgudu Māršalu (Thurgood Marshall). Tomēr afroamerikāņu neapmierinātība turpinājās, jo pēc tiesiskās nevienlīdzības pārvarēšanās sociāli ekonomiskā nevienlīdzība netika pārvarēta. Tas izraisīja nemierus pilsētu afroamerikāņu rajonos (angļu ghetto riots ‘geto nemieri’) ar simtiem upuru, postījumiem un masveida arestiem.

L. Džonsons jau kopš darba ASV Senātā bija pārliecināts kosmosa programmas atbalstītājs, viņa laikā tika pabeigti sagatavošanas darbi lidojumam uz Mēnesi, un 1968. gada decembrī “Apollo 8” misija pirmoreiz 10 reizes apriņķoja Mēnesi.

Vjetnamas karš un plašās sociālās programmas radīja nozīmīgu valsts budžeta deficītu un vēlākas ekonomiskas problēmas.

Pēc 1968. gada ziemas (kopš 30.01.1968.) komunistisko spēku Teta vai Jaungada ofensīvas (Tet Offensive; Tết  – vjetnamiešu Jaunā gada svinības pēc Mēness kalendāra) Dienvidvjetnamā L. Džonsons 31.03.1968. televīzijas uzrunā paziņoja, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās un koncentrēsies uz Vjetnamas kara izbeigšanu. Turpinājās plaši pretkara protesti un afroamerikāņu nemieri. Situāciju saasināja Mārtina Lutera Kinga (Martin Luther King, Jr.) noslepkavošana 04.04.1968. un Roberta Kenedija (Robert Francis Kennedy) slepkavība 06.06.1968. Demokrātiskās partijas kongress Čikāgā 1968. gada augusta beigās iezīmēja tālāku sabiedrības šķelšanos un plašus protestus.

L. Džonsons mūža beigas pavadīja savā rančo Teksasas pavalstī, kur arī nomira. Viņš cieta no sirds slimības un vairs nebija īpaši sabiedriski aktīvs, tomēr uzrakstīja un izdeva memuārus.

L. Džonsona galvenie sasniegumi saistās ar pilsoņtiesību likumdošanu un panākumiem afroamerikāņu vienlīdzības jomā. L. Džonsona reformas lika pamatus mūsdienu ASV sociālajai sistēmai, atstāja lielu iespaidu uz veselības pakalpojumu pieejamību. Vjetnamas karš savukārt bija traģisks visām pusēm un atstāja lielu ietekmi; vēl joprojām norit debates vai no tā varēja izvairīties.

Teksasas Universitātē Ostinā atrodas Lindona Beinsa Džonsona bibliotēka un muzejs (Lyndon Baines Johnson Library and Museum). Teksasas Universitātē darbojas arī Lindona B. Džonsona Valsts pārvaldes skola (Lyndon B. Johnson School of Public Affairs), kurā tiek piedāvātas maģistrantūras un doktorantūras studijas valsts pārvaldē. Rančo, kur L. Džonsons dzimis un arī apbedīts, saglabāts kā Lindona B. Džonsona Nacionālais vēstures parks Gilespijas apgabalā, Teksasas pavalstī.

L. Džonsona vārdā kopš 1973. gada nosaukts pazīstamais kosmosa lidojumu vadības centrs Hjūstonā, Teksasas pavalstī (Lindona B. Džonsona kosmosa centrs, Lyndon B. Johnson Space Center). Viņa vārdā nosaukta arī ASV Izglītības departamenta ēka Vašingtonā (Lyndon Baines Johnson Department of Education Building). L. Džonsona vārdā nosauktas arī vairākas skolas ASV.

L. Džonsonam pēc nāves (1980) piešķirta Prezidenta Brīvības medaļa (Presidential Medal of Freedom). Par dalību Otrajā pasaules karā viņš saņēmis Sudraba Zvaigznes medaļu (Silver Star Medal), Āzijas–Klusā Okeāna Kampaņas medaļu (Asiatic–Pacific Campaign Medal) un Otrā Pasaules Kara Uzvaras medaļu (World War II Victory Medal).

L. Džonsona politika laikā kopš Dž. F. Kenedija noslepkavošanas līdz 1964. gada prezidenta vēlēšanām attēlota režisora Džeja Rouča (Mathew Jay Roach) spēlfilmā “Līdz galam” (All the Way, 2016). L. Džonsona darbība 20. gs. 60. gados, attiecības ar Dž. F. Kenediju un viņa prezidentūra aplūkota Roba Reinera (Rob Reiner) spēlfilmā “L. B. Dž.” (LBJ, 2016). L. Džonsons attēlots arī Eivas Duverneja (Ava DuVernay) M. L. Kingam un pilsoņtiesību kustībai veltītajā filmā “Selma” (Selma, 2014).