Sauszemes spēkos (angļu land forces, vācu Landstreitkräfte, franču forces terrestres, krievu сухопутные войска) mazākā militārā vienība ir nodaļa (angļu section, vācu Gruppe, franču section, krievu отделение), un tā sastāv no trijiem līdz desmit vienas ieroču šķiras karavīriem. Tanku vienībās, artilērijā u. c. ieroču šķirās nodaļu sauc par apkalpi. Nodaļu komandē instruktors, t. i., kaprālis vai seržants. Vads (angļu platoon, vācu Zug, franču peloton, krievu ввзвод) sastāv no divām vai vairākām nodaļām un vadības grupas. Vads ir zemākā militārā vienība, kuru komandē virsnieks, t. i., leitnants vai virsleitnants. Rota (angļu company, vācu Kompanie, franču compagnie, krievu рота) sastāv no diviem vai vairākiem vadiem un rotas vadības grupas. Artilērijā un pretgaisa aizsardzībā rotas lieluma vienība tiek saukta par bateriju. Rotu (bateriju) komandē kapteinis, atsevišķās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, – majors. Bataljons (angļu battalion, vācu Bataillon, franču bataillon, krievu батальон) sastāv no divām vai vairākām rotām un ir zemākā militārā vienība, kurai ir savs štābs. Ja vads vai rota sastāv tikai no vienas ieroču šķiras vienībām, piemēram, kājniekiem, tad kājnieku bataljonā jau ir iekļautas citu ieroču šķiru vienības, piemēram, sakaru, medicīnas, apgādes u. c. vadi. Artilērijā un pretgaisa aizsardzībā bataljona lieluma vienība tiek saukta par divizionu. Bataljonu (divizionu) komandē majors vai pulkvežleitnants. Pulks (angļu regiment, vācu Regiment, franču régiment, krievu полк) sastāv no diviem vai vairākiem bataljoniem. Vēsturiski pulks ir kaujas vienība, un vairāku valstu bruņotajos spēkos, piemēram, Krievijā, ir saglabājušies motorizēto strēlnieku un tanku pulki, kas iekļauj vairākas ieroču šķiras. Mūsdienās Rietumeiropas valstīs pulks var sastāvēt arī no vienas ieroču šķiras, piemēram, Vācijā, ir transporta pulki, kas sastāv no transporta rotām, kas var būt apvienotas bataljonos. Šajā gadījumā pulks militāro operāciju laikā nepilda savus uzdevumus kā vienota vienība, bet ar savām apakšvienībām atbalsta kaujas, kaujas atbalsta u. c. vienības. Pulku komandē pulkvedis. Pulks ir vienība, kas Eiropas valstīs ar senām militārām tradīcijām var saglabāt savu nosaukumu gadsimtiem ilgi arī tad, ja tā ieroču šķira un lielums vairs neatbilst sākotnējam uzdevumam. Piemēram, Lielbritānijas armijas sastāvā ir vieglo dragūnu pulks (The Light Dragoons), kas ir izveidots 1759. gadā. Kaut arī nosaukums liecina par pulka piederību kavalērijai, mūsdienās šis pulks ir izlūkošanas vienība, bruņota ar izlūkošanas mašīnām.
Brigāde (angļu brigade, vācu Brigade, franču brigade, krievu бригада) sastāv no diviem vai vairākiem bataljoniem. Kaujas brigādē parasti ietilpst trīs kājnieku vai tanku bataljoni, artilērijas divizions, pretgaisa aizsardzības baterija vai divizions, inženieru rota, medicīnas rota, štāba un sakaru rota u. c. ieroču šķiru vienības; būtībā brigāde ir pastiprināts pulks. Uz militārās operācijas laiku brigādei var tikt piesaistītas papildu vienības, veidojot brigādes kaujas grupu (brigade combat team). Arī brigāde var sastāvēt no vienas ieroču šķiras bataljoniem, piemēram, pretgaisa aizsardzības brigāde ar saviem divizioniem nodrošina pretgaisa aizsardzību kaujas brigādēm. Brigādi komandē pulkvedis vai brigādes ģenerālis. Divīzija (angļu division, vācu Division, franču division, krievu дивизия) sastāv no divām vai vairākām brigādēm vai arī pulkiem, atsevišķiem bataljoniem un rotām. Divīziju komandē ģenerālmajors. Korpuss (angļu corps, vācu Corps, franču corps, krievu корпус) sastāv no divām vai vairākām divīzijām, brigādēm un atsevišķiem pulkiem. Otrajā pasaules karā korpuss patstāvīgi piedalījās kaujas operācijās kā vienota militārā vienība. Mūsdienās korpuss var būt arī daudznacionāls veidojums, kam miera laikā nav tieši pakļautu vienību un kas galvenokārt nodarbojas ar reģionālo aizsardzības plānu izstrādi, militāro mācību koordināciju u. c. jautājumiem. Korpusu komandē ģenerālleitnants.
Karavīru skaits katrā militārajā vienībā ir atšķirīgs un ir atkarīgs no ieroču šķiras un bruņoto spēku piederības valsts resursiem. Vienīgā ieroču šķira, kuras militārās vienības lielumu nosaka karavīru skaits, ir kājnieki, kur nodaļas lielums vienmēr ir no ~7 līdz ~10 cilvēkiem. Visās pārējās ieroču šķirās militārās vienības lielumu nosaka vienības funkcijas un bruņojums. Piemēram, ja tanku rota sastāv no 10 tankiem, kur katra tanka apkalpē ir četri cilvēki, tad tanku rotā būs 40 karavīri, kas kājnieku vienībā veidotu ne vairāk kā vienu vadu. Artilērijas baterija parasti sastāv no astoņiem artilērijas ieročiem, bet baterijas karavīru skaits ir atkarīgs no artilērijas ieroču uzbūves: piemēram, pašgājējhaubices apkalpē ir pieci karavīri, bet velkamās haubices apkalpē ir jau astoņi karavīri, kas attiecīgi maina baterijas karavīru skaitu.
Valstīs ar lielākiem (t. sk. personāla) resursiem viena tipa militārās vienības var būt būtiski lielākas. Valstis ar mazākiem resursiem cenšas samazināt vienības karavīru skaitu, pārdalot un apvienojot karavīru funkcijas. Mūsdienās militārās vienības var būt organizētas arī ārpus iepriekš minētās hierarhiskās, vēsturiski veidojušās klasifikācijas. Piemēram, speciālo uzdevumu spēki nedalās nodaļās, vados, rotās, bet gan komandās, kaujas grupās u. tml. Šo dalījumu nosaka vajadzība pēc specifiskām, padziļinātām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas vienības karavīriem, kā arī funkcijām un bruņojuma. Salīdzinoši nelielas vienības (kājnieku nodaļas vai vada līmenī) var komandēt virsnieki (kapteinis, majors), jo vienību vadībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredze nav pieejamas leitnantam. Šādas vienības ir, piemēram, kiberaizsardzības vienības, militārās policijas vienības u. tml. Karavīru apmācībai paredzētās militārās vienības ir ieroču šķiru skolas, mācību centri, militārās akadēmijas. Nodrošinājuma funkcijām paredzētās vienības var būt nodrošinājuma centri vai bāzes, medicīnas centri u. tml.
