Politiskā partija “Saimnieks” (sākotnēji politiskā organizācija “Saimnieks”) bija viena no agrīnajām partijām, kas izveidojās 1994. gada 7. aprīli, neilgi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Partija pastāvēja neilgu laiku, jo drīz pēc dibināšanas, 1995. gada 29. aprīlī, apvienošanās kongresā tā apvienojās ar Demokrātisko partiju, izveidojot jaunu partiju – Demokrātisko partiju “Saimnieks”.

Partija “Saimnieks” savā ideoloģiskajā nostājā centās apvienot pragmatisku saimnieciskumu ar mērenu sociālu atbildību. Vienlaikus, ņemot vērā tās īso pastāvēšanas laiku, tā nebija nostiprinājusies ar skaidru ideoloģisko pozīciju. Atbilstoši statūtiem partijas darbības pamatmērķis bija valsts neatkarības un tiesiskā pamata nostiprināšana, tautas turība, drošība, sociāla stabilitāte un sakārtota saimnieciskā vide, kurā ikvienam paveras iespējas sasniegt labklājību. Partijas dibināšanas sapulcē tika pieņemta arī partijas programma, kurā tika uzsvērts, ka Latvijā jāveido plaša pārticīgu cilvēku vidusšķira un turīgu uzņēmēju slānis. Partija “Saimnieks” radās kā vietējo ražotāju protekcionisma partija ar mērķi palīdzēt vietējiem uzņēmējiem. Partija par vienu no pamatprincipiem izvirzīja Latvijas atgriešanos Eiropas demokrātiskajā telpā – iestāšanos Eiropas Savienībā (ES; European Union, EU) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (North Atlantic Treaty Organization, NATO). Programmā tika izklāstīts redzējums par nepieciešamo rīcību izglītības, drošības, ārpolitikas, tautsaimniecības u. c. jomās.

Neilgi pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un daudzpartiju sistēmas izveides iniciatīvas grupa, kas sastāvēja no 21 cilvēka, dibinātāju kopsapulcē 1994. gada 31. martā, 19 klātesošajiem balsojot “par”, lēma par politiskās organizācijas “Saimnieks” izveidi, iesniedzot pieteikumu Tieslietu ministrijā, kas tā paša gada 7. aprīlī pieņēma lēmumu par jaunās organizācijas oficiālu reģistrēšanu. Sekoja nostiprināšanās un atpazīstamības veidošanas periods. Partijas mērķis bija piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Līdz ar to 1994. gada 19. decembra kopsapulcē, piedaloties 70 cilvēkiem (tobrīd organizācijas uzskaitē bija 137 cilvēki) tika pieņemts lēmums par reorganizāciju. Tā paša gada 22. decembrī jaunās partijas priekšsēdētājs Ziedonis Čevers Tieslietu ministrijai iesniedza lūgumu reģistrēt izmaiņas statūtos sakarā ar to, ka politiskā organizācija “Saimnieks” kļuva par politisko partiju “Saimnieks”. Jaunā partija pastāvēja salīdzinoši īsu periodu, jo neilgi pirms 6. Saeimas vēlēšanām tika pieņemts lēmums par jaunas partijas izveidi. 1995. gada 29. aprīlī Rīgā, Dailes teātrī, notika partijas “Saimnieks” un Demokrātiskās partijas apvienošanās kongress. Līdz ar to Latvijas politikā izveidojās jauna partija – Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

Partijas augstākā institūcija bija tās biedru kopsapulce, kas reizi gadā ievēlēja partijas priekšsēdētāju, tā vietniekus, sekretāru, valdi un revīzijas komisiju. Vienlaikus šīs amatpersonas un viena no vietējo partijas organizāciju un grupu (nodaļu) pilnvarotajām personām veidoja partijas padomi. Valdes uzdevums bija nodrošināt kopsapulces lēmumu izpildi, apstiprināt budžetu, organizēt partijas darbu. Pilsētās un rajonos, kur dzīvoja vismaz pieci partijas biedri, pēc viņu iniciatīvas varēja tikt izveidotas partijas grupas (nodaļas). Ņemot vērā, ka partija pastāvēja īsu laiku, tai nebija plaša pārstāvniecība Latvijas teritorijā. 1994. gada 19. decembrī partijā bija 135 dalībnieki, bet apvienošanās brīdī – 154 reģistrēti biedri. Par partijas biedru varēja kļūt jebkurš Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem, kurš atzina tās programmu un ievēroja statūtus. Par biedru uzņemšanu lēma partijas valde, pamatojoties uz personas iesniegumu un biedru rakstveida ieteikumu. Partijas “Saimnieks” vadības institūcija atradās Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 20.

Tā kā partija tika dibināta neilgi pēc 5. Saeimas vēlēšanām, kas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā, tā nebija pārstāvēta parlamentā, tomēr partijas aktīvisti un idejiskie līdzgaitnieki jau sāka veidot savu organizatorisko bāzi, gatavojoties nākamajām vēlēšanām, kur partija piedalījās jau jaunā veidolā kā Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

Partijai bija pārstāvniecība Latvijas pašvaldībās – pamatā Rīgas domē, kur tā tika ievēlēta pirmajās daudzpartiju demokrātiskajās pašvaldību vēlēšanās atjaunotajā Latvijas valstī, kas norisinājās 1994. gada 29. maijā. Pašvaldību vēlēšanu dati liecina, ka pamatā politiskais spēks piedalījās pilsētu un novadu domju vēlēšanās, ne visur tiekot ievēlēts. Veiksmīgi rezultāti bija Rīgas domē.

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati (apkopojumā iekļautas tikai pašvaldības, kurās partija ir ieguvusi pārstāvniecību, t. i., vismaz vienu deputāta vietu).

Partijā “Saimnieks” apvienojās privātā sektora profesionāļi, ekonomikas eksperti, sabiedriskie darbinieki. Pie partijas veidotājiem un ievērojamiem tās līderiem ir pieskaitāmi partijas priekšsēdētājs Z. Čevers (sabiedriskā fonda “Par Latvijas iekšējo drošību” prezidents, Ministru prezidents, ministrs vairākās valdībās, Rīgas domes deputāts), Ivars Ķezbers (partijas priekšsēdētāja vietnieks, 6. Saeimas deputāts), Ernests Jurkāns (partijas priekšsēdētāja vietnieks, 5. un 6. Saeimas deputāts, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, pašvaldību lietu valsts ministrs), Vasilijs Meļņiks (akciju sabiedrības “Baltijas Holdings” prezidents), Jānis Kadiķis (sabiedriskā fonda “Par Latvijas iekšējo drošību” atbildīgais sekretārs), Leonīds Auziņš (juridiskās firmas “Jurso” viceprezidents) u. c.

Partijai bija arī savs izdevums “Saimnieks”, kurā tika sniegta informācija par partijas darbību, piemēram, 1995. gada 10. marta izlaidumā tika skaidrots, kāpēc ir nepieciešama partiju apvienošanās un jaunas partijas – Demokrātiskās partijas “Saimnieks” – dibināšana.