Sugu daudzveidība Makrofītu sugu sastāvs un daudzveidība dažādos biotopos atšķiras. Lielāka makrofītu sugu daudzveidība novērojama stāvošos ūdeņos – ezeros, vecupēs un dīķos, savukārt upēm raksturīgs salīdzinoši neliels sugu skaits, bieži ir vienas vai dažu sugu dominēšana. Ūdensaugi ir sastopami arī avotos, grāvjos un jūras piekrastē. Atsevišķas sugas, piemēram, jūras rupija Ruppia maritima un jūras ūdensgundega Batrachium baudotii, aug tikai iesāļūdenī. Lielākā daļa makrofītu sugu ir sastopamas gan saldūdeņos, gan piejūras lagūnās un ūdenstilpēs, kur regulāri ieplūst jūras ūdens. Makrofītu sugu daudzveidību nosaka ūdenstilpes lielums, dziļums, grunts sastāvs, barības vielu daudzums; upēs būtisks faktors ir straumes ātrums.
Sugu daudzveidību var raksturot, balstoties uz plašāk izmantoto klasifikācijas sistēmu, kas makrofītus iedala virsūdens, peldlapu, iegrimušās un brīvi peldošās augu sugās.
Lielākā daļa makrofītu sugu, kas ir sastopamas Latvijā, sakņojas gruntī. Plašas audzes piekrastēs un seklos ūdeņos veido virsūdens makrofīti. Visām virsūdens makrofītu sugām reproduktīvās daļas atrodas virs ūdens. Biežāk sastopamās sugas ir parastā niedre Phragmites australis, ezera meldrs Scirpus lacustris, platlapu vilkvālīte Typha latifolia. Viena no virsūdens augu sugām ir indīgākā augu suga Latvijā – indīgais velnarutks Cicuta virosa –, kas nereti ir sastopams dažādu ūdenstilpju piekrastēs.
Peldlapu makrofītu sugas ir sastopamas līdz aptuveni 3 m dziļumam. Latvijā biežāk sastopamās sugas ir dzeltenā lēpe Nuphar lutea, ūdensrozes Nymphaea sp., abinieku sūrene Polygonum amphibium, peldošā glīvene Potamogeton natans.
Lielākā sugu daudzveidība raksturīga iegrimušajiem makrofītiem. Šo augu lapu morfoloģija ir ļoti daudzveidīga, augu reproduktīvās daļas ir gan virsūdens, gan arī peldošas vai iegrimušas. Šajā grupā bez segsēkļiem ietvertas arī atsevišķas sporaugu sugas (ezerenes Isoëtes sp.), vairākas sūnu sugas un mieturaļģes (Charophyta). Viena no sugām bagātākajām dzimtām ir glīvenes Potamogetonaceae, kas ietver 17 sugas un vairākas hibrīdsugas. Spožā glīvene Potamogeton lucens ir viena no biežāk sastopamajām glīveņu sugām Latvijas ūdeņos.
Ūdenī iegrimušo augu sastopamību ierobežo ūdens caurredzamība, tādēļ vairākas no sugām ir retas un aizsargājamas. Sugas, kuru sastopamība Latvijas ezeros ūdens piesārņojuma ietekmē ir būtiski samazinājusies pēdējo 50 gadu laikā, ir Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna, gludsporu ezerene Isoëtes lacustris, dzeloņsporu ezerene Isoëtes echinospora, vienzieda krastene Littorella uniflora. Novēršot piesārņojuma ieplūdi un ūdeņiem attīroties, iespējama lobēliju populācijas atjaunošanās ezerā, jo to sēklas saglabā dīgtspēju pat 30 gadus.
Brīvi peldošie makrofīti ir dažādi ūdensaugi, kas nepiestiprināti aug ūdens slānī vai uz tā. Sugas atšķiras pēc to formas – no samērā liela izmēra augiem ar rozetē augošām lapām un labi attīstītu sakņu sistēmu (piemēram, peldošais ezerrieksts Trapa natans, parastā mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae) līdz sīkiem, peldošiem virs ūdens vai iegrimušiem augiem, kuriem attīstījušās dažas saknes vai to nav vispār (ūdensziedi Lemna sp., raglapes Ceratophyllum sp.). Reproduktīvās daļas ir peldošas vai ir virs ūdens, reti tās ir iegrimušas. Ūdensziedu un raglapju savairošanās ūdenstilpē norāda uz piesārņojumu ar barības vielām.
Vairākām makrofītu sugām raksturīga heterofilija, kad vienam augam var būt gan zemūdens, gan peldošas un virsūdens lapas, kas atšķiras pēc formas un uzbūves. Parastajai bultenei Sagittaria sagittifolia labvēlīgos apstākļos attīstās visas trīs lapu formas, tekošos ūdeņos – nereti tikai iegrimušās lapas.