Ratiņteniss ir salīdzinoši jauns sporta veids, taču ir jau ļoti izplatīts. Ratiņtenisu spēlē vairāk nekā simts valstīs. Starptautiskās Tenisa federācijas (International Tennis Federation, ITF) Ratiņtenisa tūre (Wheelchair Tennis Tour) ietver vairāk nekā 160 turnīrus.

Laukuma izmērs, tīkla augstums un raketes ir tādi paši kā klasiskajā tenisā, taču ir divas būtiskas atšķirības: sportisti izmanto speciāli izstrādātus tenisa ratiņkrēslus, un tenisa bumbiņai ir pieļaujami divi atlēcieni, no kuriem pirmajam jābūt laukumā, bet otrais atlēciens var būt ārpus laukuma robežām.

Ratiņtenisā ir divas klases – Open klase un Quad klase. Spēlētāji ir tiesīgi sacensties Open klasē, ja viņiem ir pastāvīga fiziska invaliditāte, kas izraisa būtisku vienas vai abu apakšējo ekstremitāšu funkcijas zudumu un kas atbilst sporta atbilstības kritērijiem. Tādi spēlētāji, kuriem ir arī pastāvīga fiziska invaliditāte, kas izraisa būtisku vienas vai abu augšējo ekstremitāšu funkciju zudumu un kuriem ir skartas vismaz trīs ekstremitātes, ir tiesīgi sacensties Quad klasē.

2022. gada janvārī tika ieviesti jaunie klasifikācijas noteikumi. Šīs izmaiņas noteica, ka tiesības piedalīties ratiņtenisā (Open klasē) vairs nebūs balstītas uz spēlētāja pašnovērtējumu par saviem traucējumiem (t. i., pašam spēlētājam vairs nebūs tiesību izlemt, vai viņš ir tiesīgs vai nav tiesīgs piedalīties sacensībās).

Ratiņtenisā laukuma izmērs un tīkla augstums ir tāds pats kā klasiskajā tenisā, kā arī bumbas un tenisa raketes ir tādas pašas.

Ratiņtenisu spēlē speciālā tenisa ratiņkrēslā. Mūsdienu tenisa ratiņkrēsliem ir divi lielāki izliekti riteņi, lai optimizētu stabilitāti un manevrētspēju, divi mazi ritentiņi priekšā un viens mazs pretapgāšanās ritenītis aizmugurē. Slīpie riteņi palīdz pazemināt smaguma centru, padarot ratiņkrēslu stabilāku un palīdzot kontrolēt ratiņkrēslu liela kustību ātruma laikā. Riteņu izliekums ļauj veikt asākus pagriezienus. Ja ratiņkrēslam ir izliekti riteņi, tas var vieglāk pagriezties, kas ir ļoti svarīgi tieši ratiņtenisā (izliekums ir riteņu leņķis attiecībā pret asi. Ratiņtenisam vēlamais riteņu izliekums parasti ir 20‒24 grādi).

Sēdekļa augstumam (ieskaitot spilvenu) jābūt fiksētam, un spēlētāju sēžamvieta paliek saskarē ar sēdekli punkta izspēles laikā. Ja sēžamvieta tiek atrauta no krēsla, punkts tiek zaudēts.

Profesionāliem ratiņtenisistiem ratiņkrēsli tiek gatavoti pēc pasūtījuma katram konkrētajam spēlētājam individuāli, ņemot vērā konkrētā spēlētāja izmērus un fiziskās iespējas.

Ir atsevišķi spēlētāji Quad klasē, kuriem ir atļauts izmantot elektrisko ratiņkrēslu, kas darbojas ar elektrisko piedziņu. Elektriski darbināmo ratiņkrēslu jauda nedrīkst pārsniegt ātrumu 15 km/h jebkurā virzienā, un šo ratiņkrēslu drīkst kontrolēt tikai pats spēlētājs.

Ja standarta metodes servei Quad spēlētājam ir fiziski neiespējamas, tad spēlētājs vai cita persona var nomest bumbu, ļaujot tai pirms sitiena atlēkt pret zemi. Ja spēle ir sākta šādi, tad šī servēšanas metode ir jāizmanto visa mača laikā.

Quad klasē raketi drīkst pieteipot pie rokas.

Ratiņteniss radās 1976. gadā. To aizsāka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) frīstaila slēpotājs Breds Pārkss (Brad Alan Parks), kurš pēc traumas tika paralizēts un nokļuva ratiņkrēslā, un viņa draugs Džefs Minibreikers (Jeff Minnebraker). Viņi sāka spēlēt ratiņtenisu un popularizēt to kā sporta veidu visā ASV. Pirmais starptautiskais ratiņtenisa turnīrs notika 1980. gadā Kalifornijā.

Šis sporta veids strauji auga 20. gs. 80. gados, kad Francija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kas izveidoja īpašu ratiņkrēslu tenisa programmu. Tieši Francijā 1985. gadā notika pirmais Pasaules čempionāts ratiņtenisā. 1988. gadā tika dibināta Starptautiskā Ratiņtenisa federācija (International Wheelchair Tennis Federation). 1998. gadā federācija tika iekļauta Starptautiskajā Tenisa federācijā, tādējādi padarot ratiņtenisu par vienu no nedaudzajiem sporta veidiem, kas pilnībā integrēts attiecīgā sporta globālajā pārvaldes institūcijā.

Mūsdienās ratiņtenisisti piedalās tajās pašās sacensībās, kurās piedalās klasiskā tenisa spēlētāji. Ratiņtenisa tūre iekļauj šādas sacensības:

• Grand Slam;
• Masters;
• ITF Super Series;
• ITF 1 Series;
• ITF 2 Series;
• ITF 3 Series;
• ITF Futures Series.

Vienas no nozīmīgākajām sacensībām tenisā un ratiņtenisā ir Grand Slam – Australian Open, Roland-Garros (French Open), Vimbldonas tenisa turnīrs un US Open. Pirmais Grand Slam ratiņtenisa turnīrs bija Australian Open 2002. gadā. Kopš 2007. gada ratiņteniss ir iekļauts visos četros Grand Slam turnīros. Kopš 2016. gada Vimbldonas turnīra Grand Slam ieviesta gan vīriešu, gan sieviešu kategorija, savukārt kopš 2019. gada Grand Slam spēlē arī Quad kategorijā.

Starptautiskās Tenisa federācijas BNP Paribas Pasaules komandu čempionāts ir ratiņtenisa turnīrs nacionālajām komandām, kas notiek katru gadu kopš 1985. gada. BNP Paribas Pasaules komandu kausa Pasaules grupu turnīrs tiek izspēlēts reizi gadā četrās kategorijās: vīriešiem, sievietēm, Quad un junioriem. Ņemot vērā lielo komandu skaitu, kopš 2012. gada Pasaules komandu čempionāts tiek dalīts zonās – Eiropas, Amerikas, Āzijas un Āfrikas. Šajās sacensībās vīrieši un sievietes sacenšas, lai kvalificētos Johana Kruifa fonda (Johan Cruyff Foundation) atbalstītajam galvenajam posmam. Eiropas kvalifikācija ir notikusi tikai trīs Eiropas valstīs – Turcijā, Portugālē un Latvijā. Pasaules kvalifikācija (Eiropas, Āzijas, Amerikas un Āfrikas), kas notiek ar mērķi kvalificēties Pasaules komandu čempionātam, kā arī Pasaules komandu čempionāts ir līdzvērtīgs klasiskā tenisa Deivisa kausa (Davis Cup) un Billijas Džīnas kausa (Billy Jean Cup) sacensībām.

Pirmie ratiņtenisa paraugdemonstrējumi notika Seulas paraolimpiskajās spēlēs 1988. gadā. 1992. gadā Barselonā ratiņteniss tika iekļauts oficiālo paraolimpisko spēļu sporta veidu sarakstā.  2004. gadā Atēnu paraolimpiskajās spēlēs tika iekļauta arī Quad kategorija.

Austrijas sportists Martins Legners (Martin Legner) ir piedalījies visās paraolimpiskajās spēlēs no 1992. līdz 2021. gadam.

Nozīmīgākā organizācija ratiņtenisā ir Starptautiskā Tenisa federācija. Tā ir pasaules tenisa, ratiņtenisa un pludmales tenisa pārvaldes institūcija. Tā dibināta 1913. gadā kā Starptautiskā Zāliena tenisa federācija (International Lawn Tennis Federation). Ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1977. gadam. Kopš 2016. gada Starptautiskā Tenisa federācija pārvalda 211 nacionālās un sešas reģionālās asociācijas.

Vadošā ratiņtenisa lielvalsts ir Nīderlande, kura ir izcīnījusi visvairāk paraolimpisko medaļu – 57.

Starp vīriešiem visizcilākais ratiņtenisa spēlētājs ir Š. Kunjeda no Japānas, kurš bija pasaules 1. rakete viesnpēlēs 582 nedēļas un dubultspēlēs 102 nedēļas. Pateicoties Š. Kunjedam, Japānas komanda trīs reizes uzvarēja Pasaules ratiņtenisa komandu čempionātā (2003, 2007, 2018). Š. Kunjeda uzvarējis visās ratiņtenisa vienspēļu Masters sacensības no 2012. līdz 2014. gadam.

Š. Kunjeda ir vienīgais spēlētājs, kurš ir pieckārtējs paraolimpisko spēļu medaļnieks. Viņam ir 50 Grand Slam tituli (28 vienspēlēs un 22 dubultspēlēs).

Kuneidam ir 117 viesnspēļu tituli un 83 dubultspēļu tituli ar 18 dažādiem partneriem. Ar partneri Satoši Saidu (斎田 悟司, Saida Satoshi) Š. Kunjeda ieguvis 33 dubultspēļu titulus un, spēlējot pārī ar Stefānu Udē (Stéphane Houdet), ‒17 dubultspēļu titulus.

Izcilākā sieviešu ratiņtenisiste ir nīderlandiete E. Vergere. 1999. gadā E. Vergere kļuva par pasaules ranga līderi un noturējās šajā pozīcijā 668 nedēļas.

Karjeras laikā E. Vergere ieguvusi 25 Grand Slam titulus, sešus nacionālās čempiones titulus, 13 pasaules čempiones titulus (2000‒2012), septiņus paraolimpiskos zeltus un 14 Masters titulus (1998‒2011).

10 gadus pēc kārtas E. Vergere nebija zaudējusi nevienu vienspēļu maču, uzvarot 470 mačus pēc kārtas. E. Vergere savas karjeras laikā uzvarēja 700 mačus un zaudēja tikai 25.

Austrālijas ratiņtenisists Dilans Alkots (Dylan Alcott) ir vienīgais ratiņtenisa spēlētājs starp vīriešiem (Quad kategorijā), kurš ir saņēmis Golden Slam titulu 2021. gadā, uzvarot visus Grand Slam turnīrus, kā arī izcīnot uzvaru paraolimpiskās spēles Tokijā.

M. Legners ir profesionāls sportists vairāk kā 30 gadus. Viņš nospēlējis visvairāk Pasaules komandu čempionātus ratiņtenisā nekā jebkurš ratiņtenisists ‒ savas karjeras laikā viņš ir spēlējis vairāk kā 30 Pasaules čempionātos. M. Legners ir uzvarējis 1404 vienspēļu mačus un 1356 dubultpēļu mačus. Viņam ir 85 vienspēļu un 284 dubultspēļu tituli.

Ratiņtenisam veltīta režisores Greisas Šafairas (Grace Shafir) dokumentālā filma “Čempioni uz riteņiem” (Champions on Wheels, 2005). Tā stāsta par sportistu gatavošanos 2004. gada paraolimpiskajām spēlēm.